Kijevas panorāma

Jo vairāk Ukrainā tuvojas ziema, jo lielāks kļūst valsts ienaidnieku skaits

42
(atjaunots 16:10 22.10.2016)
Apkures sezonas sākums Ukrainā vienmēr kļūst par nelaimi. Taču šogad situācija ir īpaša. Daudzi valsts iedzīvotāji spiesti izvēlēties: pirkt pārtiku vai maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Pie apvāršņa vīd "tarifu maidans".

Ukrainas prezidents vēsta, ka pilsoņu un politiķu protesti pret komunālo maksājumu pieaugumu ir Krievijas triki. Petro Porošenko uzskata, ka valdības rīcība cilvēkiem nepatīk tāpēc, ka darbojas kaimiņvalsts "propaganda". Tos, kuri protestē pret tarifu pieaugumu, viņš apsūdz par līdzdalību hibrīdkarā Krievijas pusē.

Prezidenta vētrainās apsūdzības skan līdz ar frāzes "tarifu genocīds" izplatīšanos Ukrainas medijos. Tā parādījās pēc būtiskās komunālo maksājumu palielināšanās pēdējā gada laikā. Piemēram, no 1. maija dubultojās gāzes tarifi, jūlijā aptuveni tāpat pieauga maksa par karsto ūdeni un apkuri. Tolaik, vasarā tas nebija īpaši manāms, toties tagad, apkures sezonas sākumā daudz cilvēki (gandrīz puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju) ir spiesti izvēlēties: pirkt pārtiku vai maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. 

Nevarētu teikt, ka Ukrainas Ministru kabinets nesaprot, kādas būs "tarifu genocīda" sekas. Piemēram, viens no vicepremjeriem ieteica tiem, kam ir tāda iespēja (piemēram, lauku iedzīvotājiem), atteikties no gāzes un izmantot malkas apkuri. Šķiet, ministri ieteiktu pilsoņiem dzīvot alās, ja vien Ukrainā būtu pietiekami daudz kalnu.

Un tomēr ar tarifu augšanu saistītie Ukrainas Ministru kabineta pasākumi nebija negaidīti. Tie īstenoti Starptautiskā Valūtas fonda ietekmē – kredītus bija iespējams dabūt tikai ar tādu noteikumu. Par kredītiem nākas maksāt ne tikai naudā, bet arī ar tādām nepopulārām reformām.

Jau tāpat ne īpaši augstā dzīves līmeņa krišanās tarifu palielināšanās dēļ noved pie labi saprotama iedzīvotāju sašutuma. Pagaidām protesti vēl nav skaļi, taču Petro Porošenko administrācija raizējas par to, ka tas varētu mainīties, ja pie lietas ķersies politiķi. Partijas "Batkivščina" un Radikālās partijas līderi – Jūlija Timošenko un Oļegs Ļaško jau vērtē masu noskaņojumu un nežēlo kritiskus izteikumus. Ukrainas mediji ziņo, ka Timošenko jau gatavojoties stāties "tarifu maidana" priekšgalā. Grūti teikt, vai ir patiesība, vai tikai baumas. Taču itin labi var iedomāties, ka pēc diviem vai trim mēnešiem, kad aukstums pieņemsies un neapmaksāto rēķinu skaits augs, augs arī tāda "maidana" gribētāju skaits.

Spriežot pēc visa, Petro Porošenko uzskata, ka šāds risks pastāv, ja jau viņš mēģina nomelnot konkurentus ar savām apsūdzībām par spēlēm Krievijas pusē. Droši vien prezidenta administrācija izmantos ne tikai draudīgus vārdus – lietā tiks likti arī citi ietekmes instrumenti. Taču kā varas iestādes cer apspiest vienkāršos iedzīvotājus, ko milzīgās summas jau tāpat ir nospiedušas pie zemes? Diezin vai līdzēs arguments "ja tu esi pret cenu pieaugumu, tu esi Krievijas pusē." Pat tad ja tas iedarbosies, diezin vai valdība būs mierā ar rezultātu.

42
Pēc temata
Plaši protesti Kijevā pret komunālo maksājumu pieaugumu
Līgo amnestija: Daugavpilī tiks piedots komunālo maksājumu parādniekiem
Krievija var atstāt Latvijas ostas bez Baltkrievijas tranzīta
Latvijai prognozē gāzes tarifu palielināšanos Latvijas Gāzes sadales gadījumā
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

2
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

2
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

3
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

3
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām