Starptautiskās informācijas aģentūras Rossija segodņa un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana

Sputnik galvenā redaktore par EP pretdarbību Krievijas medijiem

51
(atjaunots 08:15 18.10.2016)
Margarita Simoņana pastāstīja, kādas kļūdas pieļautas Eiropas Parlamenta rezolūcijā par pretdarbību Krievijas propagandai.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana paziņoja, ka krievu žurnālisti rietumvalstīs izjūt lielu spiedienu no vietējo varas iestāžu puses.

Sputnik Igaunija zīmols
© Sputnik / Вадим Анцупов
Telekanāla TVC raidījumā "Tiesības zināt" Simoņana pavēstīja, ka EP rezolūcijā pieļautas kļūdas (piemēram, tajā norādīts, ka RIA Novosti ir telekanāls) un ieteica projekta autoriem pamācīties. Pie tam galvenā redaktore pastāstīja, ar kādām grūtībām darbā citās valstīs saskaras krievu korespondenti: "Viņi pastāvīgi izjūt spiedienu, viņus arestē un izraida, viņiem draud. Tas ir sācies sen un turpināsies."

Iepriekš Eiropas Parlamenta komiteja pieņēma rezolūcijas projektu "ES stratēģiskās komunikācijas — līdzeklis predarbībai trešo pušu propagandai", kurā Krievija apsūdzēta par "informācijas karu" pret ES valstīm. Par galveno apdraudējumu tiek uzskatīti RT un Sputnik.

EP vietnē pieejamajā dokumentā teikts, ka Krievija it kā "agresīvi izmanto plašu līdzekļu un instrumentu spektru, piemēram, speciālos fondus ("Krievu pasaule") vairāku valodu televizijas kanālus (Russia Today, RIA Novosti), informācijas aģentūras ("Sputnik"), sociālās un reliģiskās apvienības (ieskaitot Pareizticīgo baznīcu), sociālos mediju un tīmekļa "troļļus" uzbrukumiem rietumu vērtībām, Eiropas sašķelšanai, iekšējā atbalsta nodrošināšanai kā arī ar mērķi radīt iespaidu, ka Austrumu partnerības valstis ir rīcībnespējīgas."

"…Mēs tik un tā strādāsim; ja izsūtīs, mēs atkal atgriezīsimies," — paziņoja Simoņana.

Eiropas Parlamenta rezolūcija nav pirmā pret Krieviju vērstā apsūdzība par propagandu. Martā Zviedrijas Valsts drošības dienests publicēja paziņojumu, kurā apsūdzēja Krieviju par "psiholoģisko karu", kurā īpaši izcēla RT un Sputnik nozīmi.

Mediju brīvība brīvajā Baltijā

Baltijas valstis jau vairākkārt, nepaskaidrojot iemeslus, ir kavējušas Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbu. Piemēram, no Lietuvas tika izsūtīta VGTRK korespondenta Pāvela Zarubina uzņemšanas grupa, noraidīta RIA Novosti subkorespondentes Irinas Pavlovas akreditācija, savukārt "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova tika pasludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību."

Marta beigās Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv. Domēna reģistrators vēstulē atsaucās uz Latvijas ĀM pieprasījumu un lēmumu pamatoja ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Krievijas Ārlietu ministrija nosauca Latvijas varas iestāžu darbības par atklātas cenzūras izpausmi.

Igaunijas varas iestādes paziņoja, ka atbild uz "Krievijas propagandu" atbilstoši NATO un Eiropas Savienības komunikāciju stratēģijai, un precizēja, ka "vārda brīvības ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā" atbilde būs atbilstoša. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass uzsvēra, ka propagandas labākā pretinde ir brīvi plašsaziņas mediji.

Pie tam Igaunijā tika anulētas VGTRK korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupas vīzas, noraidīts lūgums atļaut ierašanos valstī starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" darbiniecei Marinai Perekrestovai.

Turcija izrādījusies iecietīgāka

Aprīļa beigās Sputnik vietne tika bloķēta Turcijā. Tika anulēta resursa galvenā redaktora Turala Kerimova akreditācija. Viņam tika liegta iespēja iebraukt valstī un anulēta uzturēšanās atļauja. Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs paziņoja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības iestāžu ieteikumu.

Liegums piekļūt portālam tika atcelts 8. augustā. Pašā Turcijā lieguma atcelšana tika nosaukta par pozitīvu signālu un politiskās gribas izpausmi attiecībā pret Krieviju.

Nesamierināmā Ukraina

Stingrāko pozīciju jautājumā par Krievijas medijiem ir ieņēmusi Ukraina. Ukrainas Televīzijas un radio nacionālā padome laikā no 2014. līdz 2016. gadam aizliegusi 73 Krievijas telekanālu translēšanu valstī. To starpā ir arī bērniem paredzēti un zinātniski izglītojošie kanāli.

Ukrainā ieviesti ierobežojumi attiecībā pret krievu žurnālistiem — vairākiem mediju pārstāvjiem aizliegts iebraukt valstī. Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš norādīja, ka Krievijas telekanālu atslēgšana liecina par brīvības apspiešanu. Maskava vairākkārt nosaukusi šādus ierobežojumus par nepieļaujamiem.

Vēlāk Ukrainas prezidents Petro Porošenko atcēla aizliegumu iebraukt Ukrainā 29 krievu un ārzemju žurnālistiem, taču deva rīkojumu ieviest sankcijas pret Margaritu Simoņanu, VGTRK ģenerāldirektoru Oļegu Dobrodejevu, telekompānijas "Pirmais kanāls" ģenerāldirektoru Konstantinu Ernstu, bijušo telekanāla un avīzes "Izvestija" galveno redaktoru Aleksandru Potapovu, informācijas aģentūras TASS ģenerāldirektoru Sergeju Mihailovu, "Rossijskaja gazeta" galveno redaktoru Vladislavu Froņinu, telekanāla NTV bijušo ģenerāldirektoru Vladimiru Kuļistikovu, programmas "Vremja" svētdienas raidījuma vadītāju Iradu Zeinalovu.

Informācijas aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecības Turcijā vadītāja Jeļena Palažčenko, pret kuru vērstās sankcijas tika atceltas līdz ar citiem ierobežojošajiem pasākumiem, paziņoja, ka nesaprot Ukrainas varas iestāžu loģiku. "Ukrainas prezidents mani pārsteidza divas reizes: kad iekļāva sankciju sarakstā un kad izslēdza no tā. Vairākus gadus strādāju Turcijā un nekādus rakstus par Ukrainu neesmu rakstījusi," — pavēstīja žurnāliste.

51
Pēc temata
ASV uzskata, ka Krievija pārņem informācijas kontroli ar RT un Sputnik palīdzību
Makfols: rietumu līderi un mediji par zemu vērtē Russia Today un Sputnik
Telekanāls "RTR-Planēta" atgriežas Latvijā: ir pieprasījums
Eksperti par informācijas karu: ar aizliegumu neko nepanāksi
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

2
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

2
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

42
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

42
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci