Polijas karogs

Polijā pieteikts karš padomju laiku pieminekļiem

73
Nacionālās atmiņas institūts prasa iznīcināt vairāk nekā 500 memoriālos objektus.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Padomju monumenti simbolizē "komunistiskās sistēmas kundzību Polijā", tāpēc tie ir jānojauc, paziņoja Valsts Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Lukašs Kaminskis.

Viņš sūdzējās par liktenīgo kļūdu, kuras rezultātā valsts nav nobeigusi 90. gados uzsāktās pārmaiņas. Šī kļūda "jau ilgus gadus tiek izmantota propagandā un provokācijās, kas vērstas pret mūsu dzimteni," – paskaidroja Kaminskis portālam Onet.pl.

Portāls informēja, ka runa ir par vairāk nekā 500 pieminekļiem, kas celti sabiedriskās vietās "pateicībā PSRS".

"Pašlaik tiek inventarizētas vietas, kur atrodas padomju pieminekļi. Līdz jūnijam mēs iesniegsim programmu, kuras mērķis ir sekmēt pieminekļu nojaukšanu ar vietējo pašvaldību atbalstu jau pirms atbilstoša likuma pieņemšanas," – pavēstīja institūta vadītājs.

Viņš paskaidroja, ka pēc nojaukšanas pieminekļi tiks nogādāti muzejos un "kļūs par grūto laiku liecību". Institūts plāno jau tuvāko nedēļu laikā nosūtīt vietējo pašvaldību iestādēm pieminekļu nojaukšanas projektu.

Kaminskis piebilda, ka pieminekļi, kas uzstādīti padomju kareivju apglabājumu vietās, netiks nojaukti. Institūts ir norādījis, ka Polijas valdība par šiem monumentiem rūpēsies. Pie tam pagājušā gada oktobrī saskaņā ar Nacionālās atmiņas institūta ierosinājumu tika demontēti partizānu kustības piemiņai veltītā obeliska elementi Stempočicē Sventokšiskas vojevodistē.

Nepieteiktais karš pret vēsturi

Pagājušajā nedēļā Peņenžno pilsētā tika uzsākta memoriāla demontāža, no kura jau rudenī tika noņemts padomju ģenerālim Ivanam Čerņahovskim veltītais bareljefs. Divkārtējais Padomju Savienības Varonis ģenerālis Čerņahovskis guva nāvīgu ievainojumu Peņenžno apkaimē. Saskaņā ar pilsētas mēra rīkojumu pagājušā gada 17. septembrī ģenerāļa krūšutēls tika demontēts, radot lielu sašutumu Krievijā.

Čerņahovskis bija jaunākais armijas ģenerālis un jaunākais frontes virspavēlnieks PSRS Bruņoto spēku vēsturē. Viņš gāja bojā 38 gadu vecumā – 1945. gada 18. februārī Polijas atbrīvošanas cīņās. Ģenerālis tika apglabāts Viļņā, taču 1992. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Maskavā.

Februārī tika apgānīts Sarkanajai Armijai veltītais piemineklis Slavno pilsētā. Vandāļi norāva no tā granīta plāksni ar uzrakstu "Slava Padomju armijas varonīgajiem karavīriem, kuri gājuši bojā cīņās ar fašistiskajiem okupantiem". Agrāk no šī pieminekļa jau pazuda piecstaru zvaigzne. Janvārī vandāļi uzbruka arī Sarkanajai Armijai veltītajam piemineklim Šcecinā.

Krievijas Valsts Dome paziņoja, ka 2015. gadā Polijā gandrīz 30 reizes apgānīti vai izpostīti padomju memoriālie objekti. Krievijas Ārlietu ministrija vairākkārt paudusi protestu sakarā ar vandālismu un aicināja Poliju pārtraukt "pieminekļiem pieteikto karu".

"Mūsu principiālais viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs. Mēs uzskatām, ka Polijai ir jāpilda 1994. gada 22. februārī noslēgtā Krievijas Federācijas un Polijas Republikas vienošanās par kara un represiju upuru apbedījumu un piemiņas vietām, kas attiecas arī uz kareivju apbedījumiem un atsevišķi izveidotiem monumentiem," – paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

73
Pēc temata
Izglītības ministrs naidīgas propagandas meklējumos
Kirils Razlogovs: muļķīgākais, ko var darīt – bremzēt kultūras sakarus
KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs

Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām

1
(atjaunots 17:07 01.06.2020)
Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Apsūdzību izteikšana Krievijai protesta akciju rīkošanā ASV var būt daļa no kārtējās pret Krieviju vērstās kampaņas, kura, kā jau vienmēr, balstās uz viltus ziņām, paziņoja KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija. Taču nekādus pierādījumus vai konkrētus faktus Raisa nesniedza.

"Tas ir noticis. Amerikāņu viltus ziņu mašīna, čerkstoši krakšķot un klepojot, beidzot ieskandēja sen prognozēto darbību," uzrakstīja Facebook Kosačovs.

"Un tas būtu bijis smieklīgi. Taču būs skumji, jo šī var būt pirmā bezdelīga, aiz kuras atlidos vārnu bari," paziņoja senators, uzsverot, ka "slikti ož nebūt ne Krievijā".

Pēc parlamentārieša sacītā, ļoti gribētos ticēt, ka oficiālajā Vašingtonā "šoreiz pietiks arī apziņas par visām Amerikas pilsētās notiekošajām šausmām – patiesi līdzjūtības vārdi visiem, kas ir cietis, un tiem, kas vēl cietīs – un elementāra izdzīvošanas instinkta, kas nepieļauj politiskās spēles nacionālās traģēdijas laikā".

Tāpat Kosačovs atzīmēja, ka Raisas paziņojums ir "tiešs aizvainojums – turklāt ne tik daudz Krievijai, kuras šajā situācijā vienkārši nav un nevar būt, cik pašai tautai un ASV pilsoņa Džordža Floida piemiņai".

Nekārtības izcēlās Mineapolisā un vairākās citās pilsētās pēc afroamerikāņa Džordža Floida policistu izraisītās nāves. Internetā parādījās video, kuros redzams, ka policisti uzlika Floidam roku dzelžus, nogāza viņu uz zemes un trijatā uzgāzās viņam virsū. Turklāt viens no viņiem uzkāpa ar celi viņam uz kakla. Floids videoierakstā vairākas reizes saka, ka nevar paelpot, pēc kā apklust. Viņš nomira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma tika atlaisti četri policisti, savukārt vienu no viņiem apsūdzēja nonāvēšanā aiz neuzmanības.

1
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu
Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Kas noticis gaisā? Kāpēc ASV GS krita histērijā pēc tikšanās ar KF lidmašīnām
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

56
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

56
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO