Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem. Foto no arhīva

Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem

16
(atjaunots 17:41 06.06.2016)
Saskaņā ar provizoriskiem datiem, šveicieši referendumā noraidījuši ideju ieviest garantēto minimālo mēneša ienākumu. Aktīvisti, kas iniciēja balsošanu, piedāvāja katram pieaugušajam Šveices pilsonim ik mēnesi maksāt 2500 Šveices frankus.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Šveice ir atteikusies ieviest beznosacījumu ienākumu, taču atbalstīja migrācijas politikas grozījumus. Par to liecina svētdien notikušā tautas referenduma provizoriskie rezultāti, vēsta Sputnik Igaunija.

Vakar pl. 16.00 kļuva zināmi balsošanas rezultāti 20 Šveices kantonos (no 26). Projektu par beznosacījumu ienākuma ieviešanu valstī ierosināja šveiciešu aktīvistu grupa Generation Grundeinkommen ("Bāzes ienākuma paaudze").

Iniciatīva ir saistīta ar beznosacījumu ienākuma ieviešanu valstī – ikmēneša fiksētās summas izmaksu: pieaugušajiem – 2,5 tūkstošu Šveices franku (aptuveni 2250 eiro) apmērā un bērniem — 625 franku (aptuveni 560 eiro) apmērā.

Tādējādi cilvēkiem būs iespēja "cienīgi dzīvot un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, neatkarīgi no tā vai viņi strādā vai ne," — norādīja iniciatīvas autori.

Paredzams, ka iedzīvotāji spēs labāk realizēt savu radošo potenciālu, kā arī atrast nodarbošanos situācijā, kad daudzas profesijas tiek izspiestas no tirgus darba automatizācijas procesa rezultātā.

Lielāko atbalstu priekšlikums guva Juras kantonā, kur par beznosacījumu ienākuma ieviešanu nobalsoja 35,8%. Vēl trīs kantonos — Frīburgā, Šafhauzenē un Zoloturnā par iniciatīvu nobalsoja vairāk nekā 20% iedzīvotāju, pārējos priekšlikuma atbalstītāju skaits ir mazāks.

Eksperti norāda, ka situācija diez vai mainīsies pēc balsošanas, tātad iniciatīva tiks noraidīta ar balsu vairākumu.

Šveice kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas organizēja referendumu jautājumā par garantētā ienākuma ieviešanu. Bez tam šveicieši atbalstīja izmaiņas migrācijas politikā. Tie attiecas uz patvēruma meklētāju pieprasījumu apstrādes procedūras modifikāciju, kā arī migrantu izsūtīšanas procesa paātrināšanu atteikuma saņemšanas gadījumā.

Balsojuma rezultāti liecina, ka 17 kantonos šo ideju atbalstījuši vairāk nekā 60% iedzīvotāju.

Divas iniciatīvas — Par sabiedrisko labklājību un automašīnu nodokļu taisnīgāku pārdalīšanu Šveices pilsoņi noraidīja.

16
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

0
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

0
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

10
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

10
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV