Moldovas aizsardzības ministrs Anatols Šalaru. Foto no arhiva

Moldova lūdz NATO palīdzību Krievijas karaspēka izvešanai no Piedņestras

80
(atjaunots 12:36 12.07.2016)
Moldovas aizsardzības ministrs atkārtoti ierosināja izvest Krievijas karaspēku no Piedņestras un lūdza NATO palīdzību reģionālās miera operācijas pārvēršanai par daudznacionālu civilo misiju.

RĪGA, 12. jūlijs — Sputnik. Moldovas aizsardzības ministrs Anatols Šalaru lūdza NATO palīdzēt izvest Krievijas karaspēku no Piedņestras teritorijas, vēsta Sputnik Moldova, atsaucoties uz republikas Aizsardzības ministrijas preses dienestu.

Savā uzrunā NATO samitā, kas norisinājās 8.-9. jūlijā, Šalaru norādīja, ka Moldovas Konstitūcijā ir norādīts – tā ir neitrāla valsts, taču tas nenozīmē, ka "nepastāv atklātas nemilitārās konfrontācijas frontes". Viņš uzsvēra, ka satraukumu vēl joprojām rada "propaganda, ekonomiskie pasākumi, neatrisinātā Piedņestras problēma un Krievijas armijas dislokācija."

"25 gadus Moldovas teritorijā prettiesiski atrodas Krievijas Federācijas karaspēks. Mēs vēršamies ar lūgumu atbalstīt mūsu iniciatīvu par Piedņestras misijas transformāciju daudznacionālā civilā misijā. Mēs pieprasām Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu no Moldovas teritorijas saskaņā ar starptautiskajām saistībām," — teica Šalaru.

Moldovas aizsardzības ministrs ierosināja arī organizēt NATO militārās mācības Moldovas teritorijā – viņš uzskata, ka tās varētu kļūt par platformu reģionālā treniņu centra veidošanai.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Pyatakov

"Moldova pieliks visas pūles, lai kļūtu par alianses uzticamu partneri," — uzsvēra Šalaru. Kopš gada sākuma Moldovā sadarbībā ar ASV notikušas jau vairākas militārās mācības. Iepriekš valsti apmeklēja 17 ASV ģenerāļi un admirāļi, kā arī bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Filips Brīdlavs un ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess.

Saskaņā ar Moldovas Konstitūciju, valstij ir neitrāls statuss, bet kopš 1994. gada republika sadarbojas ar NATO Individuālās partnerības plāna ietvaros. Republikā darbojas alianses informatīvais centrs. Valdība plāno atvērt Kišiņevā NATO biroju. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa Moldovas pilsoņu iebilst pret valsts iestāšanos NATO.


80
Pēc temata
Muļķības kalngali. Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki
Latvijai gaidāmi lieli izdevumi NATO spēku uzņemšanai
NATO un Krievija: miers līdz pirmajam šāvienam
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

12
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

12
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

6
(atjaunots 15:56 20.09.2020)
Fotoizstāde, ko organizē Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar mediju grupu "Rossija segodņa", norisinās projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. KF pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" atvēra pasaules organizācijas galvenajā mītnē fotoizstādi par Krievijas ārstu un brīvprātīgo cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Par to, kā raksta RIA Novosti, paziņoja pastāvīgās pārstāvniecības preses sekretārs Fjodors Stržižovskis.

No 21. līdz 29. septembrim ANO galvenā biroja sienās notiks 75. ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļa. Vēl saglabājošos ar koronavīrusa saistīto risku apstākļos pieņemts rīkot galveno gada politisko pasākumu hibrīdā formātā. Valstu līderu un ministru uzstāšanās tiks translētas Ģenerālās Asamblejas zālē videoierakstu formātā. Telpās tajā laikā būs pa vienam pārstāvim no katras valsts.

"No 18. septembra delegātiem no visām ANO dalībvalstīm, kuri piedalās ANO Ģenerālās Asamblejas "augstā līmeņa" nedēļā, ir iespēja apskatīt galvenajā ēkā fotoizstādi, kuru organizēja Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa". Tā notiek projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros un ir veltīta Krievijas ārstu un brīvprātīgo pūliņiem cīņā ar Covid-19," teic Stržižovskis.

Ekspozīcijā ir pārstāvēti Krievijas fotogrāfu labākie darbi, kas tika uzņemti pandēmijas periodā.

"Turklāt izstādē ir prezentēti foto materiāli un informācija par pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", kas izstrādāta mūsu valstī," uzsvēra Stržižovskis.

"Neraugoties uz to, ka šogad klātienē 75. ANO ĢA sesijas atklāšanās piedalīsies tikai dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vadītāji, viņiem visiem būs iespēja novērtēt mūsu medicīnas sasniegumus un mūsu speciālistu pašaizliedzīgo darbu veselības aprūpes nozarē," piebilda viņš.

Ņujorka, kur atrodas ANO galvenais birojs, sākumā izrādījās koronavīrusa epidēmijas centrā ASV. Sliktākajās dienās Ņujorkas štatā diennakts laikā nomira vairāk nekā 700 cilvēku. Šādā epidemioloģiskajā situācijā kļuva skaidrs, ka ikgadējā ANO Ģenerālas Asamblejas augstā sesijas augstā līmeņa nedēļa nenotiks ierastajā formātā.

6
Tagi:
ārsti, Krievija, ANO
Pēc temata
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Mediji: ES atpaliek no ASV un Lielbritānijas Covid-19 vakcīnas sacensībās
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

0
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība