Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) emblēma

Telegraph: CIP projekts "Eiropas Savienība"

95
Amerika šaubījās par Eiropas Savienību, kad 80. gadu beigās sāka nostiprināties ideoloģiskie fanātiķi, kuri iztēlojās, kā ES kļūs par konkurējošu lielvalsti. Taču tagad pasaulē dominē viedoklis, ka rietumu liberālai kārtībai ir vajadzīgs atbalsts.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Amerikas Savienotās Valstis nolēma izmantot Eiropas Savienību kā amerikāņu interešu aizsargu šajā reģionā kopā ar NATO. Izdevums The Telegraph stāsta, ka Eiropas Savienība jau tās pirmsākumos bija amerikāņu projekts – tā parādījās, pateicoties ASV aizbildniecībai. Pilns raksta teksts publicēts portālā InoSMI.

Nezināmu iemeslu dēļ eiroskeptiķu aprindās to nemana – nez kāpēc viņi uzskata, ka varenie
aizatlantijas spēki mudina britus atdalīties un sveic šos spēkus kā glābējus.

Pret Briseli vērstā kustība Francijā — un mazākā mērā Itālijā un Vācijā, kā arī Skandināvijas kreisajā flangā — pieturas pie pretēja pieņēmuma par to, ka ES ir anglosakšu un "mežonīgā kapitālisma" ietekmes instruments.

Kur meklēt saknes

Vašingtona jau 1940. gadu beigās mudināja Eiropu integrēties un slepeni finansēja šo procesu gan Trumena un Eizenhauera, gan Kenedija, Džonsona un Niksona laikos.

Šūmaņa deklarāciju, kas kļuva par pamatu Francijas un Vācijas pamieram un pakāpeniski stimulēja Eiropas Savienības izveidošanos, Valsts departamenta sanāksmē sagudroja ASV Valsts sekretārs Dīns Ačensons. "Viss sākās Vašingtonā," — sacīja kancelejas vadītājs Robērs Šūmans.

Trumena administrācija pirmajos pēckara gados iebiedēja frančus un piespieda viņiem noslēgt pagaidu vienošanos ar Vāciju. Strīdā ar spītīgajiem franču līderiem 1950. gada septembrī ASV pat piedraudēja pārtraukt palīdzības sniegšanu Maršala plāna ietvaros.

Trumena motīvi bija acīmredzami. Pamazām vien zuda Jaltas vienošanās aktualitāte. Viņam bija nepieciešama vienota fronte, kas ļautu apturēt Kremļa ekspansiju.

Britu eiroskeptiķi uzskata, ka īpašu vietu federālisma panteonā ieņēma Žans Monē – pārvalstiskuma neģēlības pelēkaiskardināls. Tikai retam cilvēkam zinām, ka viņš ilgi dzīvoja Amerikā, un kara laikā bija Franklina Rūzvelta slepenais novērotājs.

Ģenerālis Šarls de Golls uzskatīja viņu par amerikāņu aģentu. Daļēji tā bija taisnība. Monē biogrāfijā Ēriks Russels apraksta, ka viņš cieši sadarbojās ar visām amerikāņu administrācijām.

Dīvaini, ka šis apjomīgais pētījums netika iztulkots angļu valodā, lai gan tas ir labākais darbs par ES izcelsmi.

Pēc aģentūras datiem

Daudziem nav ne jausmas par publicētajiem Valsts departamenta arhīvu dokumentiem, kuri apliecina, ka amerikāņu izlūkdienesti vairākus gadu desmitus slepeni finansēja Eiropas kustību un aktīvi darbojās, lai iesaistītu Lielbritāniju šajā projektā.

Kad šie dokumenti nonāca atklātībā, Telegraph bija pirmais izdevums, kas informēja par tiem sabiedrību.

Izdevums norāda: kādā 1950. gada 26. jūlijā sastādītā dokumentā pieminēta pilntiesīga Eiropas Parlamenta izveidošanas kampaņa. Šo dokumentu parakstījis ģenerāls Viljams Donovans, kurš kara gados vadīja Stratēģisko pakalpojumu pārvaldi. Uz tās bāzes tika veidota Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Galvenais fiktīvais CIP uzņēmums bija ASV Vienotās Eiropas lietu komiteja, ko vadīja Donovans. Otrs dokuments liecina, ka 1958. gadā šī komiteja par 53,5% finansēja Eiropas kustību. Padomes sastāvā bija Volters Bedels Smits un Alens Dalless, kurš vadīja CIP 50. gados, ka arī Stratēģisko dienestu pārvaldes bijušie darbinieki, kuri laiku pa laikam arī strādāja CIP.

Dokumenti liecina, ka pret ES dibinātājiem komiteja izturējās kā pret algotņiem un liedza viņiem meklēt citus finansējuma avotus, jo tas varētu mazināt viņu atkarību no Vašingtonas.

Tas nav nekas amorāls vai slikts. Aukstā kara apstākļos amerikāņi darbojās atjautīgi. Eiropas politiskā rekonstrukcija kļuva par lielu panākumu.

Protams, vienotās Eiropas izveides procesā bija pieļautas arī šausmīgas kļūdas. 1965. gada 11. jūnija dienesta izziņā tika iekļauta instrukcija Eiropas kopienas viceprezidentam ar norādēm par slepenas Valūtas savienības izveidošanu, nepieļaujot debates līdz brīdim, kamēr "šāda lēmuma pieņemšana būs praktiski neizbēgama". Šis dokuments nav bijis īpaši gudrs. To apliecina pašreizējie notikumi Eiropas dienvidos ar parādu un deflāciju lamatām un masveida bezdarbu.

Savā ziņā tie ir seni dokumenti, taču rāda, ka amerikāņu "valsts valstī" šajā lietā ir iestrēgusi tā, ka ūdens smeļas mutē. Mēs varam strīdēties par to, vai Boriss Džonsons pārkāpa robežu, runājot par prezidenta Baraka Obamas "izcelsmi no Kenijas", taču viņa galvenā kļūda bija pieņēmums, ka Obamas tirdznieciskie draudi esot saistīti ar mocībām, ko piedzīvojis viņa vectēvs cietumā mau-mau sacelšanās laikā. Tas bija ASV ārējās politikas šablons.

Stratēģiskais vandālisms

Jā, Amerika šaubījās par Eiropas Savienību, kad 80. gadu beigās sāka nostiprināties ideoloģiskie fanātiķi, kuri iztēlojās, kā ES kļūs par konkurējošu lielvalsti, kas grasās izaicināt un pārspēt ASV.

Tagad pasaulē dominē viedoklis, ka rietumu liberālā kārtība ir apdraudēta un ir jāatbalsta ES, tāpat kā Lielbritānija un Francija atbalstīja Osmaņu impēriju XIX gadsimtā, turklāt veica to gudri un tālredzīgi, jo tās lēnais sabrukums noveda pie Pirmā pasaules kara.

Drūmā patiesība ir tā, ka rietumu pasaules valdnieki uzskata Brexit (Lielbritānijas iziešanu no ES) par stratēģisko vandalismu. Neatkarīgi no tā, vai viedoklis ir pamatots, Brexit atbalstītājiem nāksies atbildēt uz šo pārmetumu. Tādi cilvēki, kā lords Ouens izprot problēmas mērogus, taču lielākā daļa sabiedrības bija laimīgā neziņā, līdz pagājušajā nedēļā ieradās Obama.

Tagad Brexit atbalstītāju nometnei jāpasludina plāni par britu kara izdevumu palielināšanu līdz 3% IKP, kā arī jāapsola padarīt Lielbritāniju par neapšaubāmu Eiropas karaspēku. Viņiem jāapstrīd jebkuri pieņēmumi par to, ka atteikšanās no dalības ES vienlaikus nozīmē atteikšanos no globālām saistībām, Eiropas konvencijas anulēšanu un izstāšanos no līgumiem, kuros tiek risinātas klimata problēmas.

Manuprāt, nav vērts gaidīt vienotu rīcības plānu mākslīgi izveidotās grupas, kas saliedējusies notikumu iespaidā. Taču cilvēki, kas simpatizē Brexit, vēlas atgūt suverenu pašvaldības sistēmu un noraidīt Eiropas tiesu tiesības, vēl nav dzirdējuši atbalstītāju viedokli par to, kā to visu panākt bez milzīga kaitējuma un nezaudēt mūsu valsts godu un cieņu.

Var strīdēties ar Eiropu, var strīdēties ar ASV. Taču strīdēties vienlaikus ar visu pasauli — nozīmē izaicināt likteni.

95
Pēc temata
Iznīcinātāju F-22 Raptor ierašanās aviobāzē Lietuvā
NATO vēlas uzstādīt PGA elementus Eiropā
Obama kritizē Putina attieksmi pret NATO un ES
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

17
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

17
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

23
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

23
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē