Bēgļi. Foto no arhīva.

Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem

43
(atjaunots 09:17 19.08.2016)
Vācu sociologi izpētījuši bēgļu politiskos uzskatus un atklājuši, ka būtībā tie neatšķiras no Vācijas labējo partiju vēlētāju viedokļa, kas uzstājas par izstāšanos no eirozonas un pret Eiropas islamizāciju.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Berlīnes Komunikācijas, žurnālistikas un ekonomikas augstskola pirmdien publicēja Berlīnē pētījumu par bēgļu attieksmi pret demokrātiju un viņu gatavību integrācijai, raksta Sputnik Deutschland.

Saskaņā ar pētījuma datiem, vairums bēgļu gan atbalsta Vācijā demokrātisko iekārtu, taču viņu izpratne par demokrātiju ir diezgan pretrunīga. Pētnieki novērojuši, ka bēgļu uzskati ir līdzīgi AV un PEGIDA piekritēju uzskatiem. AV (Alternatīva Vācijai) ir eiroskeptiķu partija, kas uzstājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas, PEGIDA – partija, kas uzstājas pret Eiropas islamizāciju.

Tāpat izrādījās, ka aptaujāto cilvēku priekšstati par morāli ir manāmi konservatīvāki, nekā pamatiedzīvotāju uzskati. Dažas sociālās un sabiedriskās migrantu vērtības atgādina " Vācijas sabiedrību 50. gados". 48% aptaujāto uzskata, ka sekss pirms laulības ir grēks, un tas ir jānosoda. Vairums bēgļu vēlētos dzīvot kaimiņos ar daudzbērnu vācu ģimenēm, bet negribētu dzīvot kopā ar jauktām ģimenēm, ebrejiem, homoseksuāļiem un nelaulātajiem pāriem.

Attiecībā uz reliģiju migranti izrāda daudz lielāku toleranci: 87% izsakās par valsts atdalīšanu no reliģijas. Ticība viņu izpratnē ir personīga lieta. 92% norādīja, ka viņi ir musulmaņi. Vairāk nekā puse no viņiem uzskata, ka katram ir jābūt iespējai pašam izvēlēties savu reliģiju.

84% aptaujāto atbalsta vārda brīvību, bet tikai 38% piekrīt, ka, piemēram, māksliniekiem ir tiesības satīriski izsmiet politiķus.

Integrācijas ziņā starp aptaujātajiem acīmredzot valda vienprātība: 91,9% uzskata par nepieciešamu vācu valodas apgūšanu un izrāda interesi par vācu kultūru. Turklāt vairākums vēlas iegūt papildu izglītību Vācijā, pirms meklēt darbu.

Publicētais pētījums ir pirmā bēgļu aptauja Vācijā. Aptauju KŽEA veica Berlīnes bēgļu centros jūnijā un jūlijā. Kopumā pētnieki izanalizēja 445 anketas.

43
Pēc temata
Eiropa ir neapmierināta: Baltijas valstis pārāk prasīgi atlasa bēgļus
Lietuvas tramplīns – pirmā bēgļu ģimene devusies uz Zviedriju
Latvijas robežsargi: bēgļi Grieķijā nelūdz, bet pieprasa palīdzību
Zviedrijā autobusa šoferis piekauj bēgli no Sīrijas
Bēgļi Lietuvā ātri apguvuši krievu valodu
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

29
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

29
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
S-400

Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām

21
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

ZRK S-300 Antei-2500
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.

21
Tagi:
S-400, Krievija, Turcija
Pēc temata
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Eksperts: ASV neizdodas Turciju nospiest uz ceļiem Krievijas S-400 jautājumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

0
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

0
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt