Krievijas kara aviācija Hmeimimas bāzē Sīrijā. Foto no arhīva

Eksperti par Krievijas aviobāzi Sīrijā: šis karš vilksies ilgi

193
(atjaunots 15:13 16.10.2016)
Politologi stāsta, vai mainīsies situācija Tuvajos Austrumos, kad ratificēta vienošanās par Krievijas aviācijas grupas beztermiņa dislokāciju Sīrijā, un par ko liecina šāds Maskavas lēmums.

RĪGA, 16. oktobris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Ratificējot Krievijas un Sīrijas vienošanos par GKS aviācijas grupas dislokāciju Sīrijas teritorijā, Krievija liek saprast, ka karš Sīrijā būs ilgs, Sputnik paskaidroja Tuvo Austrumu, un Centrālāzijas valstu izpētes centra direktors Semjons Bagdasarovs.

Karš būs ilgs

Līgumu par aviācijas grupas dislokāciju Krievija un Sīrija parakstīja jau 2015. gada 26. augustā Damaskā, jau pirms Krievijas operācijas oficiālās operācijas sākuma Sīrijā.

Dokuments nosaka, ka Krievijai tiek sniegtas tiesības ievest Sīrijā apbruņojumu, iekārtas un munīciju, kas nepieciešami Krievijas aviācijas grupas uzdevumu izpildei. Aviācijas grupa dislocēta Sīrijā pēc Damaskas lūguma un atrodas Hmeimimas aerodromā Latākijā. Aviācijas grupa saņem tiesības netraucēti šķērsot Sīrijas robežu. Vienošanās noslēgta uz nenoteiktu laiku.

"Krievijas aviācijas grupas beztermiņa dislokācija mainīs situāciju Vidusjūras austrumu daļā. Pirmkārt, tas dod iespējas sadarboties ar Krievijas jūras grupējumu, kas te neatrodas pastāvīgi, taču Krievijas flotes kuģi regulāri apmeklē Vidusjūru sakarā ar notikumiem Sīrijā," – pavēstīja Semjons Bagdasarovs.

Pie tam nesen kļuva zināms par Krievijas valdības nodomu izveidot Tartusa ostā Sīrijā pastāvīgu Krievijas JKS bāzi. Eksperts norāda, ka šī jūras kara bāze un aviācijas grupa nodrošinās "pasākumu kompleksu Vidusjūras austrumu daļā."

"Runāsim atklāti. Šī bāze ir izveidota karadarbībai Sīrijas teritorijā. Karš šajā valstī turpināsies, maigi izsakoties, ne vienu gadu vien. Ir jāsaprot, ka karš būs ilgs, — uzsvēra Bagdasarovs. – Iepriekš tika runāts par trim, četriem un sešiem mēnešiem, taču tagad ir skaidrs, ka konflikts nav īslaicīgs."

Maskavas Kārnegija centra zinātniskās padomes loceklis Aleksejs Malašenko paziņoja Sputnik, ka vienošanās ratifikācija liecina tikai par Krievijas vēlmi iespiesties reģionā.

"Principā, kardinālas izmaiņas Tuvajos Austrumos nav gaidāmas. Kamēr Maskava cenšas iespiesties cauri Sīrijai un nostiprināties, padarot SAR par savas politiskās klātbūtnes placdarmu. Tas bija sagaidāms. Ratifikācija tika atlikta, taču notikušais pieder pie kopējām tendencēm," – viņš pavēstīja.

Российская боевая авиация на авиабазе Хмеймим в Сирии
© Sputnik / Дмитрий Виноградов
Krievijas kara aviācija Hmeimimas bāzē Sīrijā

Iepriekš Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs atzīmēja, ka vienošanās ar Sīriju nav vērsta pret trešajām valstīm un paredzēta tikai aizsardzībai. Savukārt Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs aviācijas grupas dislokāciju Sīrijā nosauca par Krievijas ieguldījumu situācijas stabilizācijai Sīrijā.

Kurš un ar ko karo

Patiešām, Sīrijas konflikts ir daudzšķautņains, un tuvākajos gados neatrisināsies, paskaidroja Prognožu un politiskās noregulēšanas institūta direktors Aleksandrs Kuzņecovs. Situācijas noregulēšanā Tuvajos Austrumos iesaistīti visas valstis, kas piedalās cīņā par virskundzību pasaulē.

Pēc eksperta domām, konfliktu Sīrijā iespējams sadalīt trīs svarīgākajos līmeņos. Pirmais, acīmredzamākais ir Sīrijas valdības spēku konfrontācija ar teroristiskajiem grupējumiem. Otrs līmenis ir tikpat svarīgs – pretrunas reģionālo spēku (Irānas, Saūda Arābijas un Turcijas) starpā. Trešo līmeni veido globālās pretrunas Krievijas un ASV starpā, precizēja Kuzņecovs.

Politologs paskaidroja, kāpēc nav nozīmes cerēt, ka Tuvajos Austrumos drīz iestāsies miers. Pirmkārt, Saūda Arābijas un Irānas samierināšanās pašlaik it nemaz nav saskatāma. Arī pretējā gadījumā tik un tā saglabātos Sīrijas konflikta attīstības priekšnoteikumi.

"Pēdējo trīs vai četru gadu laikā vērojama Saūda Arābijas un Irānas konflikta eskalācija. Ja "arābu pavasara" sākumā bija iespējams runāt par auksto karu abu valstu starpā, tad pašlaik, pateicoties politisko marionešu darbībām, Sīrijas, Irākas, Jemenas un Libānas teritorijā pilnā sparā rit karš. Tuvākajā laikā nekāda samierināšanās nav gaidāma. Ir jāaptur šie spēki, lai tie neiesaistītos atklātā konfliktā," – piebilda Kuzņecovs.

Sīrija pārvēršas par kaujas lauku, kurā cīnās valstis, kas piedalās cīņā par virskundzību pasaulē. Pretrunas ir dziļākas, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena, paskaidroja Krievijas Raķešu un artilērijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantins Sivkovs.

МРК Мираж
© Sputnik / Василий Батанов
Raķešu komplekss "Miraž"

"Pasaulē rit divu globālo projektu cīņa. Pirmais paredz viena pola pasauli ar ASV priekšgalā. Otrs – daudzpolāru pasauli ar spēka centriem visos reģionos: Krievija, Ķīna un citas valstis. No monopolārās pasaules spēku puses dažas valstis izvirza pretenzijas uz virskundzību pasaulē. Pirmkārt, tās ir ASV. Uz virskundzību pretendē arī transnacionālās korporācijas un banku struktūras," – pavēstīja Sivkovs.

Sestdien Lozannā notiek tikšanās Sīrijas jautājumā. Tajā piedalās Krievija, ASV un reģionālās valstis, tostarp arī Saūda Arābija un Turcija. Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka galvenais jautājums, kas tiks apspriest tikšanās laikā, ir pamiera atjaunošana valstī.

Domājams, tikšanās dalībnieki apspriedīs arī jautājumu par to, kā nepieļaut ASV un Krievijas bruņoto spēku grupējumu nesankcionētu saskarsmi, kā arī kritisku situāciju risināšanas kārtību. Politologs ir pārliecināts, ka tikšanās gaitā puses centīsies atrast saskaņotu lēmumu, taču iespējas panākt pozitīvu kompromisu ir iluzoras.

193
Pēc temata
Sīrijas Aizsardzības ministrija komentē Krievijas kara bāzes izveidi Tartusā
Krievija aicina Lielbritāniju atmest koloniālos paradumus
Krievija plāno izveidot jūras kara bāzi Tartusā Sīrijā
Irānas karogs. Foto no arhīva

Teherāna uzskata, ka Vašingtona atgriezīsies pie kodoldarījuma

3
(atjaunots 09:11 04.12.2020)
2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un ieviesa pret to sankcijas.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Teherāna cer, ka ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atkal iekļaus ASV kodoldarījumā, ekskluzīvā intervijā Sputnik pastāstīja Irānas vēstnieks Baltkrievijā Saids Jari.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu.

Vairākus mēnešus ilgās pārrunas noslēdzās ar Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanu. Tā izpilde anulēja pret Irānu vērstās ekonomiskās un finansiālās sankcijas no ANO Drošības padomes, ASV un ES puses.

Darījums nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un atjaunoja pret to vērstās stingrās sankcijas.

"Mēs sagaidām, ka demokrāti labos Trampa kļūdas. Ceram, ka amerikāņi atkal sāks pildīt savas starptautiskās saistības," paziņoja Irānas vēstnieks Baltkrievijā.

Pēc viņa vārdiem, Tramps vienpusēji pieņēmis lēmumu izstāties no KVRP. Viņš negatīvi iespaidoja ne tikai kodoldarījumu, bet arī daudzus citus starptautiskos līgumus.

"Mēs, protams, nekad nevarēsim aizmirst amerikāņu noziedzīgos nodarījumus pret irāņu tautu. Viņu spiediens – stingrākās sankcijas pret Irānu – turpinās. Mēs uzskatām, ka amerikāņiem nevar uzticēties un paļauties uz viņiem," diplomāts atzīmēja. 

Viņš norādīja, ka Irāna atzinīgi novērtēs amerikāņu soli, ja ASV atgriezīsies pie savām starptautiskajām saistībām. "Mēs ceram, ka tā notiks. Domājams, demokrāti rīkosies prātīgāk nekā Tramps. Ceram, ka tā notiks ne tikai attiecībā pret Irānu, bet arī pret Baltkrieviju," uzsvēra vēstnieks.

"Atgriešanās pie KVRP un visām savām starptautiskajām saistībām ir saprātīga politika. ASV ir jāciena starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās," piezīmēja Irānas diplomāts.

3
Tagi:
Irāna, ASV
Pēc temata
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa

Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

4
(atjaunots 09:05 04.12.2020)
Līdz ar Krieviju "aizdomās" tiek turēta Ķīna un virkne trešo valstu – Eiropā valda uzskats, ka minētās valstis, izplatot nepatiesas ziņas, centušās uzlabot savu imidžu pasaulē.

RĪGA, 4. decembris - Sputnik. Eiropas Savienībā valda pārliecība, ka Krievija, Ķīna un trešās valstis izplatījušas nepatiesas ziņas par epidemioloģisko situāciju Eiropā, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas publicēto Darbības plānu demokrātijas jomā.

Krievija, Ķīna un citas valstis rīkojušās ar mērķi " graut demokrātiskās diskusijas", uzskata ES. Valstis esot "iesaistītas operācijās, kuru mērķis bija ietekmēt un izplatīt dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju ES, kaimiņvalstīs un pasaulē", klāsta dokumenta autori.

Pārmetumos uzsvērts, ka ārvalstu spēlētāji cerējuši "saasināt sociālo polarizāciju un uzlabot savu imidžu". "Tāds demokrātijas apdraudējums prasa visaptverošu un kolektīvu atbildi," atzīmēja ES.

Konkrēti nepatieso ziņu piemēri, kas it kā esot izplatīti Krievijā un Ķīnā, dokumentā nav minēti, toties atzīmēts, ka valstis esot izmantojušas "manipulāciju taktiku pašlabuma dēļ".

Pēc ES domām, dezinformācija nav tikai nepatiesas ziņas, bet arī reālu ziņu izkropļojums, manipulāciju un viltotu profilu izmantošana sociālajos tīklos.

Pārskatā nenoliedz dezinformācijas draudus arī "no iekšējo spēles dalībnieku puses", tāpēc ES valstis aicinātas turpināt ciešāku sadarbību. Kopīgiem spēkiem būs iespējams efektīvāk reaģēt uz nepatiesu ziņu draudiem, ir pārliecināti ES ierēdņi.

Reālā pandēmijas statistika Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, vairākas ES valstis ierindojušās starp desmit vispasaules līderiem Covid-19 izplatības ziņā.

Piemēram, Francija "nostiprinājusi" savas pozīcijas – valsts ilgu laiku ieņem 5. vietu koronavīrusa slimnieku skaita ziņā (2,27 milj. cilvēku). Tai seko Spānija (1,66 milj.), astoto vietu ieņem Itālija (1,64 milj.).

Šobrīt augstākie mirstības rādītāji starp Eiropas Savienības valstīm ir Itālijā – 57 tūkstoši mirušo (sestā vieta pasaulē), Francijā – 52 tūkstoši (septītā vieta), Spānijā – 45 tūkstoši (devītā vieta).

4
Tagi:
viltus ziņas, pandēmija, Krievija, Ķīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā
Kibereksperti prognozē pasaulei jaunu auksto karu 2020. gadā