Lielbritānijas karogs Londonā. Foto no arhīva

Nacionālisms pēc Brexit: migrantiem liek vākt kopā mantas

105
Kampaņa par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības lielā mērā veidojās, izmantojot naidu pret migrantiem. Tagad tā ir devusi savus indīgos augļus: arvien biežāk briti liek migrantiem vākties prom uz savu Āfriku, Poliju vai Latviju.

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības valstī biežāk nekā agrāk skan pārmetumi migrantiem. Sākušies uzbrukumi, raksta izdevums The Huffington Post.

Jau Brexit piekritēju reklāmas kampaņas laikā viņiem tika pārmesta naida kurināšana pret migrantiem. Uzskatāmajā aģitācijā, ko izplatīja partija UKIP, bija papilnam ksenofobu motīvu.

Tagad, kad referenduma rezultāti ir zināmi,  daži briti ir nolēmuši, ka pienācis īstais brīdis tikt vaļā no migrantiem, un sākuši skaļi skaidrot, ka laiks vākt kopā mantas.

Pavisam nesen skandāls starp kaimiņiem, kura laikā skots lika viņiem "vākties uz savu Latviju", šķita pietiekami neparasts, lai parādītos avīzēs, taču tagad tamlīdzīgas situācijas atgadās arvien biežāk.

Īpašās grupas Post Ref Racism (Rasisms pēc referenduma) sociālajos tīklos Facebook un Twitter apkopo informāciju par to, kā pastiprinājies naids pret mazākumtautībām. Migrantus pazemo, draud, viņiem pastkastītēs met aizvainojošas lapiņas.

Šeit redzama fotogrāfija no Ņūkāslas. Uzraksts pauž: "Apturēt imigrāciju, sākt repatriāciju.

Fotogrāfijas autors, Nigērijas izcelsmes britu vēsturnieks Deivids Olusoga pastāstīja The Telegraph, ka vēl nekad viņam tik bieži nav likuši "vākties uz savu Āfriku.

Īpaši cietsirdīgi ir nacionālistu uzbrukumi poļu diasporai. Centrālajā Anglijā kāds izkaisīja skrejlapas "Vācieties, poļu nešķīsteņi", Polijas Kultūras centrs Londonā pirmo reizi 50 centra pastāvēšanas gadu laikā apzīmēts ar aizvainojošiem grafiti.

Polijas prezidenta Andžeja Dudas pārstāvis Mareks Magirovskis pieprasīja, lai bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons un UKIP līderis Naidžels Faradžs, abi galvenie Brexit propagandisti, nosodītu šo nekrietno barbarismu.

Laima Brence vada konsultāciju un tulkojumu biroju, kas sniedz palīdzību imigrantiem no Latvijas. Viņa stāsta, ka referendums dāvājis britiem visatļautības ilūziju – licis domāt, ka viņiem ļauts publiski pazemot citus cilvēkus.

"Man pat raudāt gribas. Nākas dzirdēt tādus komentārus, kā "Kravā savus čemodānus un brauc, no kurienes esi ieradusies!" Pat kolēģi, ar kuriem ilgus gadus bija draudzīgas attiecības, atļaujas pajautāt: "Nu, vai somu jau esi sakravājusi?" – stāsta Brencs.

Vakar Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes laikā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Tims Kollijs paziņoja, ka viņu satrauc verbālie aizvainojumi, ar ko šodien nākas saskarties mazākumtautību pārstāvjiem. Viņš uzsvēra, ka izjūt dusmas un kaunu. Aizvainojošos izteikumus ir nosodījuši visi valsts politiskie spēki, un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pavēstīja, ka valdība tādos gadījumos neizturēsies iecietīgi.

105
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Vairāk nekā divi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atbalsta izstāšanos no ES
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Stūrējam uz labo pusi! Estexit un valstis, kas varētu pamest ES
Pēc Brexit Eiropas Parlaments meklē NATO aizstājēju
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

17
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

17
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

24
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

24
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē