ASV armijas militārā tehnika Rīgā. Foto no arhīva

NATO ir jāpārtrauc centieni izspiest Krieviju no pasaules kartes

149
(atjaunots 09:26 18.06.2016)
Šķiet, Rietumiem nav ne jausmas par to, ka NATO lēmumu nosūtīt uz Austrumeiropu četrus bataljonus Krievijā varētu uzskatīt par valsts drošības pamata interešu apdraudējumu.

Rietumvalstu līderiem vajadzētu nekavējoties mainīt viedokli, pirms vēsās attiecības ar Krieviju nav pāraugušas visīstākajā aukstajā karā, uzskata Teds Gālens Kārpenters, Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, National Interest redaktors. Viņa raksta tulkojumu publicē portāls InoSMI.

Pašreizējā spriedze var pastiprināties un pāraugt bruņotā konfliktā, kurā tiks likti lietā kodolieroči. Atšķirībā no pirmā auksta kara, kurā par konfrontāciju lielā mērā vainojama bija Maskava, šoreiz apšaubāmie nopelni pieder Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem.

NATO lēmums izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus papildu bataljonus liecina par to, ka rietumvalstu līderi ne mazākajā mērā neinteresējas par to, kā viņu soļi tiks uztverti Maskavā. Acīmredzot viņi uzskata, ka enerģiskā apņēmība aizsargāt viegli ievainojamo dalībvalstu drošību iebiedēs Kremli un piespiedīs to atteikties no jauniem pasākumiem. Šķiet, viņiem nav ne jausmas par to, ka pat saprātīgi domājošie Krievijas iedzīvotāji NATO darbības var uzskatīt par Krievijas drošības pamata interešu apdraudējumu.

Rietumvalstu vadītāji, it īpaši ASV valdība spītīgi atsakās atdot Maskavai pat mazāko ietekmes sfēru vai drošības zonu pie Krievijas robežām. Tāds ir abu ASV partiju politiķu viedoklis. Gan Kondolīza Raisa, valsts sekretāre prezidenta Džordža Buša valdīšanas laikā, gan Obamas administrācijas valsts sekretārs Džons Kerijs asi nosoda Krieviju par to, ka tā uzsākusi karadarbību pret nepaklausīgajiem kaimiņiem, un noraida pat teorētisko ietekmes sfēru leģitimitāti.

Abās partijās plaši izplatīts ir viedoklis par to, ka Krievija ir agresīva, uz ekspansiju orientēta lielvalsts.

Pārstāvju palātā strādājošā Republikāņu partijas frakcija ir sagatavojusi ziņojumu "Amerikas drošība ar līdera pozīciju un brīvības līdzekļiem", kurā atbalstīts tāds viedoklis bez jebkādām vērā ņemamām atrunām. Un, protams, arī Obamas administrācijas ārpolitikas un aizsardzības komanda izmanto līdzīgas nostādnes.

Taču vai patiešām šie pieņēmumi ir pamatoti? Aukstā kara laikos Maskavu iedvesmoja globālā mesijas ideoloģija. Mūsdienu Krievijā tās nav. Padomju Savienība aktīvi centās paplašināt savu ietekmi pat attālākajos mūsu planētas nostūros. Mūsdienu Krievija lielāko uzmanību pievērš Austrumeiropai, Centrālajai Āzijai un Melnajai jūrai. Visiem šiem reģioniem ir pašsaprotama stratēģiskā nozīme pat gadījumā, ja Krievijas valdībā pārsvaru gūst uz aizsardzību orientēts noskaņojums.

Daži Krievijas spertie ģeopolitiskie soļi var šķist rupji un pat cietsirdīgi. Tas izpaudās Dienvidosetijā un Abhāzijā, Krimā un Donbasā.

Taču ir jāuzdod jautājums sev pašiem: vai patiešām šie manevri bija rupjāki un cietsirdīgāki nekā vardarbīgā Kosovas atdalīšana no Serbijas ar NATO atbalstu vai Turcijas – alianses dalībvalsts – rīcība, kura atdalīja ziemeļu Kipru no valsts? Krievijai tomēr ir daudz nopietnāks iemesls šādai rīcībai, turklāt tas galvenokārt saistīts ar valsts drošību.

It īpaši amerikāņiem vajadzētu uzdot sev jautājumu par to, kad un kāda iemesla dēļ ASV būtiskās drošības intereses skar tādu valstu liktenis kā Baltijas valstis, Gruzija un Ukraina.

Lieta tāda, ka šodien šo valstu drošību mūsu acīs ir tik nozīmīga, ka esam gatavi militārai konfrontācijai un pat īstam karam ar Krieviju. Tā kā Krievijas rīcībā ir vērā ņemams kodoieroču arsenāls, tamlīdzīgu rīcību var uzskatīt par īstu neprātu.
Neaizmirsīsim, ka pirms Padomju Savienības iziršanas, tāpat kā citos Krievijas impērijas vēsturiskajos periodos šīs valstis piederēja Maskavai. Piemēram, Krima, ko 1954. gadā Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs uzdāvināja Ukrainai, piederēja Krievijai kopš 1783. gada. Tolaik ASV acīs nebija nekādas nozīmes tam, ka šie reģioni atrodas Maskavas ietekmes zonā.

Tad kāpēc gan pašlaik, kad Krievija ir novājināta, kad valstī samazinās iedzīvotāju skaits, kad tā saskaras ar dažādām ekonomiskajām problēmām, Savienotās Valstis un to sabiedrotie ir apņēmušies sākt konfrontāciju?

Viedas lielvalsts ar cieņu izturas pret citu lielvalstu drošības zonām un ietekmes sfērām. Ģeogrāfija ir svarīga. Nevienai lielvalstij nepatiks, ja tās tiešā tuvumā nostiprinās cita valsts. Iedomājieties, kāda būs ASV reakcija, ja aliansei, ko vadīs Ķīna vai Indija, parādīsies satelīti Karību baseinā vai Centrālamerikā, un tās sāks savu karaspēku dislokāciju šajās valstīs. Pats par sevi saprotams, ka tādu uzvedību mēs uzskatīsim par bīstamu.

Tad kāpēc gan mēs tādā gadījumā uzskatām, ka krieviem būtu citādi jāreaģē uz NATO darbībām Baltijas valstī un Melnajā jūrā? Pašreizējais politiskais kurss draud ar traģiskiem incidentiem, kas var atgadīties kuru katru brīdi.

149
Pēc temata
NATO dragūni Daugavpilī
NATO gatavo placdarmu Austrumeiropā karam ar Krieviju
Polijā sākušās vērienīgas NATO mācības "Anakonda 2016"
Baltijas jūrā sākas NATO spēku mācības Baltops
Tālbraucēja amatu apgūst ne tikai zēni, bet arī meitenes, foto no arhīva

Eirodeputāti nobalsoja par Baltijas tālbraucēju diskrimināciju

10
(atjaunots 12:42 10.07.2020)
Eiropas Parlamenta pieņemtā noteikumu pakete var atstāt bez darba desmitiem tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja jauno noteikumu paketi, kuri regulē kravu autopārvadājumus ES teritorijā, tiek ziņots EP mājaslapā.

Kompānijām liek organizēt grafiku tādā veidā, lai tālbraucēji varētu regulāri atgriezties mājās – reizi 3-4 nedēļās. Turklāt obligāto iknedēļas atpūtu vairs nevar pavadīt savas kravas mašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kura ir reģistrēta jebkurā no ES valstīm, juridiski būs jāapliecina ievērojama pārvadājumu apjoma esamība tieši šajā valstī, turklāt katrai tās mašīnai jāatgriežas valstī, kur ir reģistrēts kompānijas operatīvais centrs, ne retāk par vienu reizi divos mēnešos.

Kravas mašīnās par obligātiem kļūs tahogrāfi, kuri reģistrē robežas šķērsošanu starp ES valstīm. Noteikumi tiks attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,5 tonnas.

Izmaiņām ir jāuzlabo šoferu darba apstākļi un jānovērš konkurences kropļošana nozarē, jālikvidē pieeju atšķirība dažādās valstīs un jānodrošina taisnīgāks atalgojums. Tāpat normu mērķis ir apkarot dažādas transporta kompāniju nodokļu maksas izvairīšanās shēmas, kuras reģistrējas ES valstīs ar atvieglotāko nodokļu likumdošanu.

Taču Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, uzskata šo pasākumu paketi par diskriminējošu. Saskaņā ar Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas "Linava" aprēķiniem, Mobilitātes paketes pieņemšanas gadījumā tā esošajā redakcijā Baltijas valstu transporta sektors cietīs milzīgus zaudējumus. Lietuvā vien darbu var zaudēt gandrīz 35 tūkstoši cilvēku.

Pēc Baltijas transporta sektora pārstāvju domām, ar Mobilitātes paketes palīdzību rietumu konkurenti izstumj viņus no tirgus, atņemot cenas priekšrocības. Rietumeiropas valstu pārstāvji, tieši pretēji, ir pārliecināti, ka tikai ar jauno noteikumu palīdzību iespējams likvidēt "sociālo dempingu" un aizstāvēt darbinieku no Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesības.

Pirms balsojuma Eiropas Parlamentā Lietuva, Latvija, Polija un vēl dažas valstis aicināja atlikt Mobilitātes paketes izskatīšanu un pieņemšanu, kamēr nebūs beigusies koronavīrusa Covid-19 pandēmija un netiks sniegts vērtējums tās ietekmei uz transporta sektoru.

10
Tagi:
Eiropas Parlaments
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Latvijā tālbraucēju šoferu algas aprēķinās pa jaunam
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Pārnakšņo kabīnē: tālbraucēji organizējuši neparastu akciju Palangā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

22
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

22
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Rīdzinieka karte, foto no arhīva

Norēķini ar QR kodu: Rīgu sagaida jaunas sabiedriskā transporta biļetes

0
(atjaunots 15:28 10.07.2020)
"Rīgas satiksme" grasās atteikties no sadarbības ar "Rīgas karte" un pilnveidot e-talonu sistēmu.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Jau līdz gada beigām "Rīgas satiksme" plāno ieviest pasažieriem jaunu brauciena apmaksas veidu – ar QR kodu, vēsta TV3

Šāda projekta īstenošanas iepirkums tiks izsludināts jau šonedēļ.

Valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa pastāstīja, ka "Rīgas satiksme" grasās ieviest jaunus biļešu veidus, lai padarītu to iegādi tehnoloģiskāku, ērtāku un pasažieriem vienkāršāku.

No nākamā gada visu e-talonu sistēmu uzturēs "Rīgas satiksme", savukārt sadarbība ar uzņēmumu "Rīgas karte", vismaz esošajā formātā, tiks izbeigta.

Kā tehniski tiks īstenota šī pāreja, pagaidām īsti nav skaidrs, taču "Rīgas satiksmē" apgalvo, ka rīdzinieku ikdienas dzīvi tas nekādā veidā neietekmēšot.

Sputnik Latvija jau stāstīja par neseno incidentu Rīgas transportā, kad kontrolieri skarbi sagrāba bezbiļetnieku un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties.

0
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Rīga atjaunojusi visus braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā
Luksemburga – pirmā valsts ar bezmaksas transportu
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"