Bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlavs. Foto no arhīva

Bijušais alianses virspavēlnieks Eiropā: NATO valstīm jāveic dialogs ar KF

24
(atjaunots 10:09 10.06.2016)
Pēc viņa teiktā, prezidenta vēlēšanas novembrī var sniegt ASV iespēju uzsākt attiecības ar KF no jauna.

RĪGA, 10. jūnijs — Sputnik. NATO valstīm jāveic pastāvīga komunikācija ar Krieviju, lai novērstu turpmāku saspīlējuma eskalāciju, paziņojis bijušais alianses spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlavs, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, ka mums noteikti jāveic kvalitatīvi komunikācijas kanāli ar krieviem," — citē Defence News amerikāņu ģenerāli, kurš uzstājās Atlantijas Padomē.

Brīdlavs norādīja, ka vēlēšanas ASV novembrī varētu dot šādu iespēju uzsākt attiecības ar Krieviju "no tīras lapas". Kā alternatīvu, gadījumā ja Baltā nama jaunie saimnieki nevelēsies satuvināties ar Maskavu, ģenerālis norādīja uz militāro sakaru kanāliem, kas balstās uz 1972. gadā pieņemtām vienošanām par jūras incidentiem.

Filips Brīdlavs atstāja amatu maijā, 39 gadu nodienējot ASV bruņotajos spēkos. NATO spēku Eiropā virspavēlnieka amatā viņu nomainīja amerikāņu ģenerālis Kērtiss Skaparotti.

Iepriekš mediji ziņoja, ka tieši Brīdlavs ir autors NATO Austrumeiropas flanga nostiprināšanas mehānisma autors, ieskaitot karaspēka un tehnikas daudzuma pieaugumu Baltijas valstīs un Austrumeiropā. Būdams alianses spēku virspavēlnieks Eiropā, viņš aicināja Vašingtonu koncentrēties "uz Maskavas pieaugošo militāro spēku".

24
Pēc temata
Filips Brīdlovs nodevis virspavēlnieka pilnvaras Kērtisam Skaparoti
Vācu mediji stāsta par NATO problēmām ar ģeogrāfiskajām kartēm
Lukašenko: Minska un Maskava adekvāti reaģē uz NATO nostiprināšanos
Nekādus solījumus atteikties no paplašināšanās NATO nav devusi

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

18
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

18
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

20
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

20
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

0
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

0
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti