Beness Aijo. Foto no arhīva

Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija

331
(atjaunots 07:55 15.08.2016)
Izaicinoši pretrunīgais melnādainais nacionālboļševistiski noskaņotais latvietis, kurš ar ieročiem rokās ceļ sociālismu Donbasā, cer atgriezties jaunā, demokrātiskā Latvijā.

Rīga 15. augusts, Sputnik — Vadims Koroļovs. Šodien Latvijas pilsonis Beness Aijo ir motorizēto kājnieku bataljona kareivis neatzītajā Doņeckas Republikā, Agrāk karojis Luganskā, Krimā bijis Pašaizsardzības komandas loceklis. Latvijas varas iestādes vēlas atņemt viņam pilsonību un apcietināt, taču Beness ķircina Drošības policiju un savā Facebook lapā publicē arvien jaunus un jaunus attēlus ar ieročiem rokās.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo uz pašgājējas artilērijas iekārtas "Gvozdika"

Beness ir pārliecināts — kamēr viņš karo un ceļ sociālismu Donbasā, viņa biedri Latvijā, nepielietojot spēku, viņa vārdiem sakot, "gāzīs Latvijas prettautiski etnokrātisko režīmu". Un tad viņš varēs atgriezties. Nacionālboļševiks uzskata, ka iespējams, jāpaiet vairākiem gadiem, lai tas notiktu.

No Britānijas uz Lugansku

Rēzeknē dzimušais Beness Ajo pirms septiņpadsmit gadiem iestājies Ļimonova partijā un tic, ka komunisms reiz valdīs visā pasaulē un atdzims PSRS. Šis jautājums tad nu ir kļuvis par viņa mūža aicinājumu. Savas pārliecības dēļ, tāpat kā par piedalīšanos dažādās akcijās ne vienu reizi vien viņš ir saukts pie kriminālatbildības.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo DTR svētkos

"Manā mūžā pret mani ierosinātas deviņas krimināllietas, četrās no tām esmu notiesāts. Trīs reizes esmu izcietis sodu Latvijas cietumos, vienu reizi — Holandē. Piektajā lietā ir iestājies noilgums, un tā ir anulēta, vēl par četrām krimināllietām mani meklē Interpols. Taču tās visas ir politiska rakstura lietas." — stāsta Beness Aijo.

Donbasā Beness Aijo ir nonācis ar Ļimonova partijas „Cita Krievija" atbalstu. Pirms doties turp viņš no Latvijas specdienestiem slēpies Londonā, kur strādājis un aktīvi darbojies politikas lauciņā, iestājies Lielbritānijas komunistiskajā partijā. Londonā viņš turpinājis izglītoties, rezultātā iegūstot maģistra grādu medicīnā, mikrobioloģijā (Latvijā viņš šo grādu ieguvis 2001. gadā Latvijas Universitātē).

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
9. maijā

Tikko aizsākās konflikti Ukrainā, Beness tūdaļ devās uz jauno „kaujas lauku".

- Aijo, kas jūs pamudināja doties uz Donbasu?

— Manuprāt, pašreizējā vēstures posmā uzcelt sociāli taisnīgu organismu, kas ar laiku varētu izaugt un izplatīties visā postpadomju teritorijā, iespējams tur, kur ir vissaspringtākā situācija no sociālā un nacionālā viedokļā. Šajā brīdī tāda vieta ir Donbasa. Mums, partijai "Cita Krievija", šis reģions šobrīd ir īstā vieta sociāli radošām izpausmēm. Tā ir vieta, kur šobrīd var mēģināt uzcelt sociālismu. Tieši tāpēc partijas "Cita Krievija" aktīvisti 2014. gadā vispirms piedalījās Krimas pavasarī un tikai pēc tam devās uz Donbasu.

- Ko jūs tur dārāt? Kā tieši noris sociālisma celšana?

— 2015. gadā es dienēju Luganskas milicijā — artilērijā un kājnieku bataljonā, kur nonācu ar partijas "Cita Krievija" organizētās starptautiskās brigādes kustības starpniecību. Mēs aizstāvējām Luganskas Tautas Republiku, tostarp aktīvi piedalījāmies Debaļcevas kaujās. Es biju izlūks, vēlāk — pašgājēju artilērijas vienības "Gvozdika" komandieris. Vēlāk manā pārziņā bija Kalašņikova ložmetējs. Ar pašgājēju artilērijas vienību uzbrukām Ukrainas smagajai tehnikai Luganskas stacijā un Debaļcevā pēc izlūkos iegūtas informācijas. Reizēm devāmies ceļā agri no rīta, apstrādājām vairākus objektus un atgriezāmies savā teritorijā vēlu naktī, bet citkārt dzīvojām noteiktās pozīcijās mēnesi vai ilgāk — dzīvojām teltīs, mežā, izbaudot visu tūrista ikdienas romantiku starp man tik mīļajiem dzīvniekiem un augiem, reizumis izbraucot uz apšaudēm. Reiz vienā no šādiem brīžiem, kad dzīvojām brīvā dabā, mūs nakts vidū pamodināja bataljona komandieris. Notēmējām ieročus pa norādītajām kordinātām un uzsākām kaut kāda pretinieku objekta apšaudi. Izrādījās, ka esam izpostījuši dārzu līdzās ēkai, kurā pulcējās augsta ranga ukraiņu komandieri, tas ir, nedaudz nošāvām greizi. Baiļu pārņemti, viņi izmetās no ēkas, iesēdās savās automašīnās un metās bēgt, taču tajā brīdī piebeidzām viņus ar mīnmetējiem.

- Briesmīgi… Bet tagad Luganskā viss ir klusi un mierīgi.

— Jā, 2015. gada februārī iestājās pamiers, tāpēc Luganskas lielgabali līdz šim klusē, tāpēc "Cita Krievija" daudzus aktīvistus nosūtīja uz Doņeckas Republiku, kur 2016. gada pavasarī situācija negaidīti strauji saasinājās visās frontēs.

Tā nu es šī gada aprīlī aizgāju rezervē LTR un iestājos kājnieku bataljonā Doņeckas Republikas armijā. Šobrīd mēs galvenokārt sargājam Doņeckas pilsētu no Kijevas, un mūsu pozīcijas atrodas sekojošos rajonos: Staromihailovka, Trudovskije, Jeļenovka, Spartaks utt. Es strādāju ar dažāda veida bruņojumu: ložmetējs, automāts, 82 mm mīnmetējs, granātmetējs, un piedalos pozīciju kaujās. Kijeva rupji pārkāpj Minskas protokolus un uzbrūk gan mūsu pozīcijām, gan civiliedzīvotāju apdzīvotajiem rajoniem. Viņi izmanto arī smago artilēriju, kas diametrā pārsniedz 100 mm. Mēs esam spiesti viņiem atbildēt, aizstāvot mierīgos iedzīvotājus un savus kareivjus.

- Kur jūs mitināties?

— Kā karavīrs mitinos kaujas pozīcijās vai poligonos, vai arī kara daļas teritorijā. Atrodoties pozīcijās, mēs dežurējam ierakumos un zemnīcās vairākas diennaktis no vietas, bet pēc tam atpūšamies diennakti teltīs vai mājiņās, pievēršoties saimnieciskajai darbībai: skaldām malku, uzkopjam apkārtni, strādājam āra virtuvē, zvejojam, lasām sēnes un ogas.

Šobrīd Luganskas un Doņeckas nodaļas pēc rotācijas no kaujas pozīcijām dodas uz poligoniem, kur mēs apgūstam kara zinības — šaušana mērķī, izlūkošana, ieroču salikšana un tīrīšana, darbs ar kompasu un karti. Komandieri lasa mums teorētiskās lekcijas un atstāsta dažādus gadījumus no savas dzīves. Mācības poligonos ir nepieciešamas, jo vienīgi profesionāla, labi apmācīta armija būs spējīga atbrīvot Kijevas okupētās Donbasa teritorijas — pašlaik to skaits sasniedz aptuveni septiņdesmit.

- Jūs tik mierīgi par to visu runājat… Latvijas varas iestādes sola jums brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat desmit gadiem par bruņotu darbību ārpus Latvijas.

— Jā. Es zinu, ka Latvijā ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar manu militāri politisko darbību Donbasā — "piedalīšanās karā Donbasā", "aicinājumi vardarbīgi cīnīties pret Latvijā pastāvošo varu", "aicinājumi ar spēku likvidēt Latvijas neatkarību", "Latvijas teritoriālās vienotības apdraudējums". Trīs pēdējās minētās lietas ir saistītas ar manu uzstāšanos mītiņos un intervijām Simferopolē, Luganskā un Doņeckā, jo latviešu rusofobo un etnokrātisko kliķi es salīdzinu ar Ukrainas fašistisko huntu. Latvijā pašlaik ir izveidojies tāds pat rusofobs un antikomunistisks režīms kā Ukrainā. Ļeņina pieminekļi pie mums ir iznīcināti, komunistiskā ideoloģija ir aizliegta un par komunistiskās simbolikas izmantošanu draud cietumsods. Latvijas hunta pilnībā atbalsta Ukrainas režīmu, atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju paplašināšanu un regulāri piedalās NATO formāta mācībās Ukrainā. Latvijā ir strauji pieaudzis Aizsardzības ministrijai piešķirtais finansējums, kas esot nepieciešams aizsardzībai pret potenciālo agresiju no Krievijas puses.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo cīņas pozīcijā

2014. gada maijā Ukrainas Drošības dienests deportēja mani no Luganskas apgabala uz Latviju, kur pavadīju ieslodzījumā divus mēnešus. Tad Aleksandrs Borodajs, toreizējais Doņeckas Republikas premjers, paziņoja, ka man tiek piešķirta Doņeckas pilsonība.

- Tātad, jūs tomēr saņēmāt Luganskas vai Doņckas republikas pasi? Pilsonības un migrācijas dienestu šis jautājums ļoti interesē, lai jums atņemtu Latvijas pasi.

— Ziniet, labāk jautājumu par pasi pagaidām neskarsim. Es šurp esmu ieradies karot nevis atbraucis pēc pases. Lai viss notiek, kā tam jānotiek. Es dzīvošu Donbasā un dienēšu bruņotajos spēkos līdz mēs uzvarēsim, proti, attīrīsim Donbasu no huntas karaspēka un palīdzēsim draudzīgajiem ukraiņu darba ļaudīm ar vārdiem un lielgabaliem iznīcināt fašistisko Kijevas režīmu. Kad būsim uzvarējuši, es došos uz Latviju.

- Bet jūs taču iesēdinās!

— Es atgriezīšos pēc dažiem gadiem. Domāju, ka pēc uzvaras Donbasā, Latvijā, iespējams, arī jau būs izveidota normāla valdība, jo tur nemitīgi darbojas mani biedri — Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Andrejs Krasnijs, Alfrēds Rubiks, Tatjana Ždanoka, Jakovs Pliners, Aleksandrs Giļmans un citi kreisie aktīvisti. Ceru, ka viņiem izdosies gāzt prettautisko etnokrātisko režīmu Latvijā, kur astoņdesmit procenti iedzīvotāju neieredz savus varas pārstāvjus.

Latvijā Benesu ļoti gaida

Pagājušajā gadā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem par nelikumīgu piedalīšanos bruņotos konfliktos ārpus Latvijas, to finansiālu atbalstu, cilvēku vervēšanu, apmācīšanu un pārsūtīšana dalībai tajos.

Бенес Айо
© Foto : из личного архива
Beness Aijo ar Zaharu Priļepinu un Grigoriju Kosņikovski - cīņu biedru no Latvijas

Drošības policijā saka, ka Beness Ajo tūdaļ tiks apcietināts, tiklīdz nonāks tiesībsargu rokās. Viņš tiks saukts pie atbildības par nelikumīgu dalību bruņotā konfliktā ārpus Latvijas teritorijas.

Savukārt valsts Pilsonības un migrācijas dienesta preses sekretāre Santa Jonāte informē, ka tiek apsvērta iespēja atņemt Benesam Aijo Latvijas pilsonību. Visdrīzāk to izdarīt būs iespējams, tiklīdz tiks saņemta neapstrīdama informācija par to, ka viņš patiešām ir saņēmis kādas citas valsts pasi.

331
Pēc temata
ANO konstatējusi rekordlielu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū Donbasā
EDSO: Ukrainā pēdējo divu gadu laikā pieaugusi cilvēku tirdzniecība
Putins: ir bezjēdzīgi no Krievijas gaidīt Minskas protokolu izpildi
Porošenko sola Nacionālajai gvardei "treniņus kaujās"
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

3
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

3
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Staņislavs Mitrahovičs

Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"

4
(atjaunots 17:07 06.08.2020)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai liktu šķēršļus būvdarbiem, taču galveno risku projekta īstenošanai nes amerikāņu sankcijas.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Polijas antimonopola regulators "UOKiK" nedēļas sākumā informēja, ka piespriedis sodu "Gazprom" – 213 miljonus zlotu (vairāk nekā 48 miljoni eiro) par atteikšanos sadarboties "Ziemeļu straumes 2" lietā. Iestāde paskaidroja, ka maksimālais iespējamais sods piespriests Krievijas kompānijai par atteikšanos sniegt informāciju, kas nepieciešama izmeklešanai.

