Īrija. Foto no arhīva.

Īrijas vēstnieks aicina Latvijas iedzīvotājus uz Īriju

219
(atjaunots 08:26 04.08.2016)
Augošajai Īrijas ekonomikai nepieciešamas darba rokas, un Īrijas vēstnieks Latvijā Šeimuss Makeinguss pavēstīja, ka viņa valsts laipni uzņems strādniekus no Latvijas. Latviešu valoda jau ir viena no desmit izplatītākajām valodām Īrijā.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Īrijas Republika priecāsies par iespēju uzņemt strādniekus no Latvijas, intervijā Latvijas radio 4 pavēstīja Īrijas vēstnieks Latvijā Šeimuss Makeinguss.

Diplomāts atgādināja, ka pašlaik Īrijas teritorijā dzīvo aptuveni 30-35 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un valsts ar lielāko prieku uzņems arī lielāku strādnieku skaitu. Viņš pastāstīja, ka Īrijas ekonomikā pašlaik valda uzplaukums, bezdarbs ir samazinājies, minimālā atalgojuma likme sastāda 9,15 eiro stundā, un nākamgad, iespējams, vēl palielināsies, tāpēc Latvijas iedzīvotāji tiek gaidīti izplestām rokām.

Tautas skaitīšanas rezultāti par 2011. gadu liecināja, ka 12% Īrijas iedzīvotāju ir imigranti. Lielākās ir poļu, britu, lietuviešu, latviešu un nigēriešu kopienas. Salīdzinājumā ar 2006. gadu valstī pieaudzis no Polijas, Latvijas un Lietuvas atbraukušo sieviešu un bērnu skaits, tātad ārvalstu strādnieki pārved uz valsti ģimenes.

Īrijā ir arī lielākais noslēgto laulību skaits, kurās Latvijas pilsones stājušās ar trešo valstu pilsoņiem. Īrijā fiktīvo laulību identifikācijas mehānismi darbojas ļoti vāji, un laiku pa laikam līgavas no Latvijas cenšas piepelnīties ar savas ES pases palīdzību, apprecot vīriešus no Pakistānas.

Valsts valodas statuss Īrijā piešķirts angļu un īru valodai, taču īriski runā tikai ceturtā daļa iedzīvotāju, lielākoties – lauku rajonos. Popularitātes ziņā īru valoda piekāpjas pat poļu valodas priekšā. Latviešu un lietuviešu valodas ir desmit izplatītāko valodu vidū, savukārt krievu valoda Īrijā gandrīz nav dzirdama. Līdz ar to Lielbritānijā dzīvojošajiem darba migrantiem, ko biedē ksenofobijas uzplūdi valstī, nenāksies grūti pārvākties uz Īriju.

Tiesa, Latvijas Institūts nesen uzsāka tīklā kampaņu ar heštegu #gributeviatpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus atgriezties tēvzemē. Taču jāņem vērā, ka Īrija jau otro gadu ieņem līdera vietu ES ekonomikas izaugsmes ziņā, tāpēc Makeingusa aicinājums varētu būt efektīvāks.

219
Pēc temata
Nacionālisms pēc Brexit: migrantiem liek vākt kopā mantas
COVID-19

Nosaukti veidi, atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas

3
(atjaunots 09:29 12.07.2020)
Neskaitot pārējo, pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors Kirils Zikovs.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Ārsts-pulmonologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Kirils Zikovs pastāstīja, kā atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, izslimojušajiem smēķētājiem pirmām kārtām derētu atteikties no kaitīgā ieraduma. Ārsts atzīmēja, ka šis ieteikums būs tikpat noderīgs arī veipu, elektronisko cigarešu un ūdenspīpju cienītājiem.

Turklāt pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors. Tajā ietilpst kompleksie treniņi, kuri apvieno intensīvu slodzi ar mazāk aktīviem vingrinājumiem. Rezultāta sasniegšanai ne mazāk svarīgi ir ievērot sabalansētu diētu.

"Lai atjaunotu veselību pēc slimības, var būt noderīgs vitamīnu komplekss, antioksidanti (tos visvairāk satur augļi un dārzeņi), pilnvērtīga olbaltumvielu, šķiedrvielu nodrošināšana organismā," citē mediķi "Komsomoļskaja pravda".

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
ES karogs

Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās

27
(atjaunots 18:29 11.07.2020)
Ekonomikas lietu eirokomisārs atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Covid-19 dēļ eirozonā izraisītā recesija kļūst arvien dziļāka un draud saplēst ES valūtas savienību daļās, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz ekonomikas lietu eirokomisāra Paolo Džentiloni interviju izdevumam Welt.

"Jaunākie ekonomiskie dati kalpo par brīdinājumu: recesija ir dziļāka, nekā gaidīts, savukārt ekonomiskā attīstība eirozonas valstīs kļūst arvien nevienlīdzīgāka, nekā tika prognozēts pavasarī. Itālijā, Francijā un Spānijā ekonomika brūk par 10-11%. Tas ir ļoti daudz. Citas ekonomikas – Dānijas, Polijas, Zviedrijas vai Vācijas – pagaidām acīmredzot labāk tiek galā ar krīzi, tur mīnuss sastāda ap 4-6%. Tas, par ko mēs vienmēr esam brīdinājuši, apstiprinās: recesija Covid-19 dēļ draud saplēst eirozonu daļās," paziņoja viņš.

Džentiloni atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns. "Ja dalībvalstis saskaņos jaudīgo atjaunošanas plānu, tas stiprinās uzticību nacionālajām ekonomikām, un šī pati uzticība var veicināt ātrāku ES ekonomikas atjaunošanos," piebilda viņš.

Iepriekš EK prezentēja savus piedāvājumus Eiropas Savienības atjaunošanas fonda izveidošanai pēc dziļākās krīzes, kuru izraisījusi koronavīrusa izplatības apkarošana, 750 miljardu eiro apmērā. Šos līdzekļus tā plāno aizņemties finanšu tirgos un izsniegt Savienības valstīm dotāciju (līdz 500 miljardiem eiro) un kredītu veidā (līdz 250 miljardiem eiro). Fonds sastāvēs no virknes atbalsta sniegšanas mehānismu un darbosies noteiktā periodā. Plānots, ka tas atbalstīs ekonomiku līdz 2024. gada beigām.

Šis Eiropas Komisijas piedāvājums ir jāpastiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, un tās var to mainīt. Taču jau pirms EK piedāvājumu prezentēšanas vairākām valstīm bija domstarpības attiecībā uz iespējamā fonda parametriem.

27
Tagi:
ES
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

SPKC pievieno vēl vienu valsti, no kuras ierodoties jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 09:46 12.07.2020)
Situācija ar Covid-19 gadījumu skaita izaugsmi pasaulē pastāvīgi mainās, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri atjaunina "sarkano" valstu sarakstu, pēc kuru apmeklēšanas jāpavada divas nedēļas pašizolācijā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Sakarā ar Covid-19 saslimstības izaugsmi atsevišķos reģionos, valstu saraksts, pēc kuru apmeklēšanas nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, mainās. Šonedēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paplašināja sarakstu, iekļaujot tajā vēl vienu valsti, raksta Press.lv.

Tagad pēc Horvātijas apmeklēšanas tūristiem nāksies pavadīt divas nedēļas pašizolācijā, ziņo SPKC.

Toties kopš piektdienas, 10. jūlija, no saraksta tika izslēgtas Monako un Lielbritānija.

​Pašlaik saslimstība Latvijā sastāda 2,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Pēdējās dienās valstī vērojams jaunu Covid-19 gadījumu uzliesmojums. Netiek izslēgts arī pasākumu pastiprināšana, kas ir saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu.

Atgādināsim, ka SPKC un Veselības ministrija joprojām neiesaka bez vajadzības izbraukt ārpus Latvijas robežām, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

Pirmajā vietā ES un EEZ valstu vidū joprojām ir Zviedrija – tur ir atzīmēti 103,4 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrajā vietā iet Luksemburga ar 90,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku, trešajā vietā Portugāle – 47,7 gadījumi uz 100 tūkstošiem.

0
Tagi:
karantīna, koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus