Protesta akcija pie AES Francijā. Foto no arhīva

Vācieši iepērk jodu, paturot prātā avārijas iespēju tuvējā AES

44
Satraukumu radījuši vācu ekspertu secinājumi par divu beļģu AES stāvokli, kas atrodas netālu no Vācijas robežas. AES reaktoru korpusos konstatētas tūkstošiem nelielu plaisu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Ziemeļreinas – Vestfālenes federālās zemes varas iestādes rudenī iegādāsies miljoniem joda tablešu, ziņo vācu mediji. Reģionālās varas iestādes vēlas būt gatavas un pasargāt savus pilsoņus, ja atomelektrostacijās Beļģijā notiks avārija.

Runa ir par divām AES, kas atrodas aptuveni 70 un 150 kilometru attālumā no Vācijas robežas. Šo staciju reaktoru korpusos konstatēti tūkstošiem sīku plaisu, tāpēc eksperti no Vācijas uzskata, ka to ekspluatācija nav droša.

Joda tabletes pagaidām pērk tikai viena federālā zeme Vācijā. Šiem nolūkiem no vietējā budžeta papildus atvēlēti 800 tūkstoši eiro. Jāņem vērā, ka jau 2014. gadā federālā valdība, kas atbild par joda tablešu nodrošināšanu pietiekamā daudzumā, sagādāja nepieciešamos medikamentus ārkārtas situācijas gadījumam.

Jautājumā par joda rezervju palielināšanu vietējās varas iestādes paskaidroja, ka pēc Fukusimas avārijas Vācijā tika no jauna izvērtēti joda profilakses noteikumi. Ārkārtas situācijā tabletes jālieto visām grūtniecēm, mātēm, kas baro ar krūti, un bērniem līdz 14 gadu vecumam visā Vācijā. Tās nepieciešamas arī visiem iedzīvotājiem līdz 45 gadu vecumam, kuri atrodas līdz 100 km attālumā no radiācijas perēkļa. Tāpēc pieņemts lēmums papildināt rezerves, uzsvēra reģionālās valdības pārstāvji.

Joda profilakses trūkums PSRS pirmajās dienās pēc Černobiļas katastrofas ar laiku noveda pie vairogdziedzera vēža gadījumu palielināšanās. Salīdzinājumam jānorāda, ka Polijā, kur vietējie iedzīvotāji  savlaicīgi saņēma informāciju par katastrofu un nepieciešamību lietot joda tabletes, vairogdziedzera patoloģijas gadījumu pieaugums netika novērots.

44
Pēc temata
Lietuva rosina izvērtēt Ostroveckas AES projekta īstenošanu
Baltijas AES cerību pilnā nākotne
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

12
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

12
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

7
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

7
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas