Polijas karogs

Polijā pieteikts karš padomju laiku pieminekļiem

73
Nacionālās atmiņas institūts prasa iznīcināt vairāk nekā 500 memoriālos objektus.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Padomju monumenti simbolizē "komunistiskās sistēmas kundzību Polijā", tāpēc tie ir jānojauc, paziņoja Valsts Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Lukašs Kaminskis.

Viņš sūdzējās par liktenīgo kļūdu, kuras rezultātā valsts nav nobeigusi 90. gados uzsāktās pārmaiņas. Šī kļūda "jau ilgus gadus tiek izmantota propagandā un provokācijās, kas vērstas pret mūsu dzimteni," – paskaidroja Kaminskis portālam Onet.pl.

Portāls informēja, ka runa ir par vairāk nekā 500 pieminekļiem, kas celti sabiedriskās vietās "pateicībā PSRS".

"Pašlaik tiek inventarizētas vietas, kur atrodas padomju pieminekļi. Līdz jūnijam mēs iesniegsim programmu, kuras mērķis ir sekmēt pieminekļu nojaukšanu ar vietējo pašvaldību atbalstu jau pirms atbilstoša likuma pieņemšanas," – pavēstīja institūta vadītājs.

Viņš paskaidroja, ka pēc nojaukšanas pieminekļi tiks nogādāti muzejos un "kļūs par grūto laiku liecību". Institūts plāno jau tuvāko nedēļu laikā nosūtīt vietējo pašvaldību iestādēm pieminekļu nojaukšanas projektu.

Kaminskis piebilda, ka pieminekļi, kas uzstādīti padomju kareivju apglabājumu vietās, netiks nojaukti. Institūts ir norādījis, ka Polijas valdība par šiem monumentiem rūpēsies. Pie tam pagājušā gada oktobrī saskaņā ar Nacionālās atmiņas institūta ierosinājumu tika demontēti partizānu kustības piemiņai veltītā obeliska elementi Stempočicē Sventokšiskas vojevodistē.

Nepieteiktais karš pret vēsturi

Pagājušajā nedēļā Peņenžno pilsētā tika uzsākta memoriāla demontāža, no kura jau rudenī tika noņemts padomju ģenerālim Ivanam Čerņahovskim veltītais bareljefs. Divkārtējais Padomju Savienības Varonis ģenerālis Čerņahovskis guva nāvīgu ievainojumu Peņenžno apkaimē. Saskaņā ar pilsētas mēra rīkojumu pagājušā gada 17. septembrī ģenerāļa krūšutēls tika demontēts, radot lielu sašutumu Krievijā.

Čerņahovskis bija jaunākais armijas ģenerālis un jaunākais frontes virspavēlnieks PSRS Bruņoto spēku vēsturē. Viņš gāja bojā 38 gadu vecumā – 1945. gada 18. februārī Polijas atbrīvošanas cīņās. Ģenerālis tika apglabāts Viļņā, taču 1992. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Maskavā.

Februārī tika apgānīts Sarkanajai Armijai veltītais piemineklis Slavno pilsētā. Vandāļi norāva no tā granīta plāksni ar uzrakstu "Slava Padomju armijas varonīgajiem karavīriem, kuri gājuši bojā cīņās ar fašistiskajiem okupantiem". Agrāk no šī pieminekļa jau pazuda piecstaru zvaigzne. Janvārī vandāļi uzbruka arī Sarkanajai Armijai veltītajam piemineklim Šcecinā.

Krievijas Valsts Dome paziņoja, ka 2015. gadā Polijā gandrīz 30 reizes apgānīti vai izpostīti padomju memoriālie objekti. Krievijas Ārlietu ministrija vairākkārt paudusi protestu sakarā ar vandālismu un aicināja Poliju pārtraukt "pieminekļiem pieteikto karu".

"Mūsu principiālais viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs. Mēs uzskatām, ka Polijai ir jāpilda 1994. gada 22. februārī noslēgtā Krievijas Federācijas un Polijas Republikas vienošanās par kara un represiju upuru apbedījumu un piemiņas vietām, kas attiecas arī uz kareivju apbedījumiem un atsevišķi izveidotiem monumentiem," – paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

73
Pēc temata
Izglītības ministrs naidīgas propagandas meklējumos
Kirils Razlogovs: muļķīgākais, ko var darīt – bremzēt kultūras sakarus
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

16
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

16
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi