Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem. Foto no arhīva

Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem

17
(atjaunots 17:41 06.06.2016)
Saskaņā ar provizoriskiem datiem, šveicieši referendumā noraidījuši ideju ieviest garantēto minimālo mēneša ienākumu. Aktīvisti, kas iniciēja balsošanu, piedāvāja katram pieaugušajam Šveices pilsonim ik mēnesi maksāt 2500 Šveices frankus.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Šveice ir atteikusies ieviest beznosacījumu ienākumu, taču atbalstīja migrācijas politikas grozījumus. Par to liecina svētdien notikušā tautas referenduma provizoriskie rezultāti, vēsta Sputnik Igaunija.

Vakar pl. 16.00 kļuva zināmi balsošanas rezultāti 20 Šveices kantonos (no 26). Projektu par beznosacījumu ienākuma ieviešanu valstī ierosināja šveiciešu aktīvistu grupa Generation Grundeinkommen ("Bāzes ienākuma paaudze").

Iniciatīva ir saistīta ar beznosacījumu ienākuma ieviešanu valstī – ikmēneša fiksētās summas izmaksu: pieaugušajiem – 2,5 tūkstošu Šveices franku (aptuveni 2250 eiro) apmērā un bērniem — 625 franku (aptuveni 560 eiro) apmērā.

Tādējādi cilvēkiem būs iespēja "cienīgi dzīvot un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, neatkarīgi no tā vai viņi strādā vai ne," — norādīja iniciatīvas autori.

Paredzams, ka iedzīvotāji spēs labāk realizēt savu radošo potenciālu, kā arī atrast nodarbošanos situācijā, kad daudzas profesijas tiek izspiestas no tirgus darba automatizācijas procesa rezultātā.

Lielāko atbalstu priekšlikums guva Juras kantonā, kur par beznosacījumu ienākuma ieviešanu nobalsoja 35,8%. Vēl trīs kantonos — Frīburgā, Šafhauzenē un Zoloturnā par iniciatīvu nobalsoja vairāk nekā 20% iedzīvotāju, pārējos priekšlikuma atbalstītāju skaits ir mazāks.

Eksperti norāda, ka situācija diez vai mainīsies pēc balsošanas, tātad iniciatīva tiks noraidīta ar balsu vairākumu.

Šveice kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas organizēja referendumu jautājumā par garantētā ienākuma ieviešanu. Bez tam šveicieši atbalstīja izmaiņas migrācijas politikā. Tie attiecas uz patvēruma meklētāju pieprasījumu apstrādes procedūras modifikāciju, kā arī migrantu izsūtīšanas procesa paātrināšanu atteikuma saņemšanas gadījumā.

Balsojuma rezultāti liecina, ka 17 kantonos šo ideju atbalstījuši vairāk nekā 60% iedzīvotāju.

Divas iniciatīvas — Par sabiedrisko labklājību un automašīnu nodokļu taisnīgāku pārdalīšanu Šveices pilsoņi noraidīja.

17
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

12
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

12
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

12
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

12
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma