Ученые в лаборатории

Zinātnieki apgalvo, ka zarnu baktērijas manipulē ar mūsu smadzenēm

78
GABA – viela, ko baktērijas izmanto uzturā – spēj ietekmēt cilvēka raksturu un noskaņojumu.

RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Cilvēka zarnās atrastas baktērijas, kas spēj manipulēt ar cilvēka smadzenēm, ziņo Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz laikrakstu New Scientist.

Zinātnieki no Ziemeļaustrumu universitātes (ASV) veikuši pētījumu. Viņi secinājuši, ka nesen atklātās baktērijas KLE1738 aug un vairojas, ja tiek barotas ar GABA (gamma-amino sviestskābe) molekulām. Tas ir neiromediators, kas izdalās galvas smadzenēs un samazina nervu sistēmas uzbudināmību.

Zinātnieki paziņoja, ka gamma-amino sviestskābe nomierina un mazina uzbudinājumu, bet skābes zems līmenis ir saistīts ar depresiju un emocionāliem traucējumiem. Tātad baktērijas, kas barojas ar aminosviestskābēm, var ietekmēt cilvēka raksturu un noskaņojumu.

Pētnieku grupa meklēs citas zarnu trakta baktērijas, kas patērē vai ražo gamma-amino sviestskābi. Šo baktēriju darbības izpēte var atklāt jaunas garastāvokļa traucējumu, piemēram, depresijas vai nemiera ārstēšanas metodes.

78
Pēc temata
Zinātnieki pierādījuši, ka diēta ar nelielu sāls daudzumu nenes labumu
Poļu zinātnieki uzskata, ka Dzintara istaba ir atrasta
Zinātnieki noskaidrojuši: jaunā gigantiskā planēta apdraud Zemi
Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs, foto no arhīva

Eksperts: divu kuģu ekspluatācija paātrinās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

14
(atjaunots 10:49 07.07.2020)
Dānijas lēmums liecina, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržas, uzskata eksperts Igors Juškovs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržu "Fortuna".

"Tā jau atrodas Mukranas ostā Vācijā, "Ziemeļu straumes 2" apgādes bāzē. Turpat stāv arī "Akademik Chersky". Patiesībā tagad iespējams izmantot abus kuģus, un darbam vajadzētu ritēt ātrāk. Abi šie kuģi ir lēnāki nekā Šveices kompānijas Allseas kuģi, kas līdz šim būvēja Dānijas iecirkni. Tur patiesībā šveiciešiem bija ātrākais cauruļvadu izbūves kuģis pasaulē. (..) "Akademik Chersky" var izbūvēt divus kilometrus diennaktī, ne vairāk, bet barža "Fortuna" vēl mazāk. Tomēr patiesībā abu iecirkņu kopējais garums tur nepārsniedz simt kilometrus. Protams, divu kuģu ekspluatācija būtiski paātrinās būvdarbu procesu. Jautājums ir tikai par to, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas darbi," viņš teica.

Juškovs piezīmēja, ka Dānijas atbilde ir tikai viens no elementiem lēmumā par gāzesvada būvdarbu atsākšanu. Otrs – sagādes kuģu ierašanās.

"Vācijas ostā būs iespējams iekraut caurules, un tālāk viņi visi var iet uz noteikto vietu un pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Pilnīgi iespējams, ka rudenī viņi būvdarbus pabeigs. Pagaidām pat nav nekādu papildu sankciju," piebilda analītiķis Igors Juškovs.

14
Tagi:
Dānija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem

28
(atjaunots 23:07 06.07.2020)
Projekts tiks īstenots atbilstoši būvdarbu atļaujai un apkārtējās vides ietekmes vērtējumam, informēja gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG".

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Atbildot uz Nord Stream 2 AG pieprasījumu, DEA nolēmusi veikt grozījumus noteikumos par cauruļvadu būves kuģu ar dinamisko pozicionēšanu ekspluatāciju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu atļaujā, ko aģentūra izsniedza kompānijai 2019. gada 30. oktobrī. Izmaiņas nozīmē, ka kompānija var izmantot cauruļvadu būves kuģu ar enkuru pozicionēšanu gan atsevišķi, gan kopā ar kuģiem, kas aprīkoti ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu," informēja regulators.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

"Kā jau gaidījām, DEA izpildīja mūsu pieprasījumu... Projekts tiks īstenots saskaņā ar būvdarbu atļauju un apkārtējās vides ietekmes vērtējumu. Mēs joprojām izskatām dažādus variantus tā noslēgšanai un atbilstošajā laikā ziņosim par saviem plāniem," Nord Stream AG komentēja Dānijas lēmumu.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Baltijas jūrā tika nogremdēti aptuveni 50 tūkstoši tonnu ķīmiskās munīcijas. Lielākais arsenāls nogremdēts Gotlandes un Bornholmas salu apkaimē, kuru tuvumā izvilkts "Ziemeļu straumes 2" maršruts. Ņemot vērā risku, ko rada saskaršanās ar lādiņiem, Dānija aizliedz izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu.

Pie tam iespējamais "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas variants ir darbs ar tieši šādu cauruļvadu izbūves kuģi, ko pavadītu cits kuģis – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas var noturēt kuģi vajadzīgajā punktā bez enkuriem un pietauvošanas. Viens no kuģiem, kas varētu pabeigt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, ir enkuru barža "Fortuna" ar 12 punktu pozicionēšanas sistēmu. Otrs kandidāts – cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Chersky" ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Patlaban abi kuģi atrodas Mukranas ostā - "Ziemeļu straumes 2" loģistikas bāzē.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

21. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas

28
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Dānija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Analītiķis paskaidroja, kad Merkelei nāksies sastrīdēties ar ASV par "Ziemeļu straumi 2"
Nord Stream 2 AG nolēmusi, ar kādiem kuģiem pabeigs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi
Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts – pastāv iespēja apiet sankcijas
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

2
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

2
Tagi:
Latvija, ekonomika