AES teritorijā

Černobiļas Stokholmas sindroms

180
(atjaunots 06:08 03.05.2016)
Pirms brauciena uz Černobiļu, kolēģis ieteica izlasīt brāļu Strugacku "Pikniku ceļa malā". Šī grāmata zināmā mērā var sagatavot tikšanās brīdim ar Černobiļas AES aizliegto zonu – traģisko un mīklaino vietu.

Zona sākas nemanāmi. Barjera uz plaisām klātā ceļa būtībā ir vienīgais šķērslis, kas atdala tīro teritoriju no aizliegtās zonas. Kontroles punkts "Poļesje" atrodas tikai 120 kilometrus no Kijevas. No šejienes līdz Černobiļas AES ir tikai aptuveni 50 kilometri. Šī ir robeža, aiz kuras sākas "cita dzīve" ar saviem likumiem un tradīcijām.

Pirms ieraudzīju Černobiļas zonu pēc katastrofas, es to iztēlojos, balstoties uz pazīstamu likvidatoru stāstiem. Viens no maniem biedriem, kam jau gadījies apmeklēt Černobiļu divus gadus pēc negadījuma, teica: ja būtu zinājis, kur nokļūšot, būtu lūdzis sūtīt viņu uz Afganistānu. Tur ir baisi, bet viss ir saprotams: ienaidnieks, apšaude, lodes. Ja nogalinās vai ievainos, tad vismaz zināsi, kas un ar ko. 1986. gadā Černobiļa bija ļoti netipisks "karstais punkts".

Īpaša vieta

"Tās bija gluži kā mācības, — stāstīja mans draugs. — Daudz cilvēku, steiga, riņķo helikopteri. Cilvēki ierodas no dažādām republikām. Daudzi izskatījās apjukuši. Ārsti ieteica dzert vairāk šķidruma. Bija dīvaina sajūta. Vēlāk mēs atradām kādu vecmāmiņu, viņa dzīvoja pie aizliegtās zonas robežas, 30 kilometru attālumā no stacijas. Viņa dzina varenu kandžu, bet to pārdeva tikai virsniekiem. Principiāla vecenīte!"

Трансформаторные подстанции и ЛЭП на территории АЭС.
© Sputnik / Oksana Dzadana
Transformatoru apakšstacijas un elektropārvades līnija AES teritorijā

Daudzus gadus vēlāk pēc avārijas braucu mikroautobusā pa aizliegto zonu un mēģināju salīdzināt savām acīm redzēto ar to, ko biju dzirdējis no citiem cilvēkiem. Tāds pats mežs, asfaltēts ceļš, tad zemes ceļš, pēc tam – atkal asfalts. Pa ceļam sastopamas kravas mašīnas, kas brauc pretējā virzienā. Jūties dīvaini, kad tu saproti, ka atrodies īpašā vietā, skaidri apzinoties, ka otras tādas pasaulē nav. Ir līdzīgas, taču ne tik iespaidīgas.

"Pikniks ceļa malā", kas bija uzrakstīts 1970. gadu sākumā, manuprāt, zināmā mērā pareģoja Černobiļas katastrofu. Romānā Zonai ir ārpuszemes izcelsme, bet būtībā tā ir nolādētā zeme, kurai nav izredžu atgriezties pie normālas dzīves.

Romānā Zona radās citplanētiešu piknika vietā, bet PSRS varasvīri izdarīja neveiksmīgu eksperimentu.

"Tāpat vien paskatoties uz to, šķiet — zeme kā zeme. To apspīd saule tāpat kā pārējo zemi, un it kā nekas uz tās nav mainījies, viss it kā būtu. Tāpat kā pirms trīspadsmit gadiem. Mans nelaiķis tētiņš paskatītos un nekā ievērības cienīga nepamanītu, varbūt vienīgi pajautātu: kāpēc tad rūpnīcas dūmeņi nekūp, streiko, vai?… Dzeltenu iežu konusi, kauperi atmirdz saulē, sliedes, sliedes, sliedes, uz tām lokomotīve ar platformām… Vārdu sakot, industriāla peizāža. Tikai cilvēku nav. Ne dzīvu, ne mirušu," — šis Strugacku romāna fragments ir kā no dzīves norakstīts.

Aiziet, lai atgrieztos

Mūsu pavadonis Vasilijs ir vietējais. Viņš bija viens no pirmajiem, kuri piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidācijā 1986. gadā. Viņu evakuēja, bet pēc dažiem gadiem viņš atgriezās, lai rūpētos par kārtību.
Tādu kā viņš rajonā ir aptuveni 8 tūkstoši. Tie ir speciālisti kodolfiziķi, kas nodarbojas ar AES ekspluatācijas pārtraukšanu, miliči, apkalpojošais personāls. Šeit darbojas vairākas viesnīcas — oficiālām delegācijām, kopmītnes —vietējiem speciālistiem, un bāri — visiem.

Vēl aptuveni 300 cilvēku dzīvo zonā tāpat vien — tā saucamie patvaļīgie iemītnieki, cilvēki, kuri atgriezušies savās dzimtajās mājās pēc evakuācijas. Lielākoties sirmgalvji un tie, kuriem neizdevās adaptēties "lielajā zemē". Viņi nebaidās no radiācijas. Šeit pret to izturas filozofiski: "Cik gadus jau esam nodzīvojuši, un viss kārtībā…"

"Bet vispār Zona nejautā, vai tu esi labs vai slikts, un iznāk, ka jāsaka — paldies tev, Mīkstmiesi: muļķis tu biji, pat tavu īsto vārdu neviens neatceras, bet saprātīgiem cilvēkiem parādīji, kur spert kāju nedrīkst… — atceros Strugackus. — Otrais stalkeru bauslis: ej vai nu pa labi, vai pa kreisi, bet simt soļu plašai apkārtnei jābūt tīrai."

Показано, как надо встать и куда приложить ладони. Если загрязнения нет, загорается зеленая лампочка.
© Sputnik / Oksana Dzadana
Rakstīts, kā un kur jānostājas un jāpieliek rokas. Ja radiācijas līmenis ir normāls, iedegas zaļā gaisma.

… Ceļš, pa kuru mēs dodamies zonā, ved gar mežu. Aiz masīviem koku vainagiem nevar redzēt debesis. Uz ceļa ir norāde "Černobiļas gārša" un aicinājums nemest zemē izsmēķus. Meža ugunsgrēki te nav retums, un galvenā problēma ir tā, ka līdz ar dūmiem gaisā paceļas radioaktīvās daļiņas, ko vējš pēc tam iznēsā lielā attālumā.

"Būtībā atrasties zonā nav bīstamāk, kā lidot ar lidmašīnu pāri Atlantijas okeānam. Galvenais — nesaķert radioaktīvās daļiņas. To var izdarīt, piemēram, mežā, iekāpjot radioaktīvā peļķē. Tādu vietu rajonā ir ļoti daudz, tāpēc labāk staigāt pa asfaltētiem ceļiem un trotuāriem. Tie ir dezaktivēti," — brīdināja Vasilijs.

"Te bija ciemats. Tagad vairs nav. Pēc avārijas visu nojauca ar buldozeriem. Tur tālumā, starp citu, arī līdz 1986. gadam cilvēki dzīvoja. Kopš tā laika nedzīvo," — viņš rāda meža virzienā, kur caur kokiem var saredzēt bloku mājās ar izdauzītiem logiem.

Viņš maz runā par sevi, daudz vairāk stāsta par zonu. Manuprāt, viņam tas ir svarīgi. Varbūt tas ir kaut kas līdzīgs psiholoģiskai terapijai: kārtējo reizi stāstot apmeklētājiem par Černobiļas avāriju, viņš stāsta to visu arī pats sev.

Odi un vilki

Radiāciju nevar sajust. To, ka tās līmenis desmitiem reižu pārsniedz pieļaujamo normu, saproti, paskatoties uz Geigera skaitītāju. Nekādu "adatiņu uz mēles", vai kaut kā tam līdzīga, par ko stāsta leģendas.

"Ierodoties Černobiļā, es arī domāju, ka varēšu sajust atšķirību. Nevar taču būt tā, ka tavs organisms tiek apstarots, pēc būtības, sabrūk, bet tu neko nejūti," — teica mans paziņa, kas piedalījās avārijas seku likvidēšanas darbos.

"Tad es sāku novērot augus, dzīvniekus un arī neko nemanīju. Nekādu mutāciju. Viss bija tāpat kā visur," — viņš stāstīja.

Mūsu pavadonis Vasīlijs pret nostāstiem par mutantiem izturas ar ironiju. Viņš pats tos nav redzējis un nav pārliecināts, ka tie šeit esot. "Zivis kā zivis. Dzīvnieki kā dzīvnieki. Tos gan nevar ēst, jo tie ir apstaroti," — viņš saka.

Apstaroti ir ne tikai dzīvnieki, bet arī meži, ēkas un tehnika, kas šeit palika pēc likvidēšanas darbiem — milzīga autotransporta, buldozeru un helikopteru kapsēta. 90. gados "metāla mednieki" mēģināja izvest to visu. Daudziem tas izdevās, un radioaktīvais metāls izplatījās pa visu pasauli.

КПП Дитятки. Предупреждение о том, что остановки внутри зоны запрещены
© Sputnik / Oksana Dzadana
Kontroles postenis Ditjatki. Brīdinājums par to, ka zonas iekšienē ir aizliegta apstāšanās

Tomēr lielākoties pamestā tehnika joprojām stāv zonas mūžīgajā stāvvietā.

"Re, kur arī garāža: gara, pelēka kā ūdens šļūtene, vārti līdz galam vaļā, uz asfaltētā laukuma stāv smagās mašīnas. Stāv jau trīspadsmit gadu, un nekas ar tām nenotiek, — tā savu zonu aprakstīja brāļi Strugacki. — Pasarg dievs, iespraukties divu mašīnu starpā, tām jāiet apkārt ar līkumu… tur asfaltā ir viena plaisa… <…> Ar Zonu ir tā: ja no turienes esi atgriezies ar laupījumu — noticis brīnums, ja atgriezies dzīvs — tā ir veiksme, ja patruļas lode tevi nav skārusi — tev ir laimējies, bet viss pārējais — liktenis…"

Ciematā Budavaroviči stāv piemineklis padomju karavīriem un dažas pamestas zaļumos grimstošas ēkas. Draudīgi izskatās bijušais Kultūras nams. Vientuļš, pamests un apstarots. Vairāk te nekā nav — tikai odi. Cilvēku šeit nav daudz, tāpēc viņi metas virsū ikvienam.

Vasīlijs no odiem nebaidās, bet mūsu šoferis sāka nervozēt: "Neatveriet durvis. Ja odi sakodīs, saslimsim …," — tapāt kā mēs, viņš zonā ir pirmo reizi, viņu nervozē dozimetra pīkstēšana, un apkārt lidojošie kukaiņi iedveš šausmas.

Interesanti, ka pirms avārijas vietējā fauna cilvēku klātbūtnes dēļ nebija īpaši bagātīga. Pēdējo gadu desmitu laikā daba ir atkarojusi šīs zemes. Pat Pripjatas spoku pilsētā ar panorāmas riteni centrā dažkārt klaiņo vilki un pat lāči. Tāpēc šī vieta ir bīstama ne tikai radiācijas dēļ – te var sastapties ar plēsējiem.

Aizliegtā zona aizņem 4 tūkstošus kvadrātkilometru Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritorijās. Tajā atrastas 100 augu un dzīvnieku sugas, kas reģistrētas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sarakstā, jo tiem draud izmiršana. Aptuveni 40 no tām, ieskaitot dažas vilku un lāču sugas, pirms avārijas šeit nebija sastopamas.

Černobiļas cunami

Černobiļas AES agrāk gadījās redzēt fotogrāfijās, tāpēc uzreiz to pazinu, tiklīdz tā parādījās pie apvāršņa. Dīvaina sajūta, kāda reizēm rodas, uz ielas sastopot cilvēku, ko esi dažkārt redzējis televīzijā. Viņš ir pazīstams, taču reālajā dzīvē šķiet mazāks un pat nemanāmāks, taču tas pats vien ir!

4й энергоблок, тот самый, закрыт саркофагом
© Sputnik / Oksana Dzadana
4. energobloks, ko sedz sarkofāgs

ČAES šķiet pavisam neliela. Nekā īpaša, ja "izslēgt" no apziņas katastrofas sekas. Tomēr, skatoties uz staciju caur traģēdijas prizmu, to uztver pavisam citādi – tas ir cilvēka ģēnija un ārprāta iemiesojums.

Šī ainava apbur – gluži kā cunami, kas aug acu priekšā. Bailes un sajūsma rada emocijas, no kurām elpa aizraujas. Tu saproti, ka esi nāvei lemts, taču atrauties nav ne iespējas, ne arī vēlēšanās.

Visi šie pārdzīvojumi, protams, ir subjektīvi — dažs labs uz ASE skatās vienaldzīgi, cits cenšas pēc iespējas ātrāk pamest šo vietu. Daudziem šeit sākusies histērija. Man pašam radās pilnīgi sirreālistiska sajūta — bija tā, it kā es no malas skatītos pats uz sevi un staciju. Kā palēninātajā filmā.

Īpaši atmiņā iespiedās sieviete, kas apgrieza krūmus pie žoga. Viņa to darīja mierīgi, lēnām un ar lielu atbildības sajūtu. Viņa nebija ģērbta aizsargkostīmā, pat respiratora nebija.

Vasīlijs saka, ka tas nav nepieciešams. Černobiļā dzīvo vairāki simti speciālistu, kas apkalpo staciju. Viņi mainās reizi divās nedēļās — tā ir drošāk, organisms nepaspēj uzkrāt pārāk lielu radiācijas dozu.

Taču patvaļīgajiem iemītniekiem mūsu pavadonis jūt līdzi. Tie ir vietējie iedzīvotāji, kuri tika evakuēti no Černobiļas katastrofas pirmajos mēnešos, taču pēc tam par spīti aizliegumam atgriezās savās mājās. Lielākoties tie ir sirmgalvji. Dzīvo nabadzīgi, no radiācijas nebaidās.

"Kur tad viņi ies? Kam viņi ir vajadzīgi? Tāpēc nolēmuši dzīvot šeit līdz mūža galam…," — viņš nopūšas.

Starp patvaļīgajiem iemītniekiem ir arī jauni cilvēki. Agrāk šeit dzīvoja pat ar bērniem, taču vēlāk nolēma, ka tas ir pārāk liels risks un atstāja bīstamo teritoriju. Tagad, saskaņā ar oficiālajiem datiem, bērnu zonā nav; tomēr apstarotā teritorija ir pārāk liela, tādēļ pilnīgi izslēgt šādu iespēju nevar.

Aizliegtās zonas ķīlnieki

Klasiskajā izpratnē Stokholmas sindroms ir psiholoģiska reakcija, kuras rezultātā ķīlnieks simpatizē teroristam. Černobiļā kļūst skaidrs, ka cilvēki kaut ko līdzīgu jūt attiecībā uz radiāciju. Daudziem katastrofa dāvāja jaunu dzīves jēgu. Patvaļīgajiem iemītniekiem, kas mitinās zonā, riskējot ar savu veselību, radiācija dāvāja iespēju dzīvot tā, kā viņi vēlas, iespējams, pat atbrīvoja viņus. AES kļuva par svarīgu viņu dzīves daļu — tas ir unikāls psiholoģisks paradokss.

Пустые дома на подъезде к АЭС
© Sputnik / Oksana Dzadana
Tukšās mājas uz piebraucamā ceļa pie AES

Jebkurā gadījumā, runājot ar cilvēkiem, ko satiku aizliegtajā zonā, man radās sajūta, ka viņi par staciju runā ar apbrīnu. Vasīlijs pat neslēpa, ka pret šo vietu izturas ar mīlestību, kaut gan viņam ir daudz iemeslu to ienīst.

Šodien aizliegtā zona ir ļoti populārs tūrisma objekts. Organizētas grupas brauc gandrīz katru dienu. Tas ir oficiāli, droši un lēti. Ekstremāļi nolīgst nelegālos pavadoņus, tā saucamos stalkerus (vārds no "Piknika ceļa malā"). Tie vadā pa slepenām takām un maršrutiem — tas ir neoficiāli, bīstami un dārgi.

Jebkurā gadījumā zona dzīvo pilnvērtīgu aktīvu dzīvi, kas atšķirās no visas pārējās pasaules. Kad atgriezos no komandējuma, jutos mazliet nomākts. Man likās, ka tā ir vieta, kur notika pasaules gala mēģinājums. Vēlāk gan nonācu pie domas, ka šī traģēdija parādīja, cik liels spēks piemīt cilvēkam pat salīdzinājumā ar nekontrolējamo kodolenerģiju.

"Jūs vaicājat man: kas ir cilvēka lie¬lums? <…> Vai tas, ka viņš radīja otru dabu? Ka lika darbo¬ties gandrīz vai kosmiskiem spēkiem? Ka ļoti īsā laikā ir apguvis planētu un izcirtis logu uz Visumu? Nē! Viņa lielums ir tas, ka, par spīti visam, viņš ir saglabājies, pa¬licis neskarts un nodomājis tāds palikt arī turpmāk!" Boriss un Arkādijs Strugacki, "Pikniks ceļa malā".

180
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

21
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
21
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

0
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

0