Alianse atzina, ka Padome Krievija-NATO nebija domubiedru tikšanās

Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri

48
(atjaunots 09:38 15.07.2016)
Starp NATO un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas domstarpības, sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc PKN sēdes. Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers norādīja uz konstruktīvo sarunu raksturu.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. NATO un Krievija nespēja pārvarēt nopietnas domstarpības Ukrainas jautājumā, trešdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Krievija-NATO padomes sēdes, vēsta Sputnik Igaunija.

"Starp sabiedrotajiem un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas nesaskaņas saistībā ar Ukrainu. Tā nebija domubiedru tikšanās," —  citē BNS Stoltenberga vārdus preses konferencē Briselē, atsaucoties uz AFP.

Viņš piebilda, ka NATO "atbilstoši caurspīdības garam" informējusi Krieviju par svarīgiem lēmumiem, kas tika pieņemti pagājušajā nedēļā Varšavas samita laikā, lai nodrošinātu alianses drošību.

Stoltenbergs arī informējis, ka Krievija nāca klajā ar aicinājumu aviodrošības nodrošināšanai Baltijas jūrā, kur tika konstatētas vairākas bīstamas KF un NATO lidmašīnu satuvināšanās.

Krievijas un NATO pārstāvji pauduši cerību turpināt dialogu un saglabāt Padomi Krievija-NATO, kā pārrunu laukumu, paziņoja Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers.

"Vācijas ĀM vadītājs sveic konstruktīvu tikšanos Padomes Krievija-NATO ietvaros, abas puses cer uz dialoga un viedokļu apmaiņu turpināšanu," — teikts Šteinmeiera paziņojumā, kas tika publicēts oficiālajā Vācijas ārpolitikas institūcijas lapā Twiterī.

Šteinmeiers uzsvēra, ka, pēc viņa datiem, Padomes tikšanās noritējusi konstruktīvā gaisotnē, bet centrālo vietu tajā ieņēma "caurspīdīguma un risku mazināšanas" jautājumi.

Padomes Krievija-NATO sēde noritēja trešdien pēc divu gadu pārtraukuma. Par saskaņoto dienas kārtību alianses ģenerālsekretārs paziņojis vēl 6. jūlijā: krīze Ukrainā,  Minskas vienošanos īstenošanas nepieciešamība, militārā darbība balstoties uz  caurspīdīguma un risku novēršanas principiem,  situācija Afganistānā  drošības jomā.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

NATO samitā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus multinacionālos bataljonus. Tika noteiktas pamatvalstis bataljonu veidošanai— Lietuvā tā būs Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.

Iepriekš Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, uzstājoties preses konferencē Kazahstānas galvaspilsētā, paziņoja, ka Krievija vēlas saprast NATO lēmumus, kas tika pieņemti alianses samita laikā Varšavā. Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka pagaidām aliansē "dominē vēlme saglabāt mākslīgi izveidoto ienaidnieku attēlu, lai, pamatojoties uz to, pieprasītu rindu vienotību un pozīciju konsolidāciju."

48
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Vējonis: NATO bataljoni Baltijā nepārkāpj Krievijas un NATO Pamataktu
Krievijas Ārlietu ministrija sola atbildēt uz NATO agresīvo retoriku
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
Stepanakerta 2020. gada 10. novembrī, foto no arhīva

Krievijas karavīri ierīkoja mobilo hospitāli Stepanakertā

8
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija Kalnu Karabahā ierīkoja mobilo hospitāli, vēsta RIA Novosti korespondents.

"Pneimatisko karkasu moduļu izbūve ir pabeigta. pirmām kārtām mēs orientējamies uz miernešu kontingenta medicīnisko nodrošinājumu. Un mēs esam gatavi sniegt palīdzību mierīgajiem iedzīvotājiem. Savos fondos esam gatavi izvietot līdz 40 cilvēkiem," pateica žurnālistiem medicīniskās vienības priekšnieks Jaroslavs Ivanovs.

Pēc viņa sacītā, hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets. Ir arī MPV, ultrasonogrāfijas un rentgena aparāti.

Krievijas mierneši tiek izvietoti Kalnu Karabahā saskaņā ar vienošanos, kuru 10. novembrī parakstīja Krievijas, Azerbaidžāna un Armēnijas līderi. Tas paredz pilnu karadarbību izbeigšanu, kuras turpinājās no 27. septembra, gūstekņu un bojāgājušo apmaiņu. Tāpat Armēnijai ir jāatgriež Azerbaidžānai Keļbadžaras, Lačinas un Agdama rajons.

Baku vienošanos nosauca par Erevānas kapitulāciju. Prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka dokuments ir maksimāli izdevīgs Azerbaidžānai: tagad, pēc viņa sacītā, kara posms ir noslēdzies un var pāriet pie politiskiem jautājumiem.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans atzinās, ka lēmums par mieru viņam bija grūts, tomēr tas ļāva saglabāt to, ko Karabaha būtu zaudējusi. Pēc tam Erevānā sākās protesta akcijas ar prasību par premjera demisiju.

8
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Darbu pietiek gadiem uz priekšu: Krievijas sapieri Kalnu Karabahā
Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

25
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

25
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju