Belovežas gārša Polijā. Foto no arhīva

Polija izcērt Belovežas gāršu

64
(atjaunots 08:12 27.05.2016)
Valsts varas iestādes piecu gadu laikā plāno izcirst vismaz 200 tūkstošus kvadrātmetru aizsargātā meža.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Polijas televīzijas kanāls TVN24 laida klajā video ierakstu, kurā redzama strādnieku agresīvā reakcija pēc vietējo žurnālistu ierašanās Belovežas gāršā Polijā – izrādījās, ka slavenais mežs tiek izcirsts.

Viens no mežcirtējiem uzbruka korespondentam, aplēja ar ūdeni un centās sasist operatora kameru.

Martā Polijas apkārtējās vides ministrs Jans Šiško pieņēma lēmumu līdz 2021. gadam izcirst Belovežas gāršu 188 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Amatpersonas skaidroja, ka tas notiekot tādēļ, ka mežsargi nevarot tikt galā ar gremzdgraužiem, kas iznīdējot kokus.

Birzes ezera dzīlēs. Foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Dorofeev

Zinātnieki un ekologu organizācijas kritizēja iniciatīvu un atzīmēja, ka nav nekādas vajadzības izcirst kokus, jo gremzdgraužu darbība ir dabiska parādība.

Divas poļu zinātnieku grupas publicēja vēstules žurnālā Nature, cenšoties pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību problēmai. Vēstuļu autori uzsvēra, ka lēmums pieņemts nevis ekoloģisku, bet gan ekonomisku apsvērumu dēļ, un atgādināja jaunā apkārtējās vides ministra vārdus par to, ka bez jēgas iet zudumā koki, ko neizcērt mežsargi un vietējie iedzīvotāji.

Vairākas nevalstiskās dabas aizsardzības organizācijas nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai un atzīmēja, ka izciršana pārkāpj ES direktīvu. ES atbildēja, ka šajā jautājumā sazināsies ar Polijas valdību.

Dabas mantojums

Belovežas gārša, kurai cauri ved Baltkrievijas un Polijas robeža, ir viens no  pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. 1992. gadā ar UNESO lēmumu Belovežas gārša tika iekļauta Vispasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. 1993. gadā tai tika piešķirts biosfēras rezervāta statuss, bet 1998. gadā – starptautiskas nozīmes ornitoloģiskās teritorijas statuss.

Nacionālā parka platība Polijā sastāda 10 501 hektārus.

64
Pēc temata
Baltijas jūrā atrastas aizvēsturisko rifu atliekas
Baltijas jūras vēsture turpmāk būs noslēpumā tīta
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

2
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

2
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

14
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

14
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju