ASV specdienestu kādreizējais darbinieks Edvards Snoudens videokonferencē. Foto no arhīva

Snoudens stāsta par ASV valdības spiegošanu Japānā

54
ASV Nacionālas drošības aģentūra apkopo informāciju no ikviena lietotāja telefona un datora. Pilsoņu trūcīgās zināšanas par savas konfidencialitātes jautājumiem rada nopietnas problēmas Japānā, uzskata kādreizējais NDA līdzstrādnieks.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. ASV specdienestu kādreizējais darbinieks Edvards Snoudens videokonferencē, kas noritēja mūsdienu sabiedrības kontroles jautājumiem veltītajā simpozijā Tokijā, pastāstīja, ka ikviens Japānas iedzīvotājs ir ASV izsekošanas pasākumu potenciālais objekts, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Japan Times.

"Viņi zina, kam jūs ticat, ko mīlat, par ko rūpējaties. Mans pienākums bija izveidot ikviena cilvēka dzīves ainu," – pavēstīja Snoudens. No 2009. līdz 2011. gadam viņš dzīvoja ASV kara bāzē Jokota Tokijā kā datoru giganta Dell darbinieks un pildīja ASV Nacionālas drošības aģentūras uzdevumus.

Amerikāņu izlūkdienestu atmaskotājs uzsvēra, ka NDA legāli apkopo informāciju no ikviena lietotāja telefona un datora. Pilsoņu trūcīgās zināšanas par savas konfidencialitātes jautājumiem un valdības pilsoniskās kontroles zemais līmenis rada nopietnas problēmas Japānā, paskaidroja Snoudens.

Bijušais specdienestu līdzstrādnieks secināja, ka nevēlas dzīvot pasaulē, kur tiek izsekots un kontrolēts ikviens solis. Pēc viņa domām, ir jāizveido no izsekošanas brīva sabiedrība, kurā varēs dzīvot nākamās paaudzes.

2013. gada jūnijā Edvards Snoudens nodeva avīzēm Washington Post un Guardian vairākus slepenus materiālus par ASV un Lielbritānijas specdienestu spiegošananas programmām internetā. Viņš izlidoja uz Honkongu un no turienes devās uz Maskavu, kur neilgi uzturējās lidostas tranzīta zonā. Pēc tam Krievija piešķīra Snoudenam patvērumu uz vienu gadu ar noteikumu, ka viņš izbeigs savu pret ASV vērsto darbību. 2014. gada 1. augustā Snoudens saņēma termiņuzturēšanās atļauju uz trim gadiem, kas dod viņam iespēju ceļot ne tikai pa Krieviju, bet arī doties uz ārvalstīm.

54
Pēc temata
WikiLeaks pārstāvis piedāvā publicēt informāciju par ārzonu uzņēmumiem
Džulians Asanžs uzstāsies starptautiskajā mediju forumā Maskavā
Mediji: ASV izlūkdienesta šefs pamanījis jaunu kodolieroču sacensību vilni
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

7
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

7
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pentagons, foto no arhīva

Pentagons atklāja iespējamās karaspēku pārdislocēšanas iemeslus no Vācijas uz Baltiju

8
(atjaunots 21:12 21.10.2020)
ASV varētu izvietot uz pastāvīga pamata kavalērijas brigādi Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā, lai nomierinātu sabiedrotos, paziņoja Marks Espers.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. ASV pēta iespēju pārvietot daļu karaspēku no Vācijas uz Baltiju, Rumāniju un Bulgāriju uz pastāvīga pamata, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, vēsta Air Force Magazine.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Pēc vienošanās par sadarbību aizsardzībā ar Poliju un manām nesenajām tikšanām ar aizsardzības ministriem no Rumānijas un Bulgārijas, kā arī paziņojumiem, kas tika saņemti no Baltijas valstīm, pastāv reāla iespēja saglabāt 2. kavalērijas pulku priekšplānā dažās no šīm valstīm uz ilgstoša pamata," paziņoja Espers, uzstājoties Vašingtonā.

Pēc viņa sacītā, militārpersonu pārdislokācijas plāni ir saistīti ar it kā nākošiem draudiem no Krievijas.

"Nav jābūt Napoleonam vai ģenerālam Makarturam, lai paskatītos uz karti, un apzināt, ka jo vairāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk mēs varam tur izdarīt, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos," sacīja Espers.

Pēc viņa sacītā, šāda stratēģija atrisinās arī NATO karaspēka atpalikšanas problēmu piekļuves ātrumā iespējamā konflikta gadījumā reģionā, ja Krievija "veiks kaut kādas reāli agresīvas darbības".

Jūlija beigās Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas amerikāņu kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši militārpersonu. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, Eiropas NATO valstīs uz rotācijas pamata izvietos aptuveni 5,6 tūkstošus cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja sacītā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā 5. ASV Sauszemes spēku korpusa štābs tiks pārvests uz Poliju, savukārt ASV spēku štābs Eiropā – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV militārpersonu pārdislocēšanas plāniem Eiropā un izvērtē iespējamās šo soļu militārās sekas reģionālai drošībai. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātājām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas padomes Starptautiskās komitejās vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, taču ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājās blokā pēc 1997. gada. Toreiz parādījās Sadarbības akts Krievija – NATO, kur ir tiešs aizliegums būtisku bruņoto spēku un ieroču izvietošanai uz pastāvīga pamata "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tajās būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

Iepriekš šajā sakarā izteicās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, NATO diez vai uzdrīkstēsies pārkāpt dokumentā nospraustos noteikumus.

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paudis Riekstiņš.

8
Tagi:
Baltija, Vācija, bruņotie spēki, Pentagons
Pēc temata
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas
"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas!": kāpēc ASV nevajag sūtīt karaspēkus uz Baltiju
ASV izvedīs no Vācijas gandrīz 12 tūkstošus karavīru
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

0
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

0
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus