Referendums Lielbritānijā jautājumā par valsts turpmāko dalību ES

Brexit pretiniekiem riešas asaras acīs

20
(atjaunots 16:23 25.06.2016)
Brexit pretinieki vāc parakstus petīcijai par jaunu referendumu, Lielbritānijas izstāšanās no ES piekritēji atzīst, ka tādu rezultātu nav gaidījuši, jaunieši ir apvainoti par pensionāru rīcību, un visi mēģina saprast, no kā tad patiesībā ir atteikušies.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Brexit – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības – pretinieki vāc parakstus jauna referenduma atbalstam.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexei Kudenko

Petīcija Lielbritānijas parlamenta mājas lapā aicina valdību izmantot noteikumu, kas nosaka: gadījumā, ja "par" vai "pret" Brexit nobalsojušo skaits ir mazāks nekā 60%, un referenduma dalībnieku skaits bijis mazāks nekā 75% balsstiesīgo iedzīvotāju, ir jāorganizē atkārtota balsošana. Atgādināsim, ka referendumā nobalsoja 72% balsstiesīgo iedzīvotāju, un par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsoja 51,89% vēlētāju. Patlaban petīciju parakstījuši vairāk nekā 750 tūkstoši cilvēku (Lielbritānijas parlaments izskata visas petīcijas, ko parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku).

Ja šis ierosinājums tiks ņemts vērā, otrā referenduma rezultāti var atšķirties no tiem, ko uzzinājām piektdien. Daudzi par Brexit balsojušie briti jau ir atzinuši, ka tā rīkojušies "tāpat vien", nepadomājot par sekām, un tagad viņus ir šokējušas ziņas par to, ka Lielbritānija patiešām izstāsies no ES.

Par to, ka daudzi referenduma dalībnieki ir sākuši domāt par sekām tikai pēc balsojuma, liecina meklējumu sistēmu reģistrētie jautājumi. Izdevums The Washington Post vēsta, ka astoņas stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas trīskārt biežāk nekā agrāk tika uzdots jautājums "Kas notiks, ja mēs izstāsimies no Eiropas Savienības?", bet otro vietu popularitātes ziņā ieņēmis jautājums "Kas ir Eiropas Savienība?

Aptauju rezultāti liecina, ka britu viedoklis par to, vai vajadzētu izstāties no ES, bija lielā mērā atkarīgs no viņu vecuma. 75% valsts iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem balsoja pret Brexit, bet vecuma grupā virs 65 gadiem pret izstāšanos no ES balsoja tikai 39%. Lielbritānijā, tāpat kā daudzās citās Vecās Pasaules valstīs cienījama gadagājuma iedzīvotāju ir vairāk nekā jauniešu. Tā nu tagad jaunieši Lielbritānijā ir apvainojušies uz pensionāriem par to, ka tie izvēlējušies viņiem nākotni, kādu viņi paši nav vēlējušies.

20
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Igaunijas konservatīvā Tautas partija aicina izstāties no ES
Putins: ir bezjēdzīgi no Krievijas gaidīt Minskas protokolu izpildi
Mediji ziņo, ka briti pēc Brexit interesējas par iespēju saņemt Īrijas pasi
Brexit sekas: Latvijai tiks samazināts ES finansējums

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

14
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

14
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

17
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

17
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Latvijas armija

"Jūs esiet Latvijas lepniem!": Latvijas armija svin 101. dibināšanas gadadienu

0
(atjaunots 15:21 11.07.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija uzsākusi akciju "Pasveicini karavīru!" par godu Latvijas armijas dzimšanas dienai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas armija 10. jūlijā svin 101. gadadienu. Par godu armijas dzimšanas dienai Latvijas Aizsardzības ministrija aicina visus piedalīties akcijā "Pasveicini karavīru!" ar tēmturi #pasveicinikaravīru.

"Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Latvijas armija karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu! Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles," piedāvā Aizsardzības ministrijas Facebook lapā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš uzrakstīja Twitter vietnē apsveikumu karavīriem, zemessargiem un jūrniekiem, atzīmējot, ka ir ļoti gandarīts ar viņu profesionālo ieguldījumu Latvijas armijas kaujas iespēju stiprināšanā.

​Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā mikroblogā bija ļoti īss savos apsveikumos.

"Sirsnīgi sveicu Latvijas Armiju dzimšanas dienā! Jūs esiet mūsu Latvijas lepnums!" uzrakstīja viņš.

​Uz aicinājumu apsveikt Latvijas armiju jau ir atsaukusies Lietuvas ĀM. Twitter vietnē diplomāti uzrakstīja: "Brāļi Lietuvā sveic Latvijas armiju 101. gadadienā!" Šo publikāciju brāļi no Lietuvas dāsni papildināja ar karogiem un tēmturi #WeAreNATO.

​Arī Ziemeļatlantijas alianse nepalika malā stāvam.

"10. jūlijā Latvijas armija atzīmē 101 gadu. Turpinot labo tradīciju akcijas "Pasveicini karavīru!" rīkošanā, piedāvājam visiem uzrakstīt siltus vārdus, kas būs veltīti Nacionālo bruņoto spēku dienošajiem," uzrakstīja Latvijā izvietoto alianses spēku Twitter mikroblogā.

0
Tagi:
NBS, armija
Pēc temata
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
Jebkāda informācija par padošanos – meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi