Atpūta pludmalē. Foto no arhīva

Kurp doties, lai vajadzētu mazāk strādāt?

32
(atjaunots 10:10 30.05.2016)
Izrādās, ka Eiropas galvaspilsētu iedzīvotāji darbā īpaši nepārpūlas atšķirībā no saviem kolēģiem Āzijā.

RĪGA, 30. maijs — Sputnik. Šveices bankas UBS pētnieki ir aprēķinājuši darba nedēļas vidējo ilgumu 71 pasaules pilsētā. Viņu darba rezultātus publicēja The Telegraph.

Preses izdevums vēsta, ka vismazāk nākas strādāt parīziešiem – darba nedēļa Francijas galvaspilsētā vidēji ilgst 30 stundas un 50 minūtes. Arī Lionā darba cilvēkiem neklājas slikti – šeit darbs aizņem vidēji 31 stundu un 22 minūtes nedēļā.

Maskava šajā reitingā ir ieņēmusi trešo vietu. Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāji darbam tērē vidēji 31 stundu un 40 minūtes nedēļā.

Savukārt Lielbritānijas galvaspilsēta ir nokļuvusi 17. vietā – Londonā darba nedēļa vidēji ilgst 33,5 stundas. Ilgāk strādā Ņujorkas (33,5 stundas), Pekinas (37,7 stundas) un Tokijas (39,5 stundas) iedzīvotāji.

Ilgākā darba nedēļa fiksēta Honkongā, kur cilvēki vidēji strādā 50 stundas nedēļā.

Zinātnieki uzskata, ka līdz 2045. gadam puse Zemes iedzīvotāju varētu zaudēt darbu, jo šajā laika posmā izstrādātie augsti attīstītie roboti iemanīsies pildīt cilvēka funkcijas.

The Telegraph atzīmēja, ka nesen veiktais pētījums liecina: seši priekšnieki no 10 uzskata par lietderīgu saīsināt darba dienas ilgumu no astoņām līdz sešām stundām.

32
Pēc temata
Igauņu uzņēmēji vēlas atjaunot prāmju maršrutu Sāremā-Ventspils
Ceļotāji no Latvijas dosies grūtākajā pārgājienā pa Lielo Himalaju ceļu
Divi latvieši vēlas doties uz Olimpiādi airu laivā

ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju

16
(atjaunots 07:29 26.11.2020)
Eiropas Komisijas rīcībā vēl nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu.

RĪGA, 26. novembrisSputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sākusi pārrunas ar Krievijas koronavīrusa vakcīnas "Sputnik V" ražotāju, sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti pastāstīja Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis.

"Ar aģentūru EMA sazinājies izstrādātājs, tagad viņi sākuši pirmo sarunu posmu," viņš pastāstīja.

Pie tam RIA Novosti sarunbiedrs precizēja, ka EMA nav saņēmusi pieteikumus "Sputnik V" pārdošanai Eiropas tirgū.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas rīcībā pagaidām nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu.

Viņs piebilda, ka EMA sagatavos rekomendācijas, kas tiks publicētas organizācijas vietnē.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā.

Vakcīna "Sputnik V"

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Vasarā preparāts sekmīgi pārvarēja divas izmēģinājumu stadijas ar brīvprātīgajiem 18-60 gadu vecuma grupā. Rezultātā viņiem izveidojās imūnatbilde un antiķermenīši pret SARS-CoV-2.

Mēģinājumu nākamā fāze sākās septembrī. Līdz ar Krieviju preparāta pētījumi notiek AAE, Venecuēlā, Indijā un Baltkrievijā.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Viņu vidū pirmo injekciju saņēmuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, vēl 19 tūkstoši saņēmuši abas injekcijas.

Novembrī Rūpniecības un tirdzniecības ministrija informēja, ka Maskava apspriež ar Budapeštu vakcīnas ražošanu Ungārijā. Valstī jau tiek veidotas ražošanas platības.

16
Tagi:
vakcīna, Krievija, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ārsts pastāstīja par cilvēku vecumā virs 60 gadiem reakciju uz vakcīnu "Sputnik V"
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

17
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

17
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

0
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

0
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu