Sašķidrinātās dabas gāzes pārvadāšanai paredzēts kuģis

ASV uzsāk gāzes piegādi Eiropai

103
Aprīļa beigās Eiropā jāierodas kuģim ar amerikāņu sašķidrināto gāzi. Analītiķi uzskata, ka degviela no ASV varētu izraisīt cenu karu, kas samazinās cenu patērētājiem, raksta Wall Street Journal.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Pirmo reizi ASV sūta uz Eiropu savu gāzi – tankeris ar sašķidrināto dabas gāzi (SDG) ir devies no Luiziānas uz Portugāli. Mērķi tas sasniegs aprīļa beigās, ziņoja Wall Street Journal.

Pēc analītiķu domām, amerikāņu gāze varētu jūtami saviļņot Eiropas tirgu, kurā ilgu laiku dominēja Krievija.

"Tas ir cenu kara sākums amerikāņu sašķidrinātās gāzes un pa cauruļvadiem piegādātās gāzes starpā," – atzīmēja Société Générale analītiķis Tjeri Bross.

Pirmo reizi ASV sāka eksportēt savu gāzi februārī, kad kompānija Cheniere Energy nosūtīja pirmo partiju uz Brazīliju. Pēc tam Cheniere parakstīja ilgtermiņa līgumus ar vairākiem patērētājiem Eiropā.

Gaidāms, ka Eiropa veidos vērā ņemamu tirgu amerikāņu gāzei. Slānekļa bums ir pilnībā mainījis enerģijas tirgu ASV, un prognozes liecina, ka 2017. gadā valsts gāzi tikai eksportēs.

Speciālisti atzīmē, ka Eiropā amerikāņu gāzei nāksies konkurēt ar degvielu no Krievijas, kura pa cauruļvadu piegādā aptuveni trešo daļu gāzes kontinentā. Lielāko piegādātāju vidū ir arī Norvēģija, Alžīrija un Tuvie Austrumi.

Iepriekšējas aplēses liecina, ka ASV gāze varētu izmaksāt 4,3 dolārus par miljonu britu termālo vienību (MMBtu), bet Krievijas cena sastāda 5,8 dolārus. Izdevuma analītiķi lēš, ka nopietnas konkurences apstākļos Maskava varētu samazināt cenu līdz trim dolāriem.

Kompānija "Gazprom" jau ir norādījusi, ka cenu politiku mainīt neplāno. Pie tam tās pārstāvji atzīmēja, ka centīsies mazināt savus izdevumus gadījumā, ja amerikāņu sašķidrinātās gāzes cena kritīsies.

Eiropa ir sajūsmā

Pagājušā gada nogalē tika ziņots, ka amerikāņu kompānijas Cheniere Energy sašķidrināto gāzi saņems Lietuva. Gāze tiks transportēta pa jūru līdz peldošajam sašķidrinātās gāzes terminālam, kurš 2015. gada janvārī tika noenkurots Klaipēdas ostā. 2019. gadā amerikāņu gāzes  eksports varētu sasniegt 60 miljonus tonnu gadā.

Gāzi piegādās amerikāņu kompānija Cheniere Energy no rūpnīcas un termināla Sabine Pass. Tika plānots, ka pirmais tankeris no šī termināla aties 2016. gada janvārī, taču termiņi mainījās. Cheniere plāno, ka sākotnēji Sabine Pass sūtīs pa vienam tankerim mēnesī, taču jau 2016. gada decembrī rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu.

Eiropas komisijas vadītājs Žans Klods Junkers pavēstīja, ka šim projektam jāpieliek punkts Baltijas valstu enerģētiskajai izolācijai un jānodrošina brīva enerģijas kustība Eiropā. Aģentūra Reuters jau ziņoja, ka Eiropa, kurā ir desmitiem nepilnu SDG importa terminālu, šķiet ļoti interesanta amerikāņu kompānijām, kuras eksporta infrastruktūras izveidei jau iztērējušas 60 miljardus dolāru.

103
Pēc temata
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs: es saprotu latviešus
"Ziemeļu straume-2" pretinieki maldās
Latvija iebilst pret "Ziemeļu straumi-2"
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

42
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
42
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību