Briselē tiek godināta teroraktu upuru piemiņa

Teroristu pašnāvnieku galvenais mērķis bijis Beļģijas AES

42
(atjaunots 15:51 24.03.2016)
Pārliecībai, ar kādu svešā zemē rīkojas ekstrēmisti, vajadzētu skaidri apliecināt ES iedzīvotājiem: šie cilvēki sevi uzskata par kareivjiem, un visu pasauli – par cīņas lauku.

RĪGA, 24. marts – Sputnik. Teroristu pašnāvnieku galvenais mērķis bijušas beļģu atomelektrostacijas, taču grupas dalībnieka Salaha Abdeslama arests licis teroristiem organizēt uzbrukumus priekšlaicīgi, ziņo beļģu avīze La Dernière Heure.

"Abdeslama aresta rezultātā teroristu šūniņa Briselē ir zaudējusi vadību. Šī iemesla dēļ izdevies izvairīties no lielāka mēroga teroraktiem. Iespējams, par uzbrukuma mērķi būtu kļuvušas beļģu atomelektrostacijas," – ziņoja avīze, atsaucoties uz avotu tiesībsargājošajās struktūrās.

"Nāvinieki brāļi Bakravi, kuri uzspridzināja bumbas lidostā un Briseles metro, bija tās nenosauktās personas, kas decembrī uzstādīja slēpto kameru Beļģijas kodolprogrammas vadītāja mājas priekšā. Tieši viņiem pieder videoieraksti, kuros redzamas šīs mājas piebrauktuves un speciālista pārvietošanās maršruti. Videoieraksti ir vairākus desmitus stundu ilgi. Policisti tos atrada antiteroristiskās operācijas gaitā cita teroristiskās šūniņas locekļa dzīvoklī. Ierakstus glabāja Parīzes teroraktos aizdomās turamais Muhameds Bakali," – pavēstīja avīze.

"Pašreizējie izmeklēšanas dati liecina, ka video ierakstījuši tieši brāļi Bakravi," – uzsver preses izdevums un atgādina, ka Tianžas AES Beļģijas dienvidos varas iestādes evakuējušas gandrīz nekavējoties pēc sprādzieniem Briselē.

Uzbrukumi Briselē – nagla Eiropas Savienības zārkā

Ikviens jauns teroristu uzbrukums Eiropas Savienībā "iedzen naglu" eiropiešu vienotības zārkā, raksta  Financial Times dibinātājs Džons Loids.
Viņš pievērš lasītāju uzmanību tam, ka terorakti notikuši Eiropas Savienības politiskajā galvaspilsētā, un viens no sprādzieniem atskanējis netālu no Eiropas Komisijas ēkas. Pašpārliecība, ar kādu ekstrēmisti rīkojas svešā zemē, apliecina, ka šie cilvēki sevi uzskata par kareivjiem, un visu pasauli – par cīņas lauku.

Autors atgādināja, ka agrāk simtiem ekstrēmistu ir pametuši Eiropu, lai cīnītos par saviem radikālajiem ideāliem Sīrijā un Irākā, taču vīlušies un atgriezušies Eiropā. Tiesa, viņu radikālie uzskati ir kļuvuši vēl izteiktāki.

Beļģijā, Eiropas Savienības "vājajā posmā", radikālais islams ir spēcīgāks nekā jebkur citur. To spilgti apliecina Molenbēka – "ielaistais" musulmaņu rajons Briseles nomalē.

Šeit slēpās iespējamie terorisma aktu organizatori pēc ļaundarībām Parīzē 2015. gada 13. novembrī. Šeit pagājušajā nedēļā tika arestēts Salahs Abdeslams, raksta Loids.
22. martā Beļģijas galvaspilsētā notika teroristu uzbrukumu sērija. Divi spridzekļi tika aktivizēti Briseles lidostā – netālu no pārbaudes zonas. Domājams, viens no spridzekļiem bija noslēpts bagāžā. Vēl viens sprādziens atskanēja Mālbekas stacijā metro – netālu no Eiropas Komisijas un ES Padomes ēkām.
Atbildību par šiem uzbrukumiem uzņēmās teroristiskais grupējums "Islāma valsts".

Policijas darbiniekiem izdevies identificēt trīs aizdomās turamos. Tie ir brāļi Halids un Ibrahims al Bakravi un Nadžims Lakravi. Visi šie cilvēki ir minēti Parīzē notikušo teroraktu galvenā līdzdalībnieka Salaha Abdeslama lietā.

Briseles prokuratūras sniegtā informācija liecina, ka teroristu uzbrukumos dzīvības zaudējis 31 cilvēks, 270 cilvēki guvuši dažādas pakāpes ievainojumus.

42
Pēc temata
Eirodrudzis. Apdraudēto ES valstu tuvākie nākotnes plāni
Modrs šoferis palīdzēja Briseles policijai atrast bumbu lidostā
Je suis Bruxelles: beļģi sēro par slaktiņu upuriem Briselē
Brisele pirmajās stundās pēc teroristisko aktu sērijas
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

31
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

31
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā