NATO militārās mācības Operation Summer Shield Ādažu poligonā. Foto no arhīva

Washington Post: Baltijas valstīm vajadzīgi vēl lielāki NATO spēki

126
(atjaunots 10:41 29.02.2016)
NATO samita gaidās Baltijas valstis lūdz aliansi vērsties ar tiešu un nepārprotamu ziņu par gatavību izvietot to teritorijā plašus spēkus, ņemot vērā to, ka Baltijas valstīm ir "tāds kaimiņš".

NATO dalībvalstis Austrumeiropā aicina aliansi paplašināt militāro kontingentu šajās valstīs uz maksimāli ilgu laiku un piešķirt šiem grupējumiem tiesības ātri reaģēt uz iespējamo Krievijas intervenci, negaidot formālu politisko apstiprinājumu no NATO štāba Briselē, raksta avīze The Washington Post.

Baltijas valstis, gaidot NATO jūlija samitu, lūdz aliansi vērsties ar nepārprotamu un stingru paziņojumu par savu gatavību  izvietot šo valstu teritorijā lielus spēkus uz laiku pēc nepieciešamības, ņemot vērā to, ka viņām ir tāds kaimiņš.

Šādu informāciju piektdien, 26. februārī intervijā sniedzis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atrodoties Vašingtonā.

Viņa ierosinājums ir izskanējis pēc tam, kad NATO februārī nolēma paplašināt militāro kontingentu Centrālajā un Austrumeiropā.

Turklāt izdevumi, ko ASV paredz veltīt militārajām mācībām, sagatavotībai un ekipējumam valstīs, kas robežojas ar Krieviju, 2017. gada budžetā ir četrkārt palielināti – tie sastāda 3,4 miljardus dolāru.

NATO un ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs savā uzrunā ASV Kongresā ir nosaucis Krieviju par "ASV un Eiropas valstu – mūsu sabiedroto un partneru – pastāvēšanas apdraudējumu."

Ceturtdien, 25. februārī ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters norādīja, ka ASV nekad nav "vēlējusies padarīt Krieviju par ienaidnieku, neskatoties uz to, ka tieši tādas, iespējams, ir Krievijas domas par mums. Taču nevajag maldīties: mēs aizstāvēsim savas intereses, savus sabiedrotos un starptautiskās kārtības pamatus."

Rinkēvičs norāda, ka viņa valsts augstu vērtē tādu attieksmi un alianses izdevumus, taču uzskata, ka Baltijas valstīs dislocēto NATO kareivju skaits (daži simti) ir jāpalielina, turklāt jāpalielina arī smago ieroču, kā arī tanku skaits.

Latvija saskata nepieciešamību pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas dotu tai iespēju uzbrukuma gadījumā "aizsargāt valsti" līdz NATO galveno spēku ierašanās brīdim.

Vienošanās, ko NATO noslēdza ar Krieviju 1994. gadā, pēc aukstā kara beigām, paredz, ka alianse uzturēs drošību, pilnveidojot papildspēku pārvietošanas iespējas, nevis "izvietojot ievērojamus militāros spēkus", rakstu citē InoSMI.ru.

Krievija norāda, ka jebkāda NATO militārā kontingenta paplašināšana Austrumeiropas valstīs pārkāpj šo vienošanos. Tomēr NATO eksperti vēl joprojām apspriež terminu "ievērojami", un daudzi no viņiem apgalvo, ka šī vienošanās nav saistoša.

Rinkēvičs piebalsoja Brīdlovam apgalvojumā par to, ka Krievija rīko "hibrīdkaru". Viņš norāda, ka informācija, ko pašlaik raida televīzija un citi plašsaziņas informācijas līdzekļi, ir "apzināti centieni iespaidot visas sabiedrības aprindas" šajā reģionā.

Informācijas avoti, kas publicē materiālus krievu un latviešu valodās, cenšas nomelnot Eiropas Savienību, salīdzinot dzīves apstākļus Eiropā un Krievijā, kā arī veicina negatīvas informācijas izplatīšanos par Eiropas Savienības valstīm, atzīmēja Rinkēvičs.

Vienlaikus Krievijas finansētās nevalstiskās organizācijas izstrādā dažādas programmas, kuru ietvaros pusaudži un jaunieši tiek uzaicināti apmeklēt sporta sacensības un citus, no pirmā acu uzmetiena šķietami apolitiskus pasākumus Krievijā.

126
Pēc temata
Politologs: atsakoties no NATO, Zviedrija samazina konflikta zonu Baltijā
Aizsardzības ministrija: NATO kara kuģi varēs operatīvi ienākt Latvijas ūdeņos
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

10
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

10
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

5
(atjaunots 15:56 20.09.2020)
Fotoizstāde, ko organizē Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar mediju grupu "Rossija segodņa", norisinās projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. KF pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" atvēra pasaules organizācijas galvenajā mītnē fotoizstādi par Krievijas ārstu un brīvprātīgo cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Par to, kā raksta RIA Novosti, paziņoja pastāvīgās pārstāvniecības preses sekretārs Fjodors Stržižovskis.

No 21. līdz 29. septembrim ANO galvenā biroja sienās notiks 75. ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļa. Vēl saglabājošos ar koronavīrusa saistīto risku apstākļos pieņemts rīkot galveno gada politisko pasākumu hibrīdā formātā. Valstu līderu un ministru uzstāšanās tiks translētas Ģenerālās Asamblejas zālē videoierakstu formātā. Telpās tajā laikā būs pa vienam pārstāvim no katras valsts.

"No 18. septembra delegātiem no visām ANO dalībvalstīm, kuri piedalās ANO Ģenerālās Asamblejas "augstā līmeņa" nedēļā, ir iespēja apskatīt galvenajā ēkā fotoizstādi, kuru organizēja Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa". Tā notiek projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros un ir veltīta Krievijas ārstu un brīvprātīgo pūliņiem cīņā ar Covid-19," teic Stržižovskis.

Ekspozīcijā ir pārstāvēti Krievijas fotogrāfu labākie darbi, kas tika uzņemti pandēmijas periodā.

"Turklāt izstādē ir prezentēti foto materiāli un informācija par pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", kas izstrādāta mūsu valstī," uzsvēra Stržižovskis.

"Neraugoties uz to, ka šogad klātienē 75. ANO ĢA sesijas atklāšanās piedalīsies tikai dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vadītāji, viņiem visiem būs iespēja novērtēt mūsu medicīnas sasniegumus un mūsu speciālistu pašaizliedzīgo darbu veselības aprūpes nozarē," piebilda viņš.

Ņujorka, kur atrodas ANO galvenais birojs, sākumā izrādījās koronavīrusa epidēmijas centrā ASV. Sliktākajās dienās Ņujorkas štatā diennakts laikā nomira vairāk nekā 700 cilvēku. Šādā epidemioloģiskajā situācijā kļuva skaidrs, ka ikgadējā ANO Ģenerālas Asamblejas augstā sesijas augstā līmeņa nedēļa nenotiks ierastajā formātā.

5
Tagi:
ārsti, Krievija, ANO
Pēc temata
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Mediji: ES atpaliek no ASV un Lielbritānijas Covid-19 vakcīnas sacensībās