Britu karogs Bigbena fonā

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzskata, ka apdraudēta tās drošība

46
(atjaunots 09:25 04.11.2016)
Demonstrantu grupa uzklausījusi Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona aicinājumus un pie Krievijas vēstniecības Londonā organizējusi protesta akciju, ko pieļāvusi policija.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Krievijas vēstniecības darbu Londonā paralizējuši protesta akcijas dalībnieki, kuri iebilst pret karu Sīrijā.

Krievijas vēstniecība nosūtījusi Lielbritānijas Ārlietu ministrijai notu, kurā paudusi bažas par britu varas iestāžu nevēlēšanos nodrošināt netraucētu diplomātiskās misijas darbu un drošību protesta akcijas laikā.

"Šodien, 3. novembrī demonstrantu grupa protesta akcijas ietvaros bloķēja vēstniecības darbu: ieeja konsulārajā nodaļā bija bloķēta ar manekenu daļām, un "protestu dalībnieki" piekala sevi pie ieejas diplomātiskajā iestādē. Rezultātā vēstniecības apmeklētājiem un diplomātiskās misijas darbiniekiem bija liegta iespēja iekļūt ēkā," – teikts vēstniecības ziņojumā.

#nottinghill outside the Russian Embassy

Фото опубликовано Sabina (@sabinamr) Ноя 3 2016 в 8:29 PDT

 

Tiek uzsvērts, ka bijusi apdraudēta diplomātiskā misija Lielbritānijas teritorijā. "Demonstrantu atklāti provokatīvās un huligāniskās darbības vienaldzīgi vēroja policija. Vienlaikus tika bloķētas ārvalstu iestādes telefona līnijas – vēstniecībai uzbruka "tukšu" telefona zvanu lavīna," – teikts dokumentā.

THE SAVE ALEPPO CAMPAIGN did this outside the Russian embassy in London today… #saveallepo #lostlimbs #brilliant

Фото опубликовано Pryce Lee (@prycelee) Ноя 3 2016 в 1:53 PDT

 

Diplomāti pauda viedokli, ka protesta akcija, kas destabilizējusi diplomātiskās misijas darbu, bija rūpīgi izplānota. Tas neradīja pārsteigumu, ņemot vērā Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona neseno oficiālo aicinājumu organizēt protestus pie Krievijas vēstniecības Londonā.

Šī gada 11. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons debatēs britu parlamentā pauda pārsteigumu par to, ka pie Krievijas vēstniecības Londonā nenotiek akcijas, kurās pausts protests pret Maskavas politiku Sīrijā. Tolaik Lielbritānijas nekomerciālā organizācija Stop the War, ko Džonsons aicināja doties pie Krievijas vēstniecības, šādu demonstrāciju rīkot atteicās, jo tas tikai pasliktinātu histērisko un šovinistisko attieksmi pret Krieviju.

"Jāpiezīmē, ka pašreizējo akciju pie vēstniecības pavada pastāvīga mežonīga rusofobijas kampaņa britu medijos, ko iedvesmo Lielbritānijas oficiālo amatpersonu pret Krieviju vērstie izteikumi. Krievijas diplomātiskā misija nosūtījusi atbilstošu protesta notu valsts Ārlietu ministrijai," – informē vēstniecība.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija vēl nav sniegusi komentārus par Krievijas vēstniecības paziņojumu.

46
Pēc temata
Krievijas ĀM asi kritizējusi Londonas argumentus situācijā ar RT kontiem
Krievija aicina Lielbritāniju atmest koloniālos paradumus
"Mēs tuvojamies karam": Lielbritānijā pieprasa izbeigt propagandu pret Krieviju
Marija Zaharova ar joku atbild uz Lielbritānijas vārdiem par spēcīgu ieroci pret Krieviju
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

3
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

3
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

39
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

39
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19