Donalds Tramps. Foto no arhīva.

Tramps pārliecināts, ka Krimas atkarošana izprovocēs Trešo pasaules karu

70
(atjaunots 16:22 03.08.2016)
Republikānis paziņojis, ka Krima ir "aizgājusi" un atkārtoti pauda vēlmi izskatīt iespēju atzīt Krimas pussalu par Krievijas teritoriju

RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Miljardieris Donalds Tramps, ASV prezidenta kandidāts no republikāņu partijas, uzskata, ka Krimas teritoriālās piederības jautājums jau ir pagātnē un mēģinājums to atgūt varētu novest pie Trešā pasaules kara.

Krima un Sevastopole iekļāvās Krievijas sastāvā atbilstoši 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Pussalas atgriešanos Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Trampa Krimas kampaņa

Intervijā telekanālam FoxNews Tramps atzīmēja, ka Krimas piederības jautājumā "vilciens ir aizgājis."

"Kas attiecas uz Krimu, viņi (Krievija) tur ir jau divus gadus. Tāpēc, domāju, varētu teikt, ka tā (Krima) pēc būtības ir prom," – Trampa vārdus citē RIA Novosti.

Pagājušajā nedēļas nogalē diskusijas gaitā telekanālā ABC Tramps paziņoja, ka "Putins neies uz Ukrainu". Raidījuma vadītājs attrauca, ka "Putins jau ir Ukrainā", ņemot vērā amerikāņu medijos izplatīto viedokli, ka Krievijas karaspēks atrodoties Ukrainas austrumos.

"Šis cilvēks teica, ka viņi (Krievija) jau ir Ukrainā. Es teicu, ka tas bija pirms diviem gadiem. Jūs gribat atgriezties? Jūs gribat Trešo pasaules karu, lai to (Krimu) atgūtu?" – atbildēja Tramps.

Prezidenta kandidāts no jauna apsolīja, ka gadījumā, ja tiks ievēlēts, viņš "izvērtēs" jautājumu par Krimas piederību Krievijai. Tramps piebilda, ka viņa rīcībā esošās ziņas liecina, ka reģiona iedzīvotāji vēlas būt ar Krieviju, nevis tur, kur viņi bija agrāk, t.i. ar Ukrainu.

Nekā personīga

Intervijā FoxNews Tramps paziņoja, ka nav pazīstams ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

"(ASV prezidents Baraks) Obama saka, ka Tramps, iespējams, draudzējas ar Putinu, taču es ar viņu nedraudzējos – es neesmu pazīstams ar Putinu," – pavēstīja Tramps.

Politiķis vairākkārt raksturojis Putinu kā "spēcīgu līderi", tādēļ viņam nācās uzklausīt kritiku no oponentu puses. Vairāki amerikāņu mediji apgalvo, ka republikānim esot izveidojušies sakari ar Krievijas valdību. Maskava kategoriski noliedz visas apsūdzības par iejaukšanos ASV iekšpolitikā. 

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka Trampa teiktais par iespējām izvērtēt jautājumu par Krimas atzīšanu Krievijas sastāvā nevar mainīt Krievijas valdības attieksmi pret amerikāņu politiķi, jo nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus uz priekšvēlēšanu retorikas pamata.

Trīsdesmit gadus vēlāk

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins pastāstīja, kādus iespaidus guvis pēc tikšanās ar Trampu, kas notikusi gandrīz pirms 30 gadiem.

Atrodoties diplomātiskajā dienestā – PSRS vēstniecībā ASV, Čurkins pavadīja Ņujorkā vēstnieku Juriju Dubiņinu, kurš tikās ar vairākiem vadošajiem uzņēmējiem, kuru vidū bijis arī Tramps.

"Uz mani lielu iespaidu atstāja viņa spēcīgā un atklātā pieeja biznesam. Tāds ir mans personīgais vērojums, ko ieguvu pirms 30 gadiem," – stāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO.

Ar mainīgiem panākumiem

Jaunākā sociologu saņemtā statistika liecina, ka par demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni balsotu 52% amerikāņu, par Trampu – 43%. Demokrātiskās partijas kongresā Klintoni atbalstīja slavenības, karavīru ģimenes, politiķi un biznesmeņi. CNN/ORC aptauja liecina, ka minētais atbalsts viņai nodrošinājis papildu septiņus procentpunktus. 

Pirms nedēļas Republikāņu partijas kongresa noslēgumā Tramps apsteidza Klintoni par trim procentpunktiem. Par viņu bija gatavi balsot 48% amerikāņu.

Turklāt salīdzinājumā ar citu Demokrātiskās partijas kandidātu reitingiem, kas fiksēti pēc partijas kongresiem, Klintones pašreizējais reitings ir viens no zemākajiem. 2000. gadā pēc kongresa Albertu Goru atbalstīja 45% amerikāņu – tas bija zemākais rezultāts pēdējo 20 gadu laikā.

70
Pēc temata
Tramps uzskata par vājprātu baumas par viņa sakariem ar Krieviju
Klintone runā par Trampu divreiz vairāk, nekā Tramps – par Klintoni
Tramps – Baltijas ilūziju iznīcinātājs
Klintones pārstāvis uzskata, ka Trampam palīdz krievu hakeri
Tramps apsūdzējis Hilariju Klintoni par ISIS parādīšanos
Tramps: būtu lieliski vienoties ar Krieviju
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

6
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

6
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā
Amerikāņu karavīrs, foto no arhīva

Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

6
(atjaunots 22:17 04.06.2020)
Polija informēja, ka sākas mācības Defender Europe 2020. Pirms Covid-19 pandēmijas bija plānots, ka to ietvarā notiks amerikāņu spēku lielākā pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas rezultātā NATO bija spiesta grozīt šogad ieplānoto militāro mācību programmu.

Piemēram, mācību "Defender Europe 2020" ietvaros no februāra līdz aprīlim amerikāņi plānoja pārvietot uz Eiropu 20 tūkstošus kareivju. Saskaņā ar ieceri, mācībām vajadzēja kļūt par amerikāņu karaspēka vērienīgāko dislokāciju Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr iejaucās Covid-19, un termiņus nācās mainīt, mācību mērogu – ierobežot. Tomēr, spriežot pēc visa, nekādas kaites netraucēs amerikāņiem vairot savus spēkus Eiropā. Par to Polija viņiem no visas sirds pateicas.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks atklāja mācības "Defender Europe 2020", vēsta RIA Novosti.

Uzstājoties Dravas poligonā valsts ziemeļrietumos, Blaščaks "aizkustinoši" piezīmēja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais, ka mēs zibenīgi pielāgojāmies realitātei, un poļu karaspēks ne uz mirkli nezaudēja cīņas gatavību."

Protams, aizsardzības ministrs nepiemirsa reveransu ASV bruņoto spēku vadībai. Viņš pateicās par to, ka amerikāņi ieradušies trenēties Polijā, "neskatoties uz problēmām, ar ko cīnās visa pasaule".

Protams, Covid-19 epidēmija ietekmējusi šos "treniņus". Manevros Dravas poligonā tagad piedalīsies tikai aptuveni seši tūkstoši kareivju, kuru vidū ir 2 tūkstoši poļu un 4 tūkstoši amerikāņu.

Mācībās tiks izmantoti apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienību: 100 tanki un vairāk nekā 230 kaujas mašīnas, artilērija, raķešu kompleksi un aviācija.

Mācību galvenais mērķis esot "stratēģiskās gatavības un mijiedarbības uzlabošana, pateicoties ASV spēku ātras izvēršanas iespējai Eiropā, kā arī uzņēmējvalstu iespēju pārbaude uzņemt sabiedroto atbalstu".

Plānots izspēlēt Polijas un ASV spēku mijiedarbību, kā arī ūdenstilpes šķērsošana ar tanku un gaisa desanta spēku dalību.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. Tikai amerikāņi vien plānoja izmantot 13 tūkst. tehnikas vienību.

Maskava un Minska jau ir paudušas savu viedokli par manevriem. Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka NATO un ASV mācības ir provokatīvas un pārsvarā notiek saskaņā ar scenārijiem, kas vērsti pret Krieviju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka plašie manevri "Defender Europe" norāda: alianse neplāno stiprināt deeskalācijas pasākumus. Viņš atzīmēja, ka Maskava nesaskata nekādas problēmas Baltijas jūras reģionā, kas prasītu militāru risinājumu.

6
Tagi:
ASV, Polija, militārās mācības, NATO
Pēc temata
Baltkrievijas prezidents informēja par mierīgāku reakciju uz NATO mācībām
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
Politologs: ASV stratēģus Eiropā totāli sakāvis koronavīruss
ASV ierobežo mācību "Defender Europe" mērogu Lietuvā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

0
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

0
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu