NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Foto no arhīva

Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai atkāpšanos no vienošanās

29
(atjaunots 09:44 22.06.2016)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzskata, ka Krievija neievēro militārās klātbūtnes ierobežojumus, ko paredz Krievijas un NATO noslēgtais Pamata akts sadarbības un drošības jomā.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Krievija neievēro noteikumus, ko paredz Krievijas un NATO noslēgtais Pamata akts sadarbības un drošības jomā, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Cita starpā Pamata aktā norādīti Krievijas militārās klātbūtnes ierobežojumi, taču tā ir būtiski paplašināta," – aģentūra RIA Novosti citēja Stoltenberga vārdus, kas publicēti avīzē Sueddeutsche Zeitung.

NATO dalībvalstis vēro pārlieku bruņojuma paplašināšanos Kaļiņingradā, Krimā, pie Barenca, Baltijas un Melnās jūras, kā arī Vidusjūras austrumu rajonā, uzsvēra Stoltenbergs, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Viņš apgalvoja, ka Gruzijā un Ukrainā Krievija ir pārkāpusi "akta galveno principu" – visu valstu suverenitātes un teritoriālās vienotības ievērošana.

Vienlaikus, pēc alianses ģenerālsekretāra domām, NATO dalībvalstu militārās klātbūtnes paplašināšanās Austrumeiropā un Baltijas valstīs atbilst Krievijas un NATO Pamata akta noteikumiem.

NATO karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

"Visi mūsu veiktie pasākumi attiecas tikai uz aizsardzību. Tie ir proporcionāli un pilnībā atbilst mūsu starptautiskajām saistībām, tostarp arī Krievijas un NATO Pamata aktam. Ir jāpatur prātā tas, ka Krievijas un NATO aktā ir pieminēti ievērojami bruņotie spēki, un tas, ko cenšamies panākt mēs, ir daudz mazāk nekā jebkāda saprātīga jēdziena "ievērojami bruņotie spēki" interpretācija," – maijā apgalvoja alianses ģenerālsekretārs.

Intervijā Sueddeutsche Zeitung Stoltenbergs atkārtoja, ka NATO spēku paplašināšana austrumu flangā tiek īstenota ar mērķi novērst iespējamos konfliktus, nevis rīkot provokācijas. Viņš uzsvēra, ka četru tūkstošu karavīru dislokācija Baltijas valstīs un Polijā noritēs līdztekus citiem pasākumiem.

Aptauja

Stoltenbergs gaida pārrāvumu no NATO samita Varšavā. Ko jūs gaidāt?
  • Nevar izslēgt Trešā pasaules kara uzsākšanas
    18.9% (18)
  • Vēl vairāk alianses dalībvalstu
    9.5% (9)
  • Informācijas kara jauno vilni
    18.9% (18)
  • NATO pārliecināsies par to, kā ir visvarenākā un viss nomierināsies
    8.4% (8)
  • Nekas nemainīsies
    9.5% (9)
  • Esmu par mieru visā pasaulē
    28.5% (27)
  • Es tam nesekoju, priekš kam man tas ir vajadzīgs?
    6.3% (6)
Nobalsojuši: 95

Samitā, kas notiks Varšavā 8.-9. jūlijā aliansei, pēc tās ģenerālsekretāra domām, nāksies pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar tās attīstības stratēģiju. Jau no nākamā gada janvāra NATO dalībvalstis vēlas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot pa vienam bataljonam (līdz 1000 karavīrus) saskaņā ar rotācijas principu. Savas darbības Baltijas reģionā Ziemeļatlantijas alianse attaisno ar nepieciešamību apturēt Krievijas šķietami agresīvos pasākumus. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi Baltijas valstīs vai jebkur citur.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja NATO atteikties no konfrontācijas un likt lielā veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas grauj spēku stratēģisko līdzsvaru Eiropā. Maskava atbildēs uz visiem faktoriem, kas apdraud tās nacionālo drošību, uzsvēra Lavrovs.

29
Pēc temata
NATO ir jāpārtrauc centieni izspiest Krieviju no pasaules kartes
Pēkšņa pārbaude: sakarnieki pilda savu uzdevumu, NATO ceļ trauksmi
Krievijas Valsts domes deputāts uzskata, ka NATO "uzprasās"
The New York Times raksta par nākotnes kariem