Hidžābos tērptas musulmaņu sievietes

Musulmaņu skaits Eiropā aug

184
(atjaunots 11:08 24.08.2016)
Agrāk Tuvo Austrumu iedzīvotāji Eiropā ieradās nekvalificēta darba meklējumos. Tagad viņi bēg no bruņotiem konfliktiem un dabas kataklizmām, tomēr rezultāts paliek nemainīgs – musulmaņu skaits Eiropā kļūst arvien lielāks.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Traģiskie terorakti, ko pēdējā laikā organizējuši agrākie Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāji, nerunājot jau par nepārtraukto migrācijas krīzi, ir piesaistījuši uzmanību musulmaņu kopienai Eiropā. Par to, cik liels ir musulmaņu skaits Eiropā un kādas ir to tālākās pastāvēšanas perspektīvas, portālam InoSMI pastāstīja vēsturnieks orientālists Dmitrijs Dobrovs.

Vācu Islāma arhīvs (ZentralinstitutIslam-Archiv) vēsta, ka 2007. gadā visā Eiropā dzīvojuši 53 miljoni musulmaņu. To starpā 16 miljoni uzturējās ES, bet 25 miljoni – Krievijā. Amerikāņu pētnieciskā centra PEW rīcībā esošie dati liecina, ka 2010. gadā (kopš tā laika rādītāji ir strauji auguši) lielākās musulmaņu kopienas Rietumeiropā bija Vācijā (4,8 miljoni cilvēku, jeb 5,8% iedzīvotāju) un Francijā (4,7 miljoni cilvēku, jeb 7,5% iedzīvotāju). Lielbritānijā 4,8% iedzīvotāju (aptuveni 3 miljoni cilvēku) bija musulmaņi. 

Vispārējā situācija Balkānos, kur musulmaņu (vismaz 12 miljoni cilvēku) etniski reliģiozā grupa ir pamatiedzīvotāji, bija sekojoša: Melnkalne – 18,5%, Maķedonija – 35%, Bosnija-Hercegovina – 60%, Albānija – 80% un Kosova — 90%.

Strauji aug musulmaņu kopienas īpatsvars Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū: 4% — 1990. gadā, 6% –2010. gadā, un prognozes rāda, ka 2030. gadā 8% ES iedzīvotāju būs musulmaņi. Islāmticīgie koncentrējas lielākajās pilsētās: Parīzē — 1,7 miljoni cilvēku, Londonā — aptuveni 1 miljons cilvēku (Londonas mēra posteni nesen ieņēma Sadiks Hans, Pakistānas izcelsmes brits).

Vairākās Eiropas pilsētās kopienas ir īpaši lielas: Amsterdama (14%), Antverpene (16,9%), Brisele (līdz 25%), Birmingema (26,9%), Marseļa (25%), Stokholma (20%), Ķelne (12%). Daži šo pilsētu rajoni, piemēram, bēdīgi slavenā Molenbeka Briselē vai Sendenī Parīzē gandrīz pilnīgi pieder musulmaņiem.

Viņu integrācijas perspektīvas un iespējas sameklēt darbu nav īpaši lielas ne "veco", ne "jauno" migrantu musulmaņu vidū. Eiropas ekonomikai nav vajadzīgs zemu kvalificēts spēks tādos daudzumos. Jau tagad ir redzami piemēri – gan Vācijā, gan Francijā, kur 60.-70. gados ieradās miljoniem migrantu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kuri sameklēja darbu apkalpošanas sektorā, celtniecības un autobūves sfērās. Ar laiku vajadzība izmantot šo darbaspēku pazuda, taču migranti palika Eiropā. 

Pēdējo gadu laikā Eiropā arvien biežāk izceļas konflikti, kuros piedalās bēgļi vai musulmaņu kopienu locekļi. Jaungada naktī Ķelnē migranti un bēgļi masveidā uzbruka Vācijas pilsoņiem, kuri pilsētas centrā sagaidīja Jauno gadu. Briselē, Parīzē un Nicā notikuši traģiski terorakti, Vācijā bēgļi vairākkārt uzbrukuši valsts pamatiedzīvotājiem ar cirvjiem, nažiem un mačetēm.

Jāpiebilst, ka pat likumiem paklausīgu musulmaņu paražas ne vienmēr atbilst eiropiešu pasaules uzskatam. Piemēram, Vācijā ierodas liels skaits nepilngadīgu meiteņu, kuras jau stājušās laulībā. Agrāk ar šo problēmu saskārās arī Zviedrija, un nesen, kā vēsta portāls Newsru.com, Itālijas islāma kopienu un organizāciju savienība pieprasījusi varas iestādēm atļaut daudzsievību vienlīdz ar viendzimuma savienībām, kas tika legalizētas valstī šī gada maijā.

Šajos apstākļos ES pamatiedzīvotāju bailes un bažas pauž radikālās pret Eiropu noskaņotās partijas, kuru piekritēju skaits strauji palielinās. Eiropas valstu valdības un pašvaldības sper atbildes soļus, lai pasargātu savas vērtības, dažkārt pat ļoti neparastā veidā. Piemēram, dažos naktsklubos Dānijā pie ieejas tiek organizēta valodas zināšanu pārbaude, pludmalēs Kannās aizliegts nēsāt musulmaņu peldkostīmu burkini, kas nosedz visu ķermeni.

184
Pēc temata
New York Times: Latvija vēlas aizliegt nikābus visām trim sievietēm, kuras tos valkā
Tramps atkārtoti aicina aizliegt musulmaņiem iebraukt ASV
Azūra krastā aizliedza burkini peldkostīmus
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

2
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

2
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

14
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

14
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija