ģenerālis Filips Brīdlovs

Brīdlovs no jauna vēsta: Krievija apdraud Austrumeiropu

103
(atjaunots 12:39 01.04.2016)
ASV Eiropas spēku un Eiropas ziemeļu valstu bruņoto spēku vadības konferencē "Drošība Baltijas jūras reģionā" Rīgā NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs pavēstīja, ka ASV nosūtīs uz Eiropu vēl trīs sauszemes spēku brigādes – tāda ir atbilde uz "Krievijas agresiju un masveida migrācijas problēmām."

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Situācija Eiropā kļūst aizvien sarežģītāka Krievijas agresijas un masveida migrācijas rezultātā, pavēstīja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, — šādu informāciju sniedza aģentūra LETA.

"Mēs turpinām sastapties ar tiešiem drošības izaicinājumiem no diviem virzieniem. No austrumiem un ziemeļiem mēs turpinām piedzīvot agresīvo Krieviju, turklāt Krievija turpina mēģināt izplest savu ietekmi savā perifērijā un arī tālāk. Savukārt Dienvideiropa piedzīvo masu migrācijas izaicinājumu, ko pavada valstu nestabilitāte, kā arī maskēta noziedznieku un teroristu pārvietošanās," – savā uzrunā pavēstīja Brīdlovs.

Viņš norādīja: "Reģionā notiekošo konfliktu rezultātā teroristiskā organizācija «Islāma valsts» izplešas kā vēzis, iebiedējot Eiropas valstis ar teroristiskiem uzbrukumiem."

ASV Eiropas spēku un Eiropas ziemeļu valstu bruņoto spēku vadības konferencē "Drošība Baltijas jūras reģionā" Rīgā notika 31. martā. Tās dalībnieki atzīmēja, ka konferencē tika apspriestas alianses un divpusējo attiecību nostiprināšanas iespējas.

ASV turpinās paplašināt savu kontingentu Austrumeiropā

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā atzīmēja, ka no 2017. gada februāra ASV nosūtīs uz Austrumeiropu trīs sauszemes spēku divīzijas.

ASV operācija Atlantic Resolve Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tiek īstenota ar mērķi nodrošināt NATO valstu kolektīvo drošību, mieru un stabilitāti.

Pašlaik Latvijā dislocētas divas ASV bruņoto spēku vienības. Iniciatīvas Strong Europe un operācijas Atlantic Resolve atbalstam pagājušā gada novembrī Latvijā ieradās 70 kareivji no ASV 1. gaisa kavalērijas brigādes 227. aviācijas pulka 3. bataljona, kā arī seši helikopteri Black Hawk. Janvārī Ādažu bāzē tika dislocēti 170 kareivji no 2. kavalērijas pulka.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pēc konferences atzīmēja, ka ASV lēmums nosūtīt kaujas grupu uz Austrumeiropu ir apliecinājums, ka solījumi atbalstīt Baltijas valstis nav tukši vārdi, un uzsvēra, ka šādas grupas nosūtīšana ir samērā dārgs pasākums.

"Ja brigāde un kaujas spējīgas modernas vienības atrodas pāri Atlantijas okeānam otrā pusē, tad variet rēķināt laiku to pārdislocēšanai uz Eiropu. Atrašanās Eiropā ir šī laika ieguvums. Iespējamais pretinieks jau arī rēķinās, tāpēc tas ir nopietns atturēšanas instruments," – paskaidroja Graube.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas pasīvi vērot alianses dalībvalstu militārās klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā.

Krievija asimetriski un efektīvi reaģēs uz NATO spēku klātbūtnes paplašināšanos Eiropā, it īpaši tās austrumu daļā, paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.

"Mēs secīgi īstenojam visus militāros pasākumus, ko uzskatām par nepieciešamiem, lai kompensētu augošo alianses klātieni, kas, starp citu, ir absolūti nepamatota," — paskaidroja politiķis.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka atbildei uz NATO darbībām Eiropā, tostarp arī Krievijas robežu tiešā tuvumā, Krievijas Aizsardzības ministrija turpinās veidot divas jaunas divīzijas Rietumu kara apgabalā.

"NATO turpina paplašināt savu militāro potenciālu Eiropā, tostarp arī Krievijas robežu tiešā tuvumā. Neapšaubāmi, šāda situācija rada satraukumu. Mēs esam spiesti uz to reaģēt," – pavēstīja Šoigu.

Viņš norādīja, ka situācija rietumu stratēģiskajā virzienā prasa īpašu vērību.

103
Pēc temata
Maskava nevēlas pasīvi novērot NATO pastiprināšanos Eiropā
Donalds Tramps: Igaunijas aizsardzība izmaksās pārāk dārgi
Krievijas un NATO konfliktā uzvarētāju nebūs
NATO ģenerālis: jāsāk gatavoties Baltijas valstu gaisa aizsardzībai
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

1
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

1
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

12
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte