Karavīri NATO samitā Varšavā

ASV pieprasa lielāku ieguldījumu NATO no Eiropas valstu puses

28
(atjaunots 07:33 21.07.2016)
Republikāņu partija atbalsta NATO spēku dislokāciju Polijām, taču norāda, ka Eiropa netērē pietiekami lielus līdzekļus aizsardzībai.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. ASV Republikāņu partija pieprasa sabiedrotajiem NATO piešķirt lielākus līdzekļus militārajām vajadzībām.

NATO samitā Varšavā  tika pieņemts lēmums par alianses spēku nebijušu palielināšanos Austrumeiropā un Baltijas valstīs. No nākamā gada Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā tiks dislocēti alianses bataljoni (aptuveni tūkstoš karavīri valstī). Ziemeļatlantijas alianse nolēma, ka vienību, kas tiks dislocēta Latvijā, veidos Kanāda, vienību Lietuvā – Vācija, vienību Igaunijā – Lielbritānija, bet vienību Polijā – ASV. 

"Amerikāņu tauta uz vienu iedzīvotāju tērē četrreiz vairāk nekā eiropieši, un, tāpat kā agrāk, mēs pieprasām, lai mūsu sabiedrotie NATO pildītu savas saistības un nodrošinātu nepieciešamo investīciju pieaugumu savu bruņoto spēku vajadzībām," – teikts republikāņu programmā.

Republikāņu partija atbalstīja lēmumu par NATO karaspēku dislokāciju Polijā un pateicās sabiedrotajiem par atbalstu Irākā, Afganistānā un citās valstīs. Vienlaikus partija pārmeta vairākiem vārdā nenosauktiem sabiedrotajiem "atkāpšanos no vērtībām, kas dārgas amerikāņiem", piemēram, vārda brīvības pārkāpumus.

Iepriekš Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps kritizēja sabiedrotos NATO par nelielajiem tēriņiem aizsardzībai un šaubījās par alianses efektivitāti. Šie izteikumi radīja kritisku attieksmi no ASV pašreizējās administrācijas puses.

28
Pēc temata
Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"
Pasaule pēc NATO: Austrumeiropa meklē naida objektu
Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri
Samita rezultāti: iespējams, NATO darbībai drīzumā tiks pielikts punkts
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

4
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

4
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis

Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā

12
(atjaunots 18:15 26.11.2020)
Trešdien, 25. novembrī Eiropas Komisija visu Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā apstiprinājusi vienošanos ar Moderna par vakcīnas iepirkumu. Vispirms plānots iepirkt 80 miljonus devu, pēc tam pasūtīt vēl līdz 80 milj. devu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Vakcīna tiks piegādāta visām ES dalībvalstīm, tiklīdz būs pierādīts, ka tā ir droša un efektīvi cīnās ar Covid-19, vēsta Mixnews.lv.

Patlaban Eiropas Savienība noslēgusi līdzīgas vienošanās ar farmaceitiskajām kompānijām "AstraZeneca", "Sanofi-GSK", "Janssen Pharmaceutica NV" un "BioNTech-Pfizer", kā arī apstiprinājusi līgumu ar "CureVac". Plašais variantu spektrs garantē, ka Eiropa būs labi sagatavota vakcinācijai, tiklīdz būs pierādīta vakcīnas drošība un efektivitāte. Tāpat dalībvalstis var pieņemt lēmumu arī par vakcīnas ziedojumiem valstīm ar zemu un vidēju ienākumu līmeni vai nodot to citām Eiropas valstīm.

"Moderna" ir ASV kompānija, kuras vakcīnu tehnoloģijas pamatā ir informatīvās RNS molekulas, kas tiek transportētas uz šūnām ar lipīdu nanodaļiņu palīdzību.

Vakcīnu ražošnas platforma izstrādāta pēdējos desmit gadus. Galvenais princips – izmantot šo molekulu kā informācijas nesēju. Pateicoties tai, organisms var patstāvīgi izstrādāt olbaltumvielas un radīt pastāvīgu imunitāti pret Covid-19.

Iepriekš vēstīts, ka pirmās vakcīnas koronavīrusa profilaksei varētu parādīties Latvijā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Vispirms tiks vakcinēti riska grupas iekļautie cilvēki. Līdz gada beigām valstī varētu būt pieejamas jau vairāku ražotāju vakcīnas.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Eiropas Savienība, Eiropas Komisija
Pēc temata
Latvija ir gatava vakcinēt 800 tūkstošus cilvēku ar skandalozo AstraZeneca preparātu
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju