Vabole-kiborgs

Speczvēri: izmeklētāji, glābēji un spiegi

56
(atjaunots 10:10 28.07.2016)
Starptautiskā bioinženieru komanda izstrādājusi "kibermugursomu" vabolēm. Izlūkošanā un karadarbībā jau sen tiek izmantoti visdažādākie dzīvnieki, pat kukaiņi.

RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Bioinženieru grupa izstrādājusi "kibermugursomu" vabolēm. Plānots, ka ar tā palīdzību tiks vadīts kukaiņa lidojums. Nākotnē, iespējams, pat parādīsies kukaiņveidīgi roboti, vēsta RIA Novosti.

Iespējams, kiborgvaboles varēs daļēji pildīt arī glābēju funkcijas. Tās varēs ielaist šaurās spraugās sagruvušu ēku sienās, lai sameklētu izdzīvojušos. Ja "mugursomā" ielikt nelielu mikrofonu un infrasarkano detektoru, vaboles paziņos cilvēkiem, kurp doties un kā meklēt cilvēkus, kas cietuši negadījumos.

Vienlaikus kukaiņus iespējams izmantot ne tikai kā glābējus, bet arī kā izlūkus – savdabīgas spiegu vai aģentu vaboles…

Kā zināms, dzīvnieki un kukaiņi jau sen tiek izmantoti izlūkošanā un karadarbībā, piemēram, ASV un PSRS strādāja delfīni.

Jau XX gadsimta sākumā dresētājs Vladimirs Durovs ierosināja izmantot dzīvniekus kara vajadzībām. Viņš pats apmācīja divus desmitus kotiku, taču šie dzīvnieki kara nolūkiem netika izmantoti.

Bija arī spiegu kaķi. Tiesa, šiem dzīvniekiem ir stingrs raksturs, un viņi skeptiski izturas pret mikrofoniem ausīs, raidītāju pavēderē un antenām, tāpēc aģentūrā tos izmantot ir grūti. Viens vienīgs kaķis, ko CIP apmācīja pārvietoties noteiktā maršrutā, bija ar mieru pieciest iekārtas. Viņš kļuva par īstu "izmeklētāju".

Jāpiemin arī zivis – slepkavas. Piemēram, haizivis var apmācīt nogalināt pēc smakas vai pārgrauzt kaut ko. Savulaik Pentagons veltīja lielu uzmanību "svītrotās vienības" – gudro bišu projektam un ieguldīja tajā 25 miljonus dolāru un ziedoja tam četrus gadus

Pie tam izrādījās, ka vaboles ir "universālākais" līdzeklis. Tās var gatavot ne tikai aizsardzībai, bet arī uzbrukumam.

Zinātnieku rokās tās var kļūt par radiovadāmiem "bumbvedējiem", iedzīvinot elektrodus vaboles organismā, kas ļaus vadīt kukaiņa lidojumu ar nervu sistēmas starpniecību. Pie tam vaboles var pārnēsāt bioloģiskos vai ķīmiskos ieročus.

Tomēr zinātnieki pēta ne tikai vaboles. Līdzīgi eksperimenti veikti arī ar mušām, spārēm un tauriņiem, kuri pārspēj vaboles manevrētspējas ziņā.

Līdz odiem pētnieki, šķiet, vēl nav tikuši, toties tos, kā vēsta avīze Svenska Dagbladet, sākuši medīt vienkāršie iedzīvotāji Zviedrijā, kur nesen notika pasaules čempionāts odu ķeršanā.

Izdevums vēsta, ka par uzvaru neparastajās sacensībās cīnījušies 42 cilvēki. Viņiem nācās noķert pēc iespējas vairāk odu 15 minūšu laikā.

Galu galā labāko rezultātu demonstrēja Kristofers Ekersunds – viņš noķēra 135 kukaiņus. Līdzšinējais čempions Tomijs Kjuro noķēra 98 odus un ieņēma trešo vietu. Čempionāts odu ķeršanā Zviedrijā notiek otro reizi.

56
Pēc temata
Bites iebilst pret Brexit
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

4
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

4
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

15
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

15
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"