Tūrists Latvijā. Foto no arhīva.

Lielākā daļa tūristu ES ir vecāki par 65 gadiem

23
(atjaunots 15:32 27.09.2016)
Aktīvākie cienījama gada gājuma tūristi ir Kipras un Francijas iedzīvotāji, viņiem seko grieķi, čehi un zviedri, liecina Eurostat dati. Pētījums veikts par godu Vispasaules tūrisma dienai, kas tiek atzīmēta 27. septembrī.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. ES tūristu vidū, kuri kopumā 1,2 miljardus dienu pavadījuši ceļojumos pa pasauli, 20% ir cienījama gada gājuma cilvēki vecumā no 65 gadiem, liecina Eurostat dati, kas sagatavoti pirms Vispasaules tūrisma dienas. 14% tūristu no Eiropas valstīm ir 15-24 gadus veci jaunieši, 15% tūristu vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 18% tūristu ir 35-44 gadi, 16% — 45 līdz 54 gadi, un 17% tūristu 55-64 gadi. Tomēr tūristi, kam jau apritējuši 65 gadi, tēriņu ziņā ir pieticīgāki – viņu daļa kopējos ES valstu tūristu tēriņos sastāda apmēram 16%. Vecāka gada gājuma tūrists tērēja vidēji 52,6 eiro dienā, tātad par 12,7 eiro mazāk nekā vidējais atpūtnieks — 65,3 eiro diennaktī.

Saskaņā ar datiem par 2014. gadu, trešdaļa ES iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 65 gadiem, brauca uz ārzemēm (34%), bet divas trešdaļas vecāka gada gājuma cilvēku apmeklējuši svētkus pašu valsts teritorijā (66%). Aktīvākie cienījama gada gājuma tūristi ir Kipras un Francijas iedzīvotāji (25% no kopējā tūrisma brauciena dienu skaita 2014. gadā), kā arī pensionāri no Čehijas, Grieķijas un Zviedrijas (24% no katras valsts), Īrijas un Portugāles (23%). Pensijas vecuma tūristi no Igaunijas atpūtā pavadījuši 11% salīdzinājumā ar citu ES valstu iedzīvotājiem, savukārt tūristi no Latvijas — 10%, bet no Lietuvas — 12%.

Atpūtā visvairāk naudas dienā tērē pensionāri no Luksemburgas (120,8 eiro), Austrijas (106,9 eiro), Maltas (93,7 eiro), Beļģijas (89,5 eiro), Īrijas (88 eiro) un Dānijas (85,1 eiro).

Mazākie tēriņi starp vecākā gada gājuma tūristiem reģistrēti Čehijas (13,7 eiro), Rumānijas (13,8 eiro), Grieķijas (18 eiro), Lietuvas (19,1 eiro) un Ungārijas (19,2 eiro) iedzīvotāju vidū. Vērojama liela atšķirība vecākā vecuma tūristu tēriņos, salīdzinot ar vidējo rādītāju. Cienījama vecuma tūristi no Slovākijas tērē par 29,2 eiro mazāk salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, Kipras iedzīvotāji – par 24,8 eiro mazāk, bet pensionāri no Somijas — par 24,1 eiro mazāk.

Vispasaules tūrisma diena (World Tourism Day) tiek atzīmēta ik gadus 27. septembrī. To ierosināja ANO Vispasaules tūrisma organizācijas Ģenerālā asambleja 1979. gadā. Tās mērķis ir piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību tūrisma nozīmei no sociālā, kultūras un ekonomikas viedokļa.

1970. gada 27. septembrī tika pieņemti Vispasaules tūrisma organizācijas statūti. Tās rīcībā esošie dati liecina, ka 2015. gadā tūristu kopskaits pieaudzis par 4,4% un sasniedzis 1,184 mljrd. cilvēku. Eiropu apmeklējuši 609 milj. cilvēku, Āzijas un Klusā okeāna reģionu – 278 milj. cilvēku, Ameriku – 191 milj. cilvēku, Āfriku – 53 milj. cilvēku, Tuvos Austrumus – 54 milj. cilvēku.

23
Pēc temata
Nils Ušakovs: mums notika Krievijas tūristu "importa aizvietošana"
Rīga – viena no lētākajām Eiropas pilsētām tūristu apmeklējumam
Berlīnes iedzīvotājiem aizliegts izīrēt dzīvokļus tūristiem
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

15
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
15
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

42
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

42
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

0
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs