Eiropas un Āzijas mediju forums Kijevā

Kāpēc Latvija nav Nīderlande?

62
(atjaunots 13:07 10.04.2016)
Latviešu žurnālists raksta par Nīderlandes referenduma rezultātiem un par Latvijas un Eiropas demokrātijas atšķirībām.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Nīderlandes iedzīvotāji nobalsoja pret Ukrainas un ES asociācijas līgumu. Juris Paiders, Latvijas Žurnālistu savienības prezidents iegrima pārdomās par Latvijas valdības un sabiedrības īpatnībām. Portāls InoSMI publicēja viņa rakstu, kurā žurnālists pārdomā, kāpēc Latvija nav līdzīga Nīderlandei.

Ja 6. aprīļa referendums būtu noticis Latvijā, lielākā daļa valdošās koalīcijas tā rezultātus būtu ignorējusi. Tieši tāpat notika Irākas kara laikā, kad sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecināja, ka 80% valsts iedzīvotāju iebilst pret Latvijas piedalīšanos šajā karā. Latvijas elite iedzīvotāju viedokli ignorēja. Latvija iesaistījās nevajadzīgā karā, pēc kura drošības līmenis reģionā tikai kritās.

Nīderlandē lielākās politiskās partijas plāno ņemt vērā tautas gribas izpausmi, savukārt Latvijā politiskā elite pamazām vien likvidē demokrātiskās vērtības. To vietu ieņem totalitāru sodu un aizliegumu sistēma. Kad referendumi ir aizliegti, var darīt, ko vien gribas – samazināt veselības aprūpes un izglītības finansēšanu vai sagraut nacionālās robežas, neskatoties uz valsts iedzīvotāju vēlmēm.

Ja referendums būtu noticis Latvijā, par vainīgajiem tā rezultātos nekavējoties pasludinātu Kremli un Krievijas televīziju. Galu galā, atliek tikai cilvēkam sākt kritizēt valdību, un viņu uz vietas pasludina par sazombētu Putina aģentu. Taču Nīderlandē Krievijas TV kanālu un krievvalodīgās mazākumtautības nav, tāpēc nav arī neviena, kam uzvelt vainu.
Vēl vairāk, pirms referenduma aģitācijas laikā Nīderlandes iedzīvotājiem atgādināja par notriekto Malaizijas Boeing, lai pārliecinātu balsot par asociācijas līgumu, taču arī šis arguments nelīdzēja. Kāpēc? Tāpēc, ka Nīderlandē tika izskatīta visa katastrofas atskaite, atšķirībā no Latvijas – šeit bija pieejami tikai daži tās fragmenti. Lai kāda uniforma bija noziedzniekiem, kas izšāva raķeti, maršrutu tomēr norādīja Ukraina. Ukraina ļāva civilajai lidmašīnai lidot pāri teritorijai, kurā  notika kara darbība un jau bija notriektas vairākas militārās lidmašīnas. Nīderlandes iedzīvotāji to itin labi zināja.

Protams, var jau referenduma rezultātus izmantot, lai uzlabotu attiecības ES un Krievijas starpā. Līdz šim Asociācijas līgums radīja tikai nesaskaņas, tagad šī problēma ir atrisināta. Taču pastāv arī cilvēciskās vērtības. Lielākā daļa Ukrainā dzīvojošo ukraiņu un krievu nevēlas kļūt par lētu darbaspēku oligarhu armijā, viņiem ir vajadzīgi normāli apstākļi dzīvei un darbam. Viņi vēlas būt laimīgi. Un tieši šos, uz eiropeiskajām vērtībām orientētos vienkāršos Ukrainas iedzīvotājus Nīderlande atraida.

Ukraiņi būs tikpat labi eiropieši kā latvieši, lietuvieši un igauņi, raksta Paiders. Pienācis laiks atbalstīt viņu vēlmi atbrīvoties no korumpētajiem ierēdņiem, kuri aplaupa Ukrainas nākotni.

62
Pēc temata
Referenduma rezultāti Nīderlandē – dubults trieciens ES
Iebraukšanas vieta - ES patvēruma piešķiršanas sistēma tiks mainīta
Trešā daļa Nīderlandes iedzīvotāju nevēlas redzēt Ukrainu ES sastāvā
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

6
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

6
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā