NATO galvenā mītne Briselē. Foto no arhīva

Financial Times: jautājums par attiecībām ar Krieviju rada šķelšanos NATO

16
(atjaunots 13:38 22.05.2016)
Krievijas un NATO Padomes sēdes mērķis ir nomierināt Rietumus, "cilvēkus, kuri baidās sadusmot Putinu", nevis pašu Maskavu.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Ziemeļatlantijas aliansē arvien asākas kļūst domstarpības jautājumā par turpmākajām attiecībām ar Krieviju, un pie tam aug bažas par to, ka zūd kontrole pār konfrontāciju ar Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz rakstu Financial Times.

Šādu secinājumu raksta autors izdarījis, ņemot vērā rezultātus, kas tika iegūti pēc NATO dalībvalstu ārlietu ministru un ģenerālštābu priekšnieku apspriedes Briselē 19.-20. maijā. Tikšanās gaitā Vācijas un Francijas pārstāvji pauda uzskatu, ka nepieciešams tuvināties ar Maskavu un organizēt Krievijas un NATO Padomes sēdi līdztekus alianses jūlija samitam Varšavā. Citu NATO locekļu attieksme pret šo ideju bija skeptiska.

Piemēram, sarunā ar Financial Times kādas Austrumeiropas valsts diplomāts paskaidroja, ka  Krievijas un NATO Padomes sēdes mērķis ir nomierināt Rietumus, "cilvēkus, kuri baidās sadusmot Putinu", nevis pašu Maskavu. Viņš norādīja, ka Krievija tikai spēlējas ar aliansi.

"Vārdiskais karš" starp NATO un Krieviju kļūst "aizvien satraucošāks un agresīvāks", rakstīja FT. NATO plāno nopietni nostiprināt austrumu flangu, taču Maskava solīja atbildēt uz alianses spertajiem soļiem. Vēl vairāk, šonedēļ britu ģenerālis Ričards Širefs paziņoja, ka tuvākā gada laikā iespējams karš ar Krieviju. Tagad aliansē sākusies "pašanalīzes lēkme" jautājumā par to, vai nevajadzētu mīkstināt situāciju, komendēja izdevums.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sarunā ar FT skarbi kritizēja Širefa vārdus, ko uzskata par "bezatbildīgiem".

"Šie vārdi ir pārlieku spekulatīvi un provokatīvi. Pēc manām domām, tie saistīti ar vēlmi piesaistīt sev maksimālu uzmanību," – pavēstīja Hamonds. Viņš norādīja, ka labākā iespēja novērst Maskavas "ārkārtīgi aso reakciju" uz NATO jauno stratēģiju ir dialogs.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informēja, ka alianse cenšas izvairīties no "neizpratnes un kļūdainām interpretācijām" attiecībās ar Krieviju, lai "būtu iespējams kontrolēt situāciju."

NATO jau vairākkārt ir vēstījusi par draudiem no Krievijas puses, tādējādi skaidrojot nepārtraukto spēku paplašināšanu Austrumeiropā. Alianse plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus vai piecus bataljonus. Lēmums par šo spēku dislokāciju tiks pieņemts NATO samitā Varšavā. Maskava no savas puses uzsver, ka Krievija nav ieinteresēta padziļināt spriedzi, taču ir gatava sniegt adekvātu atbildi rietumvalstu pasākumiem.

16
Pēc temata
FT: NATO nejutās droši Austrumeiropā
NATO rīcību pie Krievijas robežām politologs salīdzina ar nacistiskās Vācijas pasākumiem
NATO atzīst būtiskās pārmaiņas Krievijas armijā
Stoltenbergs: NATO neatteiksies no kodolieročiem