ASV prezidents Baraks Obama. Foto no arhīva

Obama vēlas pārliecināt Lielbritāniju palikt Eiropas Savienībā

20
(atjaunots 10:25 22.04.2016)
ES pastiprina Lielbritānijas ietekmi pasaulē, ASV prezidents Baraks Obama apgalvo rakstā britu laikrakstā Daily Telegraph.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ceturtdienas vakarā Obama ieradās vizītē Lielbritānijā. Piektdienas pirmajā pusē kopā ar sievu Mišelu viņš dosies uz Vindzoru un piedalīsies pusdienās ar karalieni un viņas vīru hercogu Filipu. Pēc tam Obama dosies uz Londonu, kur notiks divpusējas sarunas ar valsts premjerministru Deividu Kameronu, ziņo RIA "Novosti".

Pārrunu gaitā tiks apspriesta cīņa pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", kopīga darbība Afganistānā, atbildes soļi pret "Krievijas agresiju Ukrainā " un ekonomiskie jautājumi. Taču no Lielbritānijas viedokļa vissvarīgākā diskusijas tēma, domājams, būs 23. jūnijā gaidāmais referendums par valsts dalību Eiropas Savienībā. Obama ir vairākkārt izteicies par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, par ko viņu kritizēja eiroskeptiķi, kuru vidū ir arī Londonas mērs un ASV pilsonis Boriss Džonsons.

"Es saprotu, ka ar manu vizīti ir saistītas dažādas sarunas. Atzīšos, ka gribētu personīgi apsveikt Viņas Majestāti dzimšanas dienā, taču es saprotu, ka te notiek aktīva kampaņa. Manā valstī notiek aptuveni tas pats. Galu galā, uz jautājumu par to, vai Lielbritānijai vajadzētu palikt ES sastāvā, ir jāatbild britu pilsoņiem,"— uzsvēra viņš.

Jāpiebilst, ka arī Obama skaidri pauda savu nostāju šajā jautājumā.

"Lielbritānijas pilsoņi izmanto ar ES saistītās priekšrocības, un jums ir jābūt lepniem par to, ka ES ir palīdzējusi izplatīt britu vērtības un tradīcijas — demokrātiju, likuma varu, atvērtos tirgus — kontinentā un tā perifērijā," — uzsvēra Obama.

"Eiropas Savienība nemazina Lielbritānijas ietekmi, bet gan pastiprina to. Spēcīga Eiropa neapdraud Lielbritānijas globālās līdera pozīcijas – Eiropa tās stiprina. ASV redz, ka jūsu ietekmīgā balss nodrošina Eiropas svarīgo lomu pasaulē, ļauj saglabāt ES atvērtību un tās attiecības ar sabiedrotajiem otrpus Atlantijas okeānam. ASV un visai pasaulei ir vajadzīga jūsu ietekmes saglabāšanās, tostarp arī Eiropā," — atzīmēja ASV prezidents.

Viņš uzsvēra, ka daudzas pasaules problēmas, tai skaitā Irānas kodolprogrammas problēma prasa kolektīvu risinājumu, tāpēc vairāk nekā jebkad ir svarīga vienotība. Arī Lielbritānijai, uzsvēra Obama, ir izdevīga dalība ES.

"Ja runa ir par darba vietu izveidi, tirdzniecību un ekonomisko augšupeju, dalība ES Lielbritānijai dāvā noteiktas priekšrocības – vienotais tirgus britu tautai sniedz lielas iespējas. Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība ar ES kalpos mūsu valsts vērtībām un interesēm, veidojot kvalitatīvus, strādājošo cilvēku interesēm atbilstošus tirdzniecības un komercijas likumus XXI gadsimta ekonomikā," — sacīja Obama.

20
Pēc temata
Telegraph: Lielbritānija vēl 10 gadus paliks Eiropas Savienībā
Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES notiks 23. jūnijā
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

5
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

5
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

3
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

3
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus