Turcijas prezidents Tajjips Erdogans. Foto no arhīva

Dzejoļi par Erdoganu nav godā Vācijā ierosināta vēl viena krimināllieta

41
(atjaunots 15:51 25.04.2016)
Vācu teleprogrammas vadītājam un politiķi draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem – viņš citējis dzejoļus, kuros aizvainojošā kārtā pieminēts Turcijas prezidents.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Vācijas Pirātu partijas vadītājam Berlīnē Bruno Krammam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem par to, ka Turcijas vēstniecības priekšā publiski citējis Jana Bemermana dzejoļus, kuros apvainots Turcijas prezidents Tajjips Erdogans, ziņoja televīzijas kanāls N-tv.

Piektdien, 22. aprīlī partija organizēja demonstrāciju Turcijas vēstniecības priekšā. Akcijā, kuras mērķis bija vārda un preses brīvības aizstāvība, piedalījās aptuveni 20 cilvēki. Policija divas reizes lūdza Krammu necitēt dzejoli un norādīja uz Berlīnes administratīvās  tiesas lēmumu, kas pauda, ka aizvainojošas kritikas izpausmes Turcijas vēstniecības priekšā ir aizliegtas. Kramms nereaģēja uz policistu vārdiem, tāpēc tiesībsargi politiķi aizturēja.

Pret Krammu ierosināta krimināllieta par VFR Kriminālkodeksa 103. paragrāfa pārkāpumu, kas paredz sodu par ārvalstu orgānu un pārstāvju apvainošanu.

Šis pārkāpums paredz naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem. Tāda pati krimināllieta tika ierosināta pret Bemermanu.

Marta beigās vācu telekanāla ZDF teleprogrammas vadītājs Jans Bemermans satīriskās pārraides Neo Magazin Royalе laikā vācu telekanālā ZDF nolasīja Tajjipam Erdoganam adresētu dzejoli. Tajā Turcijas prezidents raksturots kā netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks, skan apsūdzības noziegumos pret mazākumtautībām un opozīciju. Sacerējuma ievadā Bemermans pavēstīja, ka tas ir "neslavas celšanas paraugs".

Turcijas valdība nosūtīja notu, pieprasot uzsākt kriminālizmeklēšanu. Pats Turcijas prezidents 11. aprīlī vērsās ar iesniegumu Maincas pilsētas prokuratūrā.

Ne mirkļa miera

Martā Turcijas valsts vadītājs izsauca pie sevis Vācijas vēstnesi Mārtinu Erdmanu pēc satīriska videoklipa publikācijas internetā, kas kritizēja Erdoganu. Extra3 komēdijas šovā izteica Turcijas prezidentam pārmetumus par to, ka viņš apspiež vārda brīvību un vajā kurdus.

Vācijas varas iestāžu pārstāvji atteicās apstiprināt informāciju par to, ka no viņiem pieprasīts izņemt no tīkla aizvainojošo video. Saskaņā ar valsts Ārlietu ministrijas pārstāvja vārdiem, Turcijas pusei sniegta informācija par to, ka politiskā satīra Vācijā ir aizsargāta ar likumu, tāpēc valdība nesaskata ne iespējas, ne arī nepieciešamību pret to cīnīties.

Pirms mēneša Erdoganu telefona sarunā izjokoja prankeri no Krievijas. Saruna ritēja Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un premjerministra Arsēnija Jaceņuka vārdā. Prankeri Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs piedāvāja Erdoganam apvienoties pret Krieviju, ieviest privilēģijas ukraiņu ierēdņu tūrisma braucieniem uz Turciju, kā arī pārliecinājās par to, ka Erdogans neatvainosies Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekša par notriekto lidmašīnu.

Erdogana administrācijas pārstāvji noliedza telefona zvana faktu, taču vēlāk sarunas ieraksts tika
publicēts tīmeklī.

Pavisam nesen, 15. aprīlī Turcijā tika bloķēts Krievijas ziņu aģentūras Sputnik portāls. Tas notika dažas stundas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina tiešās līnijas, kuras ietvaros tika izteiktas dažas piezīmes jautājumā par Krievijas un Turcijas attiecībām.

Sestdien Turcijas mediji ziņoja, ka Ankaras provinces Gelbaši rajona tiesa ir apstiprinājusi Turcijas Telekomunikāciju un sakaru pārvaldes lēmumu par piekļuves bloķēšanu vairākām vietnēm valsts teritorijā. Starp tām bija arī Sputnik Turcija portāls.

Vēlāk, 20. aprīlī Turcijas varas iestādes aizliedza iebraukt valstī Sputnik Turcija galvenajam redaktoram Turalam Kerimovam. Ataturka lidostā Stambulā redakcijas vadītājam tika bez jebkādiem paskaidrojumiem atņemta pase, žurnālista akreditācija un uzturēšanās atļauja.

41
Pēc temata
Turcijas valdība bloķējusi Sputnik vietni
Tiešā līnija: Putins par Porošenko, Erdoganu, attiecībām ar ASV un sankciju atcelšanu
Erdogana apsardze uzbrūk protesta akcijas dalībniekiem Vašingtonā
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

34
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

34
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs

ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē

24
(atjaunots 08:20 26.01.2021)
Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā pasaulē iestājusies smagākā ekonomiskā krīze pēdējā simtgadē, vēsta RIA Novosti. Viņa uzstāšanās pasākumā "Davosas darba kārtība" publicēta organizācijas oficiālajā mājaslapā.

ANO vadītājs atzīmēja, ka mūsdienu pasauli var aprakstīt ar vienu vārdu – "trauslums".

Vairāk nekā divi miljoni cilvēku miruši (pandēmijas dēļ. – red. piez.), un mēs atrodamies smagākajā ekonomiskajā krīzē pēdējo simt gadu laikā.

Diplomāts uzskata, ka pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte. Pēc viņa vārdiem, "karš ar dabu" noved pie tā, ka "tā dod atbildes triecienu". Gutērrešs aicina pasauli dialogam un sadarbībai.

"Valdībām, starptautiskajām organizācijām, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, pilsētām ir jāstrādā kopā."

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka 2021. gadā pasaulei ir unikāla iespēja atjaunošanos no pandēmijas izmantot "pārejai no trausluma uz noturību".

24
Tagi:
Antoniu Gutērrešs, ekonomiskā krīze, ANO
Pēc temata
Kas gaida Latviju nākamajā gadā: Dānijas bankas "šokējošas prognozes"
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās