Polijas Seims atbalstīja ukraiņu nacionālistu genocīda upuru atzīšanu

© Sputnik / Alexey VitvitskyAkcija Voliņas slaktiņa gadadienas piemiņai Varšavā. Foto no arhīva
Akcija Voliņas slaktiņa gadadienas piemiņai Varšavā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Balsojums par likumprojektu, kurā "Voliņas slaktiņš" tiek atzīts par genocīdu, domājams, notiks 22. jūlijā.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Trešdien pēc debatēm visas Polijas Seima frakcijas atbalstīja lēmumu, ar kuru 11. jūlijs tiek atzīts par Ukraiņu nacionālistu genocīda upuru piemiņas dienu. Balsojums par šo projektu, visticamāk, notiks piektdien 22.jūlijā, vēsta RIA Novosti.

Официальный представитель МИД России Мария Захарова - Sputnik Latvija
Zaharova atbildēja Varšavai uz vārdiem par Krievijas saistību ar Voliņas slaktiņu

Aģentūra ziņo, ka lēmuma apspriešanas laikā deputāti atbalstīja nepieciešamību pieminēt genocīda upurus. Dažādu poļu partiju deputāti piedāvāja lēmuma grozījumus, tādēļ projekts tika nosūtīts otrreizējai caurlūkošanai Seima speciālajai komisijai.

Debašu laikā Seimā valdošās partijas "Likums un taisnīgums" frakcija paziņoja, ka lēmumā jābūt skaidri noteiktai slepkavību kvalifikācijai — genocīds. "Šīs darbības patiešām pelnījušas genocīda nosaukumu," — uzsvēra deputāte Anna Šmidte-Roževiča.

Jūlija sākumā Polijas senāts (parlamenta augšpalāta) ieteica Seimam pieņemt attiecīgu lēmumu, ko ierosināja valdošā partija "Likums un taisnīgums". "Poļu zemnieku partijas" pārstāvji piedāvāja Seimam līdzīgu projektu, bet ar citādu formulējumu — viņi ierosināja 11. jūliju nosaukt par Ukrainas nacionālistu organizācijas — Ukrainas Sacelšanās armijas (OUN-UPA) II Polijas Republikas austrumu reģionu iedzīvotāju genocīda upuru piemiņas diena. Vēlāk šis projekts tika atsaukts, jo, pēc partijas domām, tas gandrīz sakrīt ar "Likums un taisnīgums" partijas ierosinājumu.

Otrdien lēmuma projektu izskatīja Seima speciālās komisijas. Tās atbalstīja dokumentu ar dažiem grozījumiem. Piemēram, komisijas atbalstīja labojumu, kas nosaka, ka genocīds noticis 1943.-1945. gg., nevis 1939.-1945. gg., kā tika minēts iepriekš. Lēmums tika papildināts ar informāciju par to, ka par genocīda upuriem lielākoties kļuva poļu zemnieki, un par poļu atbildes darbībām.

"1943.-1945. gadu genocīda rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši 2. Polijas republikas iedzīvotāju, galvenokārt zemnieki. To precīzs skaits līdz šim nav skaidrs, un daudzi no viņiem līdz šim nav cienīgi apglabāti. 40. gadu ukraiņu nacionālistu noziegumu upuri līdz šim nav pienācīgi pieminēti, un masu slepkavības nav definētas atbilstoši vēsturiskajai patiesībai — par genocīdu," — teikts rezolūcijā.

"Runājot par ukraiņu nacionālistu noziegumiem, jāpiemin arī poļu akcijas Ukrainas ciematos, kuru rezultātā arī gāja bojā civiliedzīvotāji," — uzsvērts dokumentā.

Poļu vēsturnieki "Voliņas slaktiņu" uzskata par genocīdu un etnisko tīrīšanu. Dažādi dati norāda, ka šajā periodā dzīvības zaudējuši 100 — 130 tūkstoši cilvēku. Savukārt Ukrainas pētnieki šos pasākumus uzskata par Polijas armijas un UPA kara sekām, kurā piedalījušies arī reģiona civiliedzīvotāji. Ukraina uzskata, ka tā šajā laikā zaudējusi 10-20 tūkstošus iedzīvotāju.

 

Ziņu lente
0