No 4. augusta stājās spēkā Dānijas Enerģētikas aģentūras atļauja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atsākšānai. Dagad būvdarbos Dānijas ūdeņos iespējams izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu.

"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai "iegrieztu" projektam, tomēr galvenais risks slēpjas amerikāņu sankcijās, radio Sputnik ēterā norādīja ekonomists, KF valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

"Pat ja "Gazprom" samaksās poļu soda 50 miljonu eiro, tas nekādi nemainīs spēku izvietojumu "Ziemeļu straumes 2" kontektā. Polija mēģina pieķerties katram sīkumam, izmantojot ES tiesību īpatnības. Tur ir tāda nianse: kompānijai, kas īsteno projektu Eiropas Savienībā, taču ne Polijas teritorijā, un pie tam tai tur ir bizness, projekts ir jāsaskaņo arī ar Varšavu. Tāpēc Polija saka – dodiet mums visus dokumentus, kādus tik mēs varam izdomāt. Taču "Gazprom" ir cits viedoklis, un, iespējams, būs tiesas, kas var pāriet ES līmenī," pastāstīja Mitrahovičs.

Eksperts atgādināja, ka līdzīgas pretenzijas Polija izvirzījusi arī Francijas kompānijai Engie – "Ziemeļu straumes 2" kreditoram un partnerim.

"Ja Polija šaus pāri strīpai un strīdēsies ar Rietumeiropas kompānijām, poļiem tas var slikti beigties. Gāzesvada zemūdens daļa maksā apmēram 11 miljardus eiro – likmes šajā spēlē ir lielas, un 50 miljoni nav principiāli. Ārkārtas gadījumā "Gazprom" to naudu samaksās, un spēku izveitojumu tas neietekmēs," norādīja ekonomists.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Jautāts par Dānijas atļauju būvdarbu turpināšanai, eksperts atzīmēja, ka Kopenhāgenai nebija tiesību neko aizliegt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. "Tā nav Dānijas teritorija, kur tā var darīt visu, ko gribas. Saskaņā ar esošo starptautiski tiesisko bāzi, Dānijai tur ir prioritāte regulēšanas jautājumos, tomēr aizliegt neko nevar," paskaidroja analītiķis.

Pēc viņa vārdiem, lielāko risku "Ziemeļu straumei 2" rada amerikāņu sankcijas.

"Iespējamas ASV sankcijas pret kompānijām, kas pieņems gāzi no "Ziemeļu straumes 2" Vācijas teritorijā, vai pret kompānijām, kas sniedza loģistikas un finanšu pakalpojumus projekta dalībniekiem," viņš piebilda.

"Jautājums ir par to, cil lielā mērā ASV gatavas plašam konfliktam ar Eiropu, kas neizbēgami sāksies, ka amerikāņi sāks pa labi un pa kreisi karot ar Eiropas kompānijām. Tad runa būs ne par "Ziemeļu straumi 2", bet gan par Amerikas un Eiropas attiecību būtību," secināja Sputnik sarunbiedrs.

Polijas regulators izmeklē konsorcija dibināšanu, kas finansē gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus bez Varšavas papstiprinājuma. Izmeklēšanas ietvaros regulators izvirzījis apsūdzības Krievijas "Gazprom" un pieciem tā partneriem Eiropā: "Engie", "Uniper", "OMV", "Shell" un "Wintershall".

Gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" bija plānots pabeigt pērn, taču Šveices uzņēmums Allseas pārtrauca darbus pēc ASV sankciju draudiem. Jūnijā ASV piedraudēja projekta dalībniekiem ar jaunām sankcijām. Maskava nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas un paziņoja, ka pabeigs gāzesvadu saviem spēkiem.

Митрахович рассказал об оставшихся рисках для "Северного потока - 2"
4
Tagi:
Gazprom, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Polija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu