Donalds Tramps. Foto no arhīva.

Tramps pārliecināts, ka Krimas atkarošana izprovocēs Trešo pasaules karu

71
(atjaunots 16:22 03.08.2016)
Republikānis paziņojis, ka Krima ir "aizgājusi" un atkārtoti pauda vēlmi izskatīt iespēju atzīt Krimas pussalu par Krievijas teritoriju

RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Miljardieris Donalds Tramps, ASV prezidenta kandidāts no republikāņu partijas, uzskata, ka Krimas teritoriālās piederības jautājums jau ir pagātnē un mēģinājums to atgūt varētu novest pie Trešā pasaules kara.

Krima un Sevastopole iekļāvās Krievijas sastāvā atbilstoši 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Pussalas atgriešanos Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Trampa Krimas kampaņa

Intervijā telekanālam FoxNews Tramps atzīmēja, ka Krimas piederības jautājumā "vilciens ir aizgājis."

"Kas attiecas uz Krimu, viņi (Krievija) tur ir jau divus gadus. Tāpēc, domāju, varētu teikt, ka tā (Krima) pēc būtības ir prom," – Trampa vārdus citē RIA Novosti.

Pagājušajā nedēļas nogalē diskusijas gaitā telekanālā ABC Tramps paziņoja, ka "Putins neies uz Ukrainu". Raidījuma vadītājs attrauca, ka "Putins jau ir Ukrainā", ņemot vērā amerikāņu medijos izplatīto viedokli, ka Krievijas karaspēks atrodoties Ukrainas austrumos.

"Šis cilvēks teica, ka viņi (Krievija) jau ir Ukrainā. Es teicu, ka tas bija pirms diviem gadiem. Jūs gribat atgriezties? Jūs gribat Trešo pasaules karu, lai to (Krimu) atgūtu?" – atbildēja Tramps.

Prezidenta kandidāts no jauna apsolīja, ka gadījumā, ja tiks ievēlēts, viņš "izvērtēs" jautājumu par Krimas piederību Krievijai. Tramps piebilda, ka viņa rīcībā esošās ziņas liecina, ka reģiona iedzīvotāji vēlas būt ar Krieviju, nevis tur, kur viņi bija agrāk, t.i. ar Ukrainu.

Nekā personīga

Intervijā FoxNews Tramps paziņoja, ka nav pazīstams ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

"(ASV prezidents Baraks) Obama saka, ka Tramps, iespējams, draudzējas ar Putinu, taču es ar viņu nedraudzējos – es neesmu pazīstams ar Putinu," – pavēstīja Tramps.

Politiķis vairākkārt raksturojis Putinu kā "spēcīgu līderi", tādēļ viņam nācās uzklausīt kritiku no oponentu puses. Vairāki amerikāņu mediji apgalvo, ka republikānim esot izveidojušies sakari ar Krievijas valdību. Maskava kategoriski noliedz visas apsūdzības par iejaukšanos ASV iekšpolitikā. 

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka Trampa teiktais par iespējām izvērtēt jautājumu par Krimas atzīšanu Krievijas sastāvā nevar mainīt Krievijas valdības attieksmi pret amerikāņu politiķi, jo nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus uz priekšvēlēšanu retorikas pamata.

Trīsdesmit gadus vēlāk

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins pastāstīja, kādus iespaidus guvis pēc tikšanās ar Trampu, kas notikusi gandrīz pirms 30 gadiem.

Atrodoties diplomātiskajā dienestā – PSRS vēstniecībā ASV, Čurkins pavadīja Ņujorkā vēstnieku Juriju Dubiņinu, kurš tikās ar vairākiem vadošajiem uzņēmējiem, kuru vidū bijis arī Tramps.

"Uz mani lielu iespaidu atstāja viņa spēcīgā un atklātā pieeja biznesam. Tāds ir mans personīgais vērojums, ko ieguvu pirms 30 gadiem," – stāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO.

Ar mainīgiem panākumiem

Jaunākā sociologu saņemtā statistika liecina, ka par demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni balsotu 52% amerikāņu, par Trampu – 43%. Demokrātiskās partijas kongresā Klintoni atbalstīja slavenības, karavīru ģimenes, politiķi un biznesmeņi. CNN/ORC aptauja liecina, ka minētais atbalsts viņai nodrošinājis papildu septiņus procentpunktus. 

Pirms nedēļas Republikāņu partijas kongresa noslēgumā Tramps apsteidza Klintoni par trim procentpunktiem. Par viņu bija gatavi balsot 48% amerikāņu.

Turklāt salīdzinājumā ar citu Demokrātiskās partijas kandidātu reitingiem, kas fiksēti pēc partijas kongresiem, Klintones pašreizējais reitings ir viens no zemākajiem. 2000. gadā pēc kongresa Albertu Goru atbalstīja 45% amerikāņu – tas bija zemākais rezultāts pēdējo 20 gadu laikā.

71
Pēc temata
Tramps uzskata par vājprātu baumas par viņa sakariem ar Krieviju
Klintone runā par Trampu divreiz vairāk, nekā Tramps – par Klintoni
Tramps – Baltijas ilūziju iznīcinātājs
Klintones pārstāvis uzskata, ka Trampam palīdz krievu hakeri
Tramps apsūdzējis Hilariju Klintoni par ISIS parādīšanos
Tramps: būtu lieliski vienoties ar Krieviju
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

19
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

19
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

10
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

10
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija