Dienvidosetijas ģerbonis un karogs

Dienvidosetijā notiks referendums par iekļaušanos Krievijas sastāvā

61
(atjaunots 14:40 27.05.2016)
Dienvidosetijas Republikas augstākās amatpersonas pieņēmušas lēmumu organizēt tautas referendumu par valsts iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Referendums par Dienvidosetijas iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā notiks 2017. gadā. Šo lēmumu vakar parakstīja valsts prezidents Leonīds Tibilovs un parlamenta spīkeris Anatolijs Bibilovs, informē RIA Novosti.

Dokuments tika pieņemts republikas prezidenta politiskās padomes sēdē.

"Ņemot vērā Dienvidosetijas tautas ilgtermiņa intereses un cenšoties nodrošināt sabiedriski politiskās situācijas stabilitāti Dienvidosetijas Republikā, publicējam kopīgu ziņojumu par Dienvidosetijas Republikas prezidenta politiskās padomes 2016. gada 26. maijā pieņemtā lēmuma atbalstu, kas norāda uz nepieciešamību organizēt referendumu jautājumā par Dienvidosetijas Republikas iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā 2017. gadā," – teikts dokumentā.

Salūts Simferopolē par godu Krimas pavasara gadadienai
© Sputnik / Evgeniy Biatov

Republikas augstākās amatpersonas precizēja, ka balsošana notiks pēc republikas prezidenta vēlēšanām.

Referenduma apspriešanai sasauktās politiskās padomes darbā piedalījās Dienvidosetijas valsts pārvaldes iestāžu, politisko partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Dienvidosetijas prezidents jau iepriekš norādīja, ka referenduma organizācijai  nepieciešami grozījumi republikas konstitūcijā.

Viņš uzsvēra, ka grozījumi piešķirs prezidentam "tiesības vērsties pie Krievijas prezidenta ar ierosinājumu izveidot kopīgu apvienoto orgānu, kam mēs nodosim savas pilnvaras."

"Tādējādi mēs atbrīvosim Krieviju no politiskā riska, kāds varētu rasties tiešas iekļaušanās gadījumā," – atzīmēja Leonīds Tibilovs.

Ideja par referenduma organizāciju Dienvidosetijā jautājumā par republikas iekļaušanos Krievijas sastāvā tika negatīvi uztverta ASV.

"Mēs atbalstām Gruzijas teritoriālo vienotību un suverenitāti, ieskaitot arī Dienvidosetiju. Tādējādi mēs neatzīstam nekādus Dienvidosetijas centienus kļūt suverēnai," – paziņoja ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Marks Toners.

Savukārt Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs komentēja Vašingtonas negatīvo reakciju jautājumā par referendumu Dienvidosetijā par pievienošanos Krievijai.

"ASV neatbalsta ideju par referendumu Dienvidosetijā jautājumā par pievienošanos Krievijai. Šis ir gadījums, kad ASV viedoklim nav nekādas nozīmes," – viņš norādīja savā profilā sociālajā tīklā Twitter.

Dienvidosetija pasludināja neatkarību 2008. gada augustā pēc Gruzijas bruņotās agresijas. 2008. gada 26. augustā Krievija atzina kādreizējā autonomā apgabala suverenitāti. Krievijas valdība uzsvēra, ka šis lēmums pilnībā atspoguļo pašreizējo situāciju un tā pārvērtēšana nav pieļaujama.

61
Pēc temata
Aptauja: Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no ES varētu provocēt citas valstis
Obama vēlas pārliecināt Lielbritāniju palikt Eiropas Savienībā
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

56
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

56
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

27
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

27
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

0
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

0
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni