Beness Aijo. Foto no arhīva

Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija

334
(atjaunots 07:55 15.08.2016)
Izaicinoši pretrunīgais melnādainais nacionālboļševistiski noskaņotais latvietis, kurš ar ieročiem rokās ceļ sociālismu Donbasā, cer atgriezties jaunā, demokrātiskā Latvijā.

Rīga 15. augusts, Sputnik — Vadims Koroļovs. Šodien Latvijas pilsonis Beness Aijo ir motorizēto kājnieku bataljona kareivis neatzītajā Doņeckas Republikā, Agrāk karojis Luganskā, Krimā bijis Pašaizsardzības komandas loceklis. Latvijas varas iestādes vēlas atņemt viņam pilsonību un apcietināt, taču Beness ķircina Drošības policiju un savā Facebook lapā publicē arvien jaunus un jaunus attēlus ar ieročiem rokās.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo uz pašgājējas artilērijas iekārtas "Gvozdika"

Beness ir pārliecināts — kamēr viņš karo un ceļ sociālismu Donbasā, viņa biedri Latvijā, nepielietojot spēku, viņa vārdiem sakot, "gāzīs Latvijas prettautiski etnokrātisko režīmu". Un tad viņš varēs atgriezties. Nacionālboļševiks uzskata, ka iespējams, jāpaiet vairākiem gadiem, lai tas notiktu.

No Britānijas uz Lugansku

Rēzeknē dzimušais Beness Ajo pirms septiņpadsmit gadiem iestājies Ļimonova partijā un tic, ka komunisms reiz valdīs visā pasaulē un atdzims PSRS. Šis jautājums tad nu ir kļuvis par viņa mūža aicinājumu. Savas pārliecības dēļ, tāpat kā par piedalīšanos dažādās akcijās ne vienu reizi vien viņš ir saukts pie kriminālatbildības.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo DTR svētkos

"Manā mūžā pret mani ierosinātas deviņas krimināllietas, četrās no tām esmu notiesāts. Trīs reizes esmu izcietis sodu Latvijas cietumos, vienu reizi — Holandē. Piektajā lietā ir iestājies noilgums, un tā ir anulēta, vēl par četrām krimināllietām mani meklē Interpols. Taču tās visas ir politiska rakstura lietas." — stāsta Beness Aijo.

Donbasā Beness Aijo ir nonācis ar Ļimonova partijas „Cita Krievija" atbalstu. Pirms doties turp viņš no Latvijas specdienestiem slēpies Londonā, kur strādājis un aktīvi darbojies politikas lauciņā, iestājies Lielbritānijas komunistiskajā partijā. Londonā viņš turpinājis izglītoties, rezultātā iegūstot maģistra grādu medicīnā, mikrobioloģijā (Latvijā viņš šo grādu ieguvis 2001. gadā Latvijas Universitātē).

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
9. maijā

Tikko aizsākās konflikti Ukrainā, Beness tūdaļ devās uz jauno „kaujas lauku".

- Aijo, kas jūs pamudināja doties uz Donbasu?

— Manuprāt, pašreizējā vēstures posmā uzcelt sociāli taisnīgu organismu, kas ar laiku varētu izaugt un izplatīties visā postpadomju teritorijā, iespējams tur, kur ir vissaspringtākā situācija no sociālā un nacionālā viedokļā. Šajā brīdī tāda vieta ir Donbasa. Mums, partijai "Cita Krievija", šis reģions šobrīd ir īstā vieta sociāli radošām izpausmēm. Tā ir vieta, kur šobrīd var mēģināt uzcelt sociālismu. Tieši tāpēc partijas "Cita Krievija" aktīvisti 2014. gadā vispirms piedalījās Krimas pavasarī un tikai pēc tam devās uz Donbasu.

- Ko jūs tur dārāt? Kā tieši noris sociālisma celšana?

— 2015. gadā es dienēju Luganskas milicijā — artilērijā un kājnieku bataljonā, kur nonācu ar partijas "Cita Krievija" organizētās starptautiskās brigādes kustības starpniecību. Mēs aizstāvējām Luganskas Tautas Republiku, tostarp aktīvi piedalījāmies Debaļcevas kaujās. Es biju izlūks, vēlāk — pašgājēju artilērijas vienības "Gvozdika" komandieris. Vēlāk manā pārziņā bija Kalašņikova ložmetējs. Ar pašgājēju artilērijas vienību uzbrukām Ukrainas smagajai tehnikai Luganskas stacijā un Debaļcevā pēc izlūkos iegūtas informācijas. Reizēm devāmies ceļā agri no rīta, apstrādājām vairākus objektus un atgriezāmies savā teritorijā vēlu naktī, bet citkārt dzīvojām noteiktās pozīcijās mēnesi vai ilgāk — dzīvojām teltīs, mežā, izbaudot visu tūrista ikdienas romantiku starp man tik mīļajiem dzīvniekiem un augiem, reizumis izbraucot uz apšaudēm. Reiz vienā no šādiem brīžiem, kad dzīvojām brīvā dabā, mūs nakts vidū pamodināja bataljona komandieris. Notēmējām ieročus pa norādītajām kordinātām un uzsākām kaut kāda pretinieku objekta apšaudi. Izrādījās, ka esam izpostījuši dārzu līdzās ēkai, kurā pulcējās augsta ranga ukraiņu komandieri, tas ir, nedaudz nošāvām greizi. Baiļu pārņemti, viņi izmetās no ēkas, iesēdās savās automašīnās un metās bēgt, taču tajā brīdī piebeidzām viņus ar mīnmetējiem.

- Briesmīgi… Bet tagad Luganskā viss ir klusi un mierīgi.

— Jā, 2015. gada februārī iestājās pamiers, tāpēc Luganskas lielgabali līdz šim klusē, tāpēc "Cita Krievija" daudzus aktīvistus nosūtīja uz Doņeckas Republiku, kur 2016. gada pavasarī situācija negaidīti strauji saasinājās visās frontēs.

Tā nu es šī gada aprīlī aizgāju rezervē LTR un iestājos kājnieku bataljonā Doņeckas Republikas armijā. Šobrīd mēs galvenokārt sargājam Doņeckas pilsētu no Kijevas, un mūsu pozīcijas atrodas sekojošos rajonos: Staromihailovka, Trudovskije, Jeļenovka, Spartaks utt. Es strādāju ar dažāda veida bruņojumu: ložmetējs, automāts, 82 mm mīnmetējs, granātmetējs, un piedalos pozīciju kaujās. Kijeva rupji pārkāpj Minskas protokolus un uzbrūk gan mūsu pozīcijām, gan civiliedzīvotāju apdzīvotajiem rajoniem. Viņi izmanto arī smago artilēriju, kas diametrā pārsniedz 100 mm. Mēs esam spiesti viņiem atbildēt, aizstāvot mierīgos iedzīvotājus un savus kareivjus.

- Kur jūs mitināties?

— Kā karavīrs mitinos kaujas pozīcijās vai poligonos, vai arī kara daļas teritorijā. Atrodoties pozīcijās, mēs dežurējam ierakumos un zemnīcās vairākas diennaktis no vietas, bet pēc tam atpūšamies diennakti teltīs vai mājiņās, pievēršoties saimnieciskajai darbībai: skaldām malku, uzkopjam apkārtni, strādājam āra virtuvē, zvejojam, lasām sēnes un ogas.

Šobrīd Luganskas un Doņeckas nodaļas pēc rotācijas no kaujas pozīcijām dodas uz poligoniem, kur mēs apgūstam kara zinības — šaušana mērķī, izlūkošana, ieroču salikšana un tīrīšana, darbs ar kompasu un karti. Komandieri lasa mums teorētiskās lekcijas un atstāsta dažādus gadījumus no savas dzīves. Mācības poligonos ir nepieciešamas, jo vienīgi profesionāla, labi apmācīta armija būs spējīga atbrīvot Kijevas okupētās Donbasa teritorijas — pašlaik to skaits sasniedz aptuveni septiņdesmit.

- Jūs tik mierīgi par to visu runājat… Latvijas varas iestādes sola jums brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat desmit gadiem par bruņotu darbību ārpus Latvijas.

— Jā. Es zinu, ka Latvijā ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar manu militāri politisko darbību Donbasā — "piedalīšanās karā Donbasā", "aicinājumi vardarbīgi cīnīties pret Latvijā pastāvošo varu", "aicinājumi ar spēku likvidēt Latvijas neatkarību", "Latvijas teritoriālās vienotības apdraudējums". Trīs pēdējās minētās lietas ir saistītas ar manu uzstāšanos mītiņos un intervijām Simferopolē, Luganskā un Doņeckā, jo latviešu rusofobo un etnokrātisko kliķi es salīdzinu ar Ukrainas fašistisko huntu. Latvijā pašlaik ir izveidojies tāds pat rusofobs un antikomunistisks režīms kā Ukrainā. Ļeņina pieminekļi pie mums ir iznīcināti, komunistiskā ideoloģija ir aizliegta un par komunistiskās simbolikas izmantošanu draud cietumsods. Latvijas hunta pilnībā atbalsta Ukrainas režīmu, atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju paplašināšanu un regulāri piedalās NATO formāta mācībās Ukrainā. Latvijā ir strauji pieaudzis Aizsardzības ministrijai piešķirtais finansējums, kas esot nepieciešams aizsardzībai pret potenciālo agresiju no Krievijas puses.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo cīņas pozīcijā

2014. gada maijā Ukrainas Drošības dienests deportēja mani no Luganskas apgabala uz Latviju, kur pavadīju ieslodzījumā divus mēnešus. Tad Aleksandrs Borodajs, toreizējais Doņeckas Republikas premjers, paziņoja, ka man tiek piešķirta Doņeckas pilsonība.

- Tātad, jūs tomēr saņēmāt Luganskas vai Doņckas republikas pasi? Pilsonības un migrācijas dienestu šis jautājums ļoti interesē, lai jums atņemtu Latvijas pasi.

— Ziniet, labāk jautājumu par pasi pagaidām neskarsim. Es šurp esmu ieradies karot nevis atbraucis pēc pases. Lai viss notiek, kā tam jānotiek. Es dzīvošu Donbasā un dienēšu bruņotajos spēkos līdz mēs uzvarēsim, proti, attīrīsim Donbasu no huntas karaspēka un palīdzēsim draudzīgajiem ukraiņu darba ļaudīm ar vārdiem un lielgabaliem iznīcināt fašistisko Kijevas režīmu. Kad būsim uzvarējuši, es došos uz Latviju.

- Bet jūs taču iesēdinās!

— Es atgriezīšos pēc dažiem gadiem. Domāju, ka pēc uzvaras Donbasā, Latvijā, iespējams, arī jau būs izveidota normāla valdība, jo tur nemitīgi darbojas mani biedri — Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Andrejs Krasnijs, Alfrēds Rubiks, Tatjana Ždanoka, Jakovs Pliners, Aleksandrs Giļmans un citi kreisie aktīvisti. Ceru, ka viņiem izdosies gāzt prettautisko etnokrātisko režīmu Latvijā, kur astoņdesmit procenti iedzīvotāju neieredz savus varas pārstāvjus.

Latvijā Benesu ļoti gaida

Pagājušajā gadā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem par nelikumīgu piedalīšanos bruņotos konfliktos ārpus Latvijas, to finansiālu atbalstu, cilvēku vervēšanu, apmācīšanu un pārsūtīšana dalībai tajos.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo ar Zaharu Priļepinu un Grigoriju Kosņikovski - cīņu biedru no Latvijas

Drošības policijā saka, ka Beness Ajo tūdaļ tiks apcietināts, tiklīdz nonāks tiesībsargu rokās. Viņš tiks saukts pie atbildības par nelikumīgu dalību bruņotā konfliktā ārpus Latvijas teritorijas.

Savukārt valsts Pilsonības un migrācijas dienesta preses sekretāre Santa Jonāte informē, ka tiek apsvērta iespēja atņemt Benesam Aijo Latvijas pilsonību. Visdrīzāk to izdarīt būs iespējams, tiklīdz tiks saņemta neapstrīdama informācija par to, ka viņš patiešām ir saņēmis kādas citas valsts pasi.

334
Pēc temata
ANO konstatējusi rekordlielu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū Donbasā
EDSO: Ukrainā pēdējo divu gadu laikā pieaugusi cilvēku tirdzniecība
Putins: ir bezjēdzīgi no Krievijas gaidīt Minskas protokolu izpildi
Porošenko sola Nacionālajai gvardei "treniņus kaujās"
Ziemeļu straume 2

VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam

3
(atjaunots 14:07 31.10.2020)
Tiek atzīmēts, ka Vācijā pagaidām nav izveidota infrastruktūra enerģijas saglabāšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Projekts "Ziemeļu straume 2" ir svarīgs Vācijai, tai skaitā arī pārejas fonā pie atjaunojamiem enerģijas resursiem. Gāzesvada izmantošana būs aktuāla vismaz līdz 2050. gadam, paziņoja VFR vēstniecības Krievijā Ekonomikas nodaļas priekšnieks Matiass Deners.

"Joprojām tiek izskatītā šī gāzesvada izmantošana pavadošā projekta kārtā enerģētikas pārejai (pie atjaunojamiem enerģijas resursiem), kamēr nav izveidota infrastruktūra enerģijas saglabāšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem. Tātad mēs izskatām gāzi kā ļoti svarīgu tehnoloģiju vismaz līdz 2050. gadam," sacīja vēstniecības pārstāvis Maskavas starptautisko attiecību valsts institūta tiešsaistes lekcijas "VFR Enerģētikas politika: kodolenerģētika pret atjaunojamiem enerģijas resursiem: attīstības tendences, pārejas grūtības" gaitā.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Viņš piebilda, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība šobrīd ir ļoti aktīvi apspriests temats.

"Vācijas valdība vadās pēc tā, ka gāzesvada būvniecība tiks pabeigta," citē Deneru RIA Novosti.

Tāpat viņš piebilda, ka "Ziemeļu straume 2" aktīvi tiek apspriesta Vācijas iekšpolitikā, tai skaitā arī saistībā ar enerģētikas pārejas jautājumiem.

"Daudzi saka, ka, tā kā mēs pārejam pie atjaunojamiem enerģijas resursiem, priekš kam mums ir vajadzīgs gāzesvads. Vācijas valdība šobrīd izskata gāzi kā stabilizējošu faktoru, tātad atjaunojamas enerģijas ražošanas jautājumos ir problēma, ka šādiem resursiem ir nestabila ienākšana, gadās svārstības, un tieši elektrostacijas, kuras strādā uz dabasgāzes, var labi pārslēgties no augsta patēriņa uz zemu, kas ļauj stabilizēt elektrības padeves sistēmu," paskaidroja Deners.

Iepriekš Eiropas Komisija publicēja savu Ūdeņraža stratēģiju, kura paredz tīra atjaunojama ūdeņraža ražošanas attīstību galvenā enerģijas avota kārtā pārejas plāna ietvaros pie klimatiski neitrālas ekonomikas 2050. gadā. Turklāt tika anonsēta arī ES enerģētikas sistēmu integrācijas stratēģija, kam ir jāļauj izveidot integrētāku un lokanāku Eiropas energosistēmu, kur spēj pielāgoties "zaļajai" stratēģijai.

"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja nekavējoties pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājusi ierobežojumus pret projektu.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" tiek būvēts visas Eiropas enerģētiskās drošības interesēs. Projektu atbalsta Vācija.

3
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politico nosauca Vācijas atteikšanās variantus no "Ziemeļu straumes 2"
Krievijas ārlietu ministrs: ES vēlas "sodīt" Krieviju, lai iztaptu ASV
Krievija nekādi nevar palīdzēt Vācijai
"Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamais sagādes kuģis dodas uz Vāciju
Šons Konerijs

Mūžībā aizgājis aktieris Šons Konerijs

9
(atjaunots 16:51 31.10.2020)
Šons Konerijs filmējies vairāk nekā 70 kinolentēs, tomēr slavu viņam nesa MI6 aģenta – Jana Fleminga romānu personāža Džeimsa Bonda lomas.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Britu aktieris Šons Konerijs aizgājis viņsaulē 90 gadu vecumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Independent.

"Džeimsa Bonda lomas tēlotājs, leģendārais aktieris Šons Konerijs miris 90 gadu vecumā," vēsta izdevums.

Nāves iemesls netiek minēts.

Šons Konerijs dzimis 1930. gada 25. augustā Edinburgā, Skotijā. Aktiera karjeru sāka 50. gados pēc dienesta Lielbritānijas Karaliskajā Jūras kara flotē. Nodarbojies ar futbolu un kultūrismu.

Šons Konerijs filmējies vairāk nekā 70 kinolentēs, tomēr slavu viņam nesa MI6 aģenta – Jana Fleminga romānu personāža Džeimsa Bonda lomas. Konerijs filmējies sešās bondiānas daļās.

Tomēr profesionālos apbalvojumus viņam nesuši citi darbi. 1988. gadā Konerijs saņēma "Oskaru" un "Zelta globusu" par otrā plāna lomu gangsteru drāmā "Neaizskaramie". Kopā viņš izpelnījies trīs "Zelta globusus".

1988. gadā Lielbritānijas kinoakadēmija (BAFTA) atzīmēja skota ieguldījumu darbā pie galvenās lomas kinolentē "Rozes vārds". Otro balvu no BAFTA Konerijs saņēma divus gadus vēlāk par labāko otrā plāna lomu filmā "Indiāna Džonss un pēdējais krustakarš", bet trešo – 1998. gadā par ieguldījumu kinomākslā.

2000. gada jūlijā Lielbritānijas karaliene Elizabete II iecēla Šonu Koneriju bruņinieka kārtā.

9
Covid-19

Latvijā 215 jauni Covid-19 gadījumi, tikmēr ministri "pieķēra" rokkoncertā

0
(atjaunots 16:56 31.10.2020)
Kamēr veselības ministre aicina Latvijas iedzīvotājus sēdēt mājās, lai nekļūtu par Covid-19 "aģentiem", izglītības un zinātnes ministre "bliež vaļā" rokkoncertā; valstī 215 jauni inficēšanās gadījumi.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī aizritējušajā diennaktī veikti 5844 koronavīrusa testi un atklāti 215 jauni inficēšanās gadījumi.

Divi pacienti ar uzstādītu Covid-19 diagnozi miruši. Viens piederēja pie vecuma kategorijas 70-75 gadi, otrais mirušais – pie vecuma kategorijas 90-95 gadi.

Pozitīvo koronavīrusa testu daļa Latvijā sastādīja 3,7%.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā inficējušies kopumā 5894 cilvēki.

Laikā, kad veselības ministre Ilze Viņķele aicina Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos un neapmeklēt publiskus pasākumus, savukārt bērnus nelaist pēc konfektiem Helovīnā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nespēj atturēties no rokgrupas koncerta apmeklēšanas.

Šuplinsku "pieķēra" grupas Skyforger pielūdzēji viņu uzstāšanās laikā, kura notika 17. oktobrī.

Informācijai par ministri, kura apmeklēja publisku pasākumu epidēmijas pīķī, ātri pieķērās klāt televīzija. Beigās Šuplinska nonāca Latvijas Televīzijas ziņu sižetā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņa devās uz koncertu, kad valstī ir tik saspringta situācija ar koronavīrusu, ministre paziņoja, ka koncertu neviens neatcēla, turklāt tas tika sarīkots atbilstoši visām epidemioloģiskās drošības prasībām.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Latvijā pacientiem ar Covid-19 parādīsies atsevišķas slimnīcas