Sašķidrinātās dabas gāzes pārvadāšanai paredzēts kuģis

ASV uzsāk gāzes piegādi Eiropai

104
Aprīļa beigās Eiropā jāierodas kuģim ar amerikāņu sašķidrināto gāzi. Analītiķi uzskata, ka degviela no ASV varētu izraisīt cenu karu, kas samazinās cenu patērētājiem, raksta Wall Street Journal.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Pirmo reizi ASV sūta uz Eiropu savu gāzi – tankeris ar sašķidrināto dabas gāzi (SDG) ir devies no Luiziānas uz Portugāli. Mērķi tas sasniegs aprīļa beigās, ziņoja Wall Street Journal.

Pēc analītiķu domām, amerikāņu gāze varētu jūtami saviļņot Eiropas tirgu, kurā ilgu laiku dominēja Krievija.

"Tas ir cenu kara sākums amerikāņu sašķidrinātās gāzes un pa cauruļvadiem piegādātās gāzes starpā," – atzīmēja Société Générale analītiķis Tjeri Bross.

Pirmo reizi ASV sāka eksportēt savu gāzi februārī, kad kompānija Cheniere Energy nosūtīja pirmo partiju uz Brazīliju. Pēc tam Cheniere parakstīja ilgtermiņa līgumus ar vairākiem patērētājiem Eiropā.

Gaidāms, ka Eiropa veidos vērā ņemamu tirgu amerikāņu gāzei. Slānekļa bums ir pilnībā mainījis enerģijas tirgu ASV, un prognozes liecina, ka 2017. gadā valsts gāzi tikai eksportēs.

Speciālisti atzīmē, ka Eiropā amerikāņu gāzei nāksies konkurēt ar degvielu no Krievijas, kura pa cauruļvadu piegādā aptuveni trešo daļu gāzes kontinentā. Lielāko piegādātāju vidū ir arī Norvēģija, Alžīrija un Tuvie Austrumi.

Iepriekšējas aplēses liecina, ka ASV gāze varētu izmaksāt 4,3 dolārus par miljonu britu termālo vienību (MMBtu), bet Krievijas cena sastāda 5,8 dolārus. Izdevuma analītiķi lēš, ka nopietnas konkurences apstākļos Maskava varētu samazināt cenu līdz trim dolāriem.

Kompānija "Gazprom" jau ir norādījusi, ka cenu politiku mainīt neplāno. Pie tam tās pārstāvji atzīmēja, ka centīsies mazināt savus izdevumus gadījumā, ja amerikāņu sašķidrinātās gāzes cena kritīsies.

Eiropa ir sajūsmā

Pagājušā gada nogalē tika ziņots, ka amerikāņu kompānijas Cheniere Energy sašķidrināto gāzi saņems Lietuva. Gāze tiks transportēta pa jūru līdz peldošajam sašķidrinātās gāzes terminālam, kurš 2015. gada janvārī tika noenkurots Klaipēdas ostā. 2019. gadā amerikāņu gāzes  eksports varētu sasniegt 60 miljonus tonnu gadā.

Gāzi piegādās amerikāņu kompānija Cheniere Energy no rūpnīcas un termināla Sabine Pass. Tika plānots, ka pirmais tankeris no šī termināla aties 2016. gada janvārī, taču termiņi mainījās. Cheniere plāno, ka sākotnēji Sabine Pass sūtīs pa vienam tankerim mēnesī, taču jau 2016. gada decembrī rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu.

Eiropas komisijas vadītājs Žans Klods Junkers pavēstīja, ka šim projektam jāpieliek punkts Baltijas valstu enerģētiskajai izolācijai un jānodrošina brīva enerģijas kustība Eiropā. Aģentūra Reuters jau ziņoja, ka Eiropa, kurā ir desmitiem nepilnu SDG importa terminālu, šķiet ļoti interesanta amerikāņu kompānijām, kuras eksporta infrastruktūras izveidei jau iztērējušas 60 miljardus dolāru.

104
Pēc temata
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs: es saprotu latviešus
"Ziemeļu straume-2" pretinieki maldās
Latvija iebilst pret "Ziemeļu straumi-2"
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

36
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

36
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, foto no arhīva

"Mercedes" un karabīnes: tiesu izpildītāji pārdod izsolē Bondara īpašumus

0
(atjaunots 21:21 25.09.2020)
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars bija atbildētājs lietā par Latvijas Krājbankas zaudējumiem pirms maksātnespējas procesa sākuma. Tiesa pieņēma lēmumu piedzīt 15 miljonus eiro, no tiem 2 miljoni tiks piedzīti no Bondara.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tiesu izpildītāji izpārdod izsolēs Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara īpašumus. Starp citiem piedāvājumiem ir apvidus mašīna un šaujamieroči, vēsta Baltic Course.

Atgādināsim, ka 2018. gada janvārī tiesa arestēja Bondara kontus un mantību, lai piedzītu no viņa 15 miljoni eiro "Latvijas Krājbankas" lietā. Pēc Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma 15 miljonus eiro jāizmaksā aptuveni 2 miljonus eiro. Arestēta māja Salacgrīvā, automašīna un banku konti. Tagad no savas deputāta algas Bondars saņem tikai minimālo algu 430 eiro apmērā, visi pārējie ienākumi, kas pārsniedz šo summu, tiek ieturēti parāda dzēšanai.

Tiešu izpildītāja Mārča Midega organizētajā izsolē iespējams iegādāties Bondaram piederošo karabīni Sauer Select 90, starta cena - 1200 eiro. Tāpat var nopirkt karabīni Blaser R93, sākotnējā cena – 650 eiro, un par 1300 eiro – Blaser Luxus BBF95.

Izsolē plānots pārdot arī Bondaram piederošo Mercedes Benz ML 350. Sākumcena – 5800 eiro.

Tiek izsolīti arī septiņu citu "Latvijas Krājbanka" valdes locekļu īpašumi.

Atgādināsim, ka 2011. gada beigās "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts iztrūkums 142 miljonu eiro apmērā, tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa izsludināja kredītiestādes maksātnespēju. Ņemot vērā iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu apturēt bankas darbību.

2015. gadā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administrators – "KPMG Baltics" iesniedza prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas radušies bankai pirms maksātnespējas procesa sākuma. Lietā atbildētāji bija septiņi bijušie bankas valdes locekļi: Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.

2017. gada jūnija beigās Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par 15 milj. eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem.

Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Rīgas apgabala tiesā, kas lēmumu atstāja spēkā.

Aprīļa beigās Augstākā tiesa atteicās sākt kasācijas tiesvedību "Latvijas Krājbankas" lietā un atzina, ka valdes locekļi nav rīkojušies kā labticīgi saimnieki.

0
Tagi:
Bondars
Pēc temata
Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā
Pienācis laiks aiziet: sociālie tīkli aicina demisionēt Saeimas Budžeta komisijas vadītāju
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
"Nekaunības kalngals": medaļa Saeimas deputātam aizkaitinājusi sociālos tīklus