Policijas darbinieki Briseles Centrālajā stacijā Brussels-Midi

Eksperts: pēc teroraktiem ES var saplosīt iekšējās pretrunas

24
Parīzē un Briselē notikušie teroristu uzbrukumi ir atklājuši acīmredzamas pretrunas Eiropas sabiedrībā, Sputnik korspondentam pastāstija Ekonomikas augstskolas arābistikas skolas vecākais pasniedzējs Andrejs Čuprigins.

RĪGA, 24. marts — Sputnik, Anna Stoļarova. Kārtējais terorakts lika nodrebēt Beļģijai un visai Eiropai: starptautiskajā lidostā Briselē otrdien atskanēja 2 sprādzieni, trešais – metro vagonā. Starp bojāgājušajiem un  cietušajiem – vairāk kā 40 tautību cilvēki.  Vietējās varas iestādes uzskata, ka uzbrukumā iesaistīti daži pašnāvnieki.

Beļģu policija veic kratīšanas un nopratināšanas, bet pasaule strīdas par ES politiku cīņā pret terorismu.

Arābists Andrejs Čuprigins ir pārliecināts, ka Eiropas Savienības politiku, kas vērsta pret terorismu un teroristiskajām organizācijām, būtu grūti nosaukt par kļūdainu. Drīzāk tā ir nepietiekama.

Ātrums vai dzīvība

ES dienesti atsakās uzstādīt apskates punktus un rāmjus starptautiskajās lidostās un dzelzceļas stacijās, jo tie kavē pasažieru plūsmu.

"Tas ir mēģinājums balansēt starp pilsoņu neapmierinātību ar to, ka pārkāptas viņu tiesības brīvi pārvietoties, un nepieciešamību aizsargāt šos pašus iedzīvotājus," – uzskata Čuprigins.

Orientālists atgādina, ka citu valstu pieredze jau ir apliecinājusi, cik nepieciešami ir šādi pasākumi. Šobrīd Eiropā jau ir atskanējušas runas  par to, ka laiks domāt par pasažieru dzīvībām, nevis pārvietošanās brīvībām.

Atklājās, ka vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu operatīvā darbība, it īpaši Beļģijā, neatbilst standartiem, kas nepieciešami cīņā pret teroristiem, uzskata eksperts.

Nelaime apvieno?

Pēc teroraktiem Briselē Krievijas ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi paziņoja, ka valstīm ir jāsaliedējas cīņā ar terorismu. Čuprigins atgādināja, ka Krievija jau ne vienu reizi vien atgādinājusi, ka cīņā pret ļaunumu ir jāapvienojas divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Krievijai ir reāla sadarbības pieredze ar valstu specdienestiem, kuri vēlas apkarot terorismu. Otrkārt, centieni uzsākt dialogu ar vairākām Eiropas valstīm pagaidām beidzas nesekmīgi. Čuprigins norādīja, ka, pēc  viņa domām, pie tā vainojami politiskie apsvērumi, nevis operatīva rakstura cēloņi.

Eksperts ir pārliecināts par to, ka nepieciešama vairāku valstu sadarbība:  terorisms  ir ieguvis izteiktu starptautisko raksturu, un valstu robežas nekavē teroristu  "šūniņu" tranzītu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Šo iemeslu dēļ sadarbībai ir jāstiepjas pāri robežām, lai rastos iespēja aizkavēt teroristu tālāko darbību.

Jebkādai darbībai ir jāizsauc adekvāta reakcija. Diemžēl pašlaik mēs ar to ne vienmēr saskaramies. Rezultātā notiek tamlīdzīgi uzbrukumi. Skaidrs taču, ka drudžainie teroristu meklējumi nav ne pie kā noveduši, lai arī nedēļu pirms uzbrukumiem tika aizturētas vairākas personas," – atgādināja Čuprigins.

Eksperts piebilda, ka Briseles un Parīzes mijiedarbība spilgti apliecina, ka nekādas sadarbības starp šīm valstīm nav, tāpat kā sapratne nav izveidojusies arī starp beļģu un citu valstu specdienestiem, kas noteikti varētu veicināt darbu pašreizējā situācijā.

24
Pēc temata
Teroristu pašnāvnieku galvenais mērķis bijis Beļģijas AES
Landsberģis ierosina NATO un ES "lidot uz Āfriku" un atbildēt teroristiem
Eksperts: terorisma akts Beļģijā neietekmēs eiropiešu attieksmi pret islāmu
Mogerīni pamet brīfingu Ammanā, nespēdama valdīt asaras