RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.

Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.