Latvijas pilsoņu pase

Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās

324
(atjaunots 15:17 16.10.2016)
Lielbritānijas izstāšanos no ES un tās sekas plaši apspriež darba emigranti no Latvijas. Viņu vidū daudzi jau ir sajutuši, cik negatīvi Brexit ietekmē viņu biznesu.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Dažiem emigrantiem, kuri no Latvijas devušies peļņā uz Lielbritāniju, Brexit jau ir sabojājis dzīvi, informē portāls LSM.lv.

Spaldinga ir viena no trim pilsētām, kur izveidojušās lielas un gandrīz neintegrējušās migrantu kopienas. Lielāko no tām veido poļi, tai seko lietuvieši un latvieši.

Daļa atbraucēju pilsētā atklājuši savu biznesu, orientējoties uz tautiešu apkalpošanu.

Veikals Pasaka Spaldingas centrā ir atvērts jau gadu. Tajā lielākoties iepērkas latvieši, lietuvieši un poļi, taču dažkārt iegriežas arī portugāļi.

Veikala saimniece Inese Arhipova nepriecājas par pārmaiņām imigrācijas politikā.

"Tas mani satrauc, jo skars manu biznesu. Cenas pieaugs, un mēs zaudēsim klientus, viņi sāks meklēt zemākas cenas, lētākus veikalus. Mūsējie jau tā rīkojas – viņi meklē ekonomiskākus variantus, iet uz veikaliem Lidl, Aldi," – stāsta Arhipova.

Pēc viņas domām, iespējams, jau pēc pāris gadiem nāksies slēgt biznesu. Līdzās esošajā ceptuvē, kur cep tradicionālo latviešu maizi, arī pārdzīvo Brexit dēļ.

"Mēs pelnām, pārdodot maizi par mārciņām, bet miltus pērkam Latvijā par eiro. Un valūtas kursa starpību mēs jūtam – pašlaik, šķiet, mēs ar to zaudējam 20-30% peļņas," — pastāstīja Harvest Bakery līdzīpašnieks Sergejs Luta.

Tomēr dažu labu gaidāmās pārmaiņas nesatrauc.

Lielbritānijas dalības Eiropas Savienībā atbalstītāji mītiņa laikā Trafalgara laukumā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алекс Макнотон

Piemēram, skaistumkopšanas salona Elegance īpašniece, friziere Liene Hofmane ir pārliecināta, ka viņas pakalpojumi būs vajadzīgi vienmēr.

"Kamēr cilvēks neslinko un ir gatavs strādāt, man šķiet, tādiem cilvēkiem nekas nemainīsies," – ir pārliecināta Hofmane.

Arī vietējās pašvaldības deputāts Džeks Maklins neuzskata, ka valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem nāksies atgriezties dzimtenē.

"Neapšaubāmi, daudzi referendumā balsoja par imigrācijas kontroli. Taču tas tika darīts ar domu par nākotni, nevis tāpēc, lai kādu padzītu no valsts. (…) Ja tā būtu, mums nāktos samierināties ar to, ka arī Lielbritānijas pilsoņiem no citām Eiropas valstīm nāktos atgriezties dzimtenē," – paskaidroja politiķis.

324
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Terēza Meja nosaukusi Brexit sākuma datumu
Mediji: ES grib piespiest Londonu atteikties no Brexit
Londonas finansisti saņēmuši signālu: Brexit tiek atlikta
Dīzeļelektriskā zemūdene, foto no arhīva

Amerikāņu izdevums stāsta par bīstamāko Krievijas zemūdeni

13
(atjaunots 23:44 16.05.2021)
Amerikāņu publicists pastāstīja par jauno Krievijas zemūdeni, kuras tuvošanos ir gandrīz neiespējami pamanīt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas izstrādātās projekta "Lada" zemūdenes jaunā spēkiekārta padara to tik beztrokšņainu, ka ir gandrīz neiespējami pamanīt tās tuvošanos, raksta amerikāņu publicists Kālebs Larsons rakstā žurnālā National Interest, vēsta RIA Novosti.

Autors atzīmēja, ka tās korpusam ir piliena veida forma, tāpēc zemūdenei ir ļoti efektīva aerodinamika. Tā ļauj izvairīties no turbulences un neradīt manāmu troksni. Īpaši liela nozīme ir ūdeņraža-skābekļa degvielas elementam, kas ražo elektrību dzenskrūvēm – tas palīdz mazināt troksni.

Neskatoties uz dīzeļa ģeneratoriem, tāpat kā citām dīzeļelektriskajām zemūdenēm, projekta "Lada" zemūdenēs elektrība tiek ražota arī uz ķīmiskas reakcijas rēķina. Tas ļauj izvairīties no dzinēja dārdošā trokšņa. Jaunie paraugi varētu būt klusāki par virkni kodolzemūdeņu, jo sūknis, kas pārsūknē šķidrumu reaktora dzesēšanai, ir visnotaļ skaļš.

Patlaban Krievija būvē divu tipu dīzeļelektriskās zemūdenes – "Varshavyanka" un "Lada" projektus. "Varshavyanka" radīta uz padomju projekta "Paltus" bāzes. Melnās jūras flote jau saņēmusi sešus tādus kuģus, bet līdz 2024. gadam sešas zemūdenes plānots nodot Klusā okeāna flotes.

Iepriekš kuģubūves uzņēmuma "Admiralteiskije verfi" direktors Aleksandrs Buzakovs pastāstīja, ka pirmās divas sērijveida 4. paaudzes dīzeļelektriskās zemūdenes no projekta "Lada" plānots apbruņot ar spārnotajām raķetēm "Kalibr".

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" plānots nodot Jūras kara flotei nākamgad. Projekta pirmā zemūdene "Sankt-Peterburg", bruņota tikai ar mīnu un torpēdu bruņojumu, papildināja floti jau 2010. gadā.

13
Tagi:
zemūdenes, bruņotie spēki, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Daily Mail: Krievijas zemūdeņu skaits Atlantijā "satriec"
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

32
(atjaunots 22:30 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajārs. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

32
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības