NATO karogs. Foto no arhīva

Samita kaislības: NATO cīnās par budžetu

47
(atjaunots 11:10 21.06.2016)
Alianse uzstājīgi pietuvina militāro infrastruktūru Krievijas robežām, aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāties no izdomāta pretinieka, atzīmēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Krievijas valdība ir spiesta spert atbildes soļus troksnī, kas sacelts ap "Krievijas militārajiem draudiem", paskaidroja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

Apspriedē, kas tika organizēta Kaļiņingradas apgabalā, Patruševs uzsvēra, ka ASV un to partneri NATO īsteno pasākumus, kuru mērķis ir militārās infrastruktūras izvietošana tiešā Krievijas robežu tuvumā.

"Vienlaikus tiek aktīvi apspriesta "Krievijas militāro draudu" tēma. Šim troksnim aktīvi pievienojas Polija un Baltijas valstis," – konstatēja Drošības padomes sekretārs.

Līdz ar to Krievija ir spiesta spert atbildes soļus politiskajā, ekonomiskajā un militārajā sfērā, uzsvēra Patruševs.

"Šo pasākumu pamatā ir Krievijas Nacionālās drošības stratēģija, ko valsts prezidents apstiprināja 2015. gada beigās," – norādīja politiķis.

Kaislības ap samitu

Pirms samita Varšavā NATO palielina spriedzi ar mērķi saņemt lielu budžetu reāliem militārajiem sagatavošanās darbiem, uzskata Aleksandrs Krustkihs, Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis starptautiskās sadarbības jautājumos informatīvās drošības sfērā.

Aptauja

Stoltenbergs gaida pārrāvumu no NATO samita Varšavā. Ko jūs gaidāt?
  • Nevar izslēgt Trešā pasaules kara uzsākšanas
    18.6% (18)
  • Vēl vairāk alianses dalībvalstu
    9.3% (9)
  • Informācijas kara jauno vilni
    19.6% (19)
  • NATO pārliecināsies par to, kā ir visvarenākā un viss nomierināsies
    8.2% (8)
  • Nekas nemainīsies
    9.3% (9)
  • Esmu par mieru visā pasaulē
    27.8% (27)
  • Es tam nesekoju, priekš kam man tas ir vajadzīgs?
    7.2% (7)
Nobalsojuši: 2

"Es uzskatu, ka NATO pašlaik sakaitē kaislības, lai saņemtu līdzekļus birokrātijas uzturēšanai un īstiem militārās sagatavošanās darbiem. Tas kaitē veselajam saprātam un patiesiem mēģinājumiem stabilizēt drošību ar konkrētu pārrunu palīdzību, neskatoties uz to, ka tām jānorit ar pretinieku, ko viņi paši sev ir izdomājuši," – uzsvēra Krutskihs intervijā RIA Novosti.

Samitā, kas notiks Varšavā 8.-9. jūlijā aliansei, pēc tās ģenerālsekretāra domām, nāksies pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar tās attīstības stratēģiju. Jenss Stoltenbergs informēja par NATO militārās klātbūtnes nebijušu paplašināšanos Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Jau no nākamā gada janvāra NATO dalībvalstis vēlas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot pa vienam bataljonam (līdz 1000 karavīrus) saskaņā ar rotācijas principu.

Savas darbības Baltijas reģionā Ziemeļatlantijas alianse attaisno ar nepieciešamību apturēt Krievijas šķietami agresīvos pasākumus. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi Baltijas valstīs vai jebkur citur.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja NATO atteikties no konfrontācijas un likt lielā veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas grauj spēku stratēģisko līdzsvaru Eiropā. Maskava atbildēs uz visiem faktoriem, kas apdraud tās nacionālo drošību, uzsvēra Lavrovs.

47
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
NATO nostiprināšanās neatbilst Austrumeiropas iedzīvotāju interesēm
Pēkšņa pārbaude: sakarnieki pilda savu uzdevumu, NATO ceļ trauksmi
Krievijas Valsts domes deputāts uzskata, ka NATO "uzprasās"
Tālbraucēja amatu apgūst ne tikai zēni, bet arī meitenes, foto no arhīva

Eirodeputāti nobalsoja par Baltijas tālbraucēju diskrimināciju

11
(atjaunots 12:42 10.07.2020)
Eiropas Parlamenta pieņemtā noteikumu pakete var atstāt bez darba desmitiem tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja jauno noteikumu paketi, kuri regulē kravu autopārvadājumus ES teritorijā, tiek ziņots EP mājaslapā.

Kompānijām liek organizēt grafiku tādā veidā, lai tālbraucēji varētu regulāri atgriezties mājās – reizi 3-4 nedēļās. Turklāt obligāto iknedēļas atpūtu vairs nevar pavadīt savas kravas mašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kura ir reģistrēta jebkurā no ES valstīm, juridiski būs jāapliecina ievērojama pārvadājumu apjoma esamība tieši šajā valstī, turklāt katrai tās mašīnai jāatgriežas valstī, kur ir reģistrēts kompānijas operatīvais centrs, ne retāk par vienu reizi divos mēnešos.

Kravas mašīnās par obligātiem kļūs tahogrāfi, kuri reģistrē robežas šķērsošanu starp ES valstīm. Noteikumi tiks attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,5 tonnas.

Izmaiņām ir jāuzlabo šoferu darba apstākļi un jānovērš konkurences kropļošana nozarē, jālikvidē pieeju atšķirība dažādās valstīs un jānodrošina taisnīgāks atalgojums. Tāpat normu mērķis ir apkarot dažādas transporta kompāniju nodokļu maksas izvairīšanās shēmas, kuras reģistrējas ES valstīs ar atvieglotāko nodokļu likumdošanu.

Taču Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, uzskata šo pasākumu paketi par diskriminējošu. Saskaņā ar Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas "Linava" aprēķiniem, Mobilitātes paketes pieņemšanas gadījumā tā esošajā redakcijā Baltijas valstu transporta sektors cietīs milzīgus zaudējumus. Lietuvā vien darbu var zaudēt gandrīz 35 tūkstoši cilvēku.

Pēc Baltijas transporta sektora pārstāvju domām, ar Mobilitātes paketes palīdzību rietumu konkurenti izstumj viņus no tirgus, atņemot cenas priekšrocības. Rietumeiropas valstu pārstāvji, tieši pretēji, ir pārliecināti, ka tikai ar jauno noteikumu palīdzību iespējams likvidēt "sociālo dempingu" un aizstāvēt darbinieku no Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesības.

Pirms balsojuma Eiropas Parlamentā Lietuva, Latvija, Polija un vēl dažas valstis aicināja atlikt Mobilitātes paketes izskatīšanu un pieņemšanu, kamēr nebūs beigusies koronavīrusa Covid-19 pandēmija un netiks sniegts vērtējums tās ietekmei uz transporta sektoru.

11
Tagi:
Eiropas Parlaments
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Latvijā tālbraucēju šoferu algas aprēķinās pa jaunam
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Pārnakšņo kabīnē: tālbraucēji organizējuši neparastu akciju Palangā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

22
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

22
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