Kirils Razlogovs. Foto no arhīva

Kirils Razlogovs: muļķīgākais, ko var darīt bremzēt kultūras sakarus

76
(atjaunots 14:13 28.02.2016)
Par labākajiem režisoriem pēcpadomju valstīs, kinofestivālu nozīmi nacionālajā kultūrā un dumjiem mēģinājumiem bremzēt kultūras sakarus Sputnik korespondentei Annai Stoļarovai stāsta kulturologs, mākslas zinātnieks, kinokritiķis, programmas "Kino Kults” autors un vadītājs Kirils Razlogovs.

- Kiril, jūs droši vien uzmanīgi sekojat tam, kas notiek filmu industrijā pēcpadomju valstīs. Sakiet, kādas filmas ir populārākās – mākslas vai dokumentālais kino? Kādi žanri ir pieprasītākie? Varbūt varat nosaukt pēc jūsu domām interesantākos kinorežisorus?

— Situācija atšķiras dažādās valstīs un reģionos. Parasti kā piemēru minu Uzbekistānu un Kazahstānu. Uzbekistānā ir attīstīta maza budžeta komēdiju ražošana. Šīs filmas vietējo iedzīvotāju vidū ir populāras, taču  ārpus valsts robežām uzbeku kino praktiski nav pazīstams.

Kazahstānā ir gluži otrādi — filmu ražošana vietējai auditorijai nav attīstīta, un vietējās filmas valstī nav populāras. Toties Kazahstānā notiek starptautiskais festivāls "Eirāzija" un kazahu kino rada lielu interesi arī starptautiskajos kinofestivālos citās pasaules valstīs.

Eleonora Rūzvelta. Foto no personīgā arhīva
© Foto : из личного архива

Pēspadomju  teritorijā ir valstis, kas strādā Eiropas apstākļos un filmas tiek uzņemtas kopražojumā ar citām valstīm. Piemēram, Lietuvā pašmāju filmas faktiski netiek uzņemtas, taču ir filmas, ko finansē ne tikai Lietuva, bet arī Krievija un Vācija. Piemēram, tā filmē Šarūnas Bartas.

Starptautiskā sadarbība ļauj šīm nacionālajām kinostudijām zināmā mērā izdzīvot un turpināt darbu.

Īpašs gadījums ir Gruzija. Gruzijas kinematogrāfisti strādā visā pasaulē, taču ekonomisku un politisku iemeslu dēļ Gruzijas kinematogrāfija atrodas ļoti sarežģītā situācijā.

Katrā republikā ir savi pazīstami režisori. Armēnijā — Arutjuns Hačatrjans, kas filmē gan dokumentālas, gan aktieru filmas, Lietuvā – Šarūnas Bartas, Krievijā aktīvi strādā Aleksandrs Sokurovs, Ņikita Mihalkovs, Aleksejs Germans-jaunākais un Fjodors Bondarčuks.

Taču kases filmas parasti tiek uzņemtas tikai valstīs ar lielu auditoriju. Masveida filmas pašlaik tiek uzņemtas tikai Krievijā, taču arī citās pēcpadomju valstīs ir uzsākti līdzīgi mēģinājumi. Piemēram, Sergejs Bodrovs uzņēma filmu "Mongolis". Tas ir Kazahstānas un Krievijas kopražojums. Savulaik filma tika nominēta pat "Oskaram". Kazahstāna uzņēma arī kinolenti "Klejotājs", kurā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi.

Kino industrija nav gājusi bojā arī Azerbaidžānā – šajā jomā pamazām attīstās sadarbība ar Turciju. Atsevišķas filmas, pārsvarā festivālu filmas, tiek  filmētas Kirgizstānā. Sen nekas nav dzirdams par Tadžikistānas kino, taču domāju, ka valsts veido sakarus ar Irānu, ņemot  vērā valodas un kultūras līdzību. Piemēram, Tadžikistānā vairākas kinolentes ir uzņēmis irāņu režisors Mosens Makmalbafs, tātad arī šeit norit starptautiska sadarbība.
Vārdu sakot, pastāv divas tendences: festivālu kino un kino iekšējai auditorijai. Tās attīstās pēcpadomju valstīs, taču ar atšķirīgiem panākumiem.

Pagaidām salīdzinoši liela kino industrija ir saglabājusies tikai Krievijā: vietējās filmas kinoteātros intensīvi konkurē ar Holivudas mākslas filmām, tiek filmēti atsevišķi superhiti, katru gadu klajā nāk vairāk vai mazāk veiksmīgas komercfilmas un aptuveni desmit starptautiskajās kinofestivālos atzītas filmas.

- Kādus kinofestivālus jūs varētu īpaši atzīmēt tuvākajās ārzemēs un Krievijā?

— No vecajiem festivāliem noteikti gribētu minēt "Eirāziju"  Kazahstānā,  iekšējo Nacionālo filmu festivālu "Kinotavrs" Krievijā, Maskavas starptautisko kinofestivālu un festivālu "Vēstule cilvēkam" Sanktpēterburgā, kas pēdējā laikā sekmīgi attīstās.

Kopumā festivālu kustība ir dzīva, sarežģītāks ir filmu izplatīšanas darbs. Tiesa, zināmā mērā šī problēma tiek risināta, izplatot  filmas internetā. Neskatoties uz bezjēdzīgām pūlēm apturēt, piemēram, Rutracker darbību, cilvēki ielādē filmas internetā. Kino apmeklētāju skaits arvien palielinās, aug filmu ieņēmumi, taču ievērojami lēnāk nekā pirms dažiem gadiem.

- Mums ir pietiekami labi pazīstamas bijušo padomju republiku  nacionālās kultūras, arī kino.  Mūsdienu  jauniešiem, šķiet, tādu zināšanu nav, neskatoties uz globalizāciju, internetu un informācijas pieejamību. Kā jums šķiet, vai kinofestivāli tuvākajās ārzemēs  var palīdzēt mums vienam otru labāk iepazīt?

— Protams. Šie kinofestivāli lielākoties balstās uz nacionālajām kultūrām, taču vienlaikus iepazīstina skatītājus un jauniešus ar pasaules festivālu kino, ar filmām, kas netiek izplatītas kinoteātros. Arī tas ir ļoti svarīgi. Viss atkarīgs no tā, kas stāv aiz festivāliem un kādam nolūkam tie tiek organizēti. Jebkurā gadījumā festivāli ir ļoti noderīgi.

- Vai kultūra, arī kino industrija var palīdzēt tautām satuvināties mūsdienu politiskajā situācijā? Piemēram, Ukrainā aizliegtas dažādas padomju un Krievijas filmas. Kā jūs vērtējat šo soli?

— Jo sarežģītāka politiskā situācija, jo lielāka ir kultūras loma. Pats bezjēdzīgākais ir mēģināt nobremzēt, pārtraukt kultūras sakarus, kā tas diemžēl notiek Ukrainā. To, kas šajā jomā pašlaik notiek Ukrainā, es vērtēju negatīvi, tāpat kā jebkuru aizliegumu. Šāda rīcība ir muļķīga un tuvredzīga, jo aizliegtās filmas cilvēki var noskatīties internetā. Šai politikai nav nekādu rezultātu.

- Vai Eirāzijas ekonomiskā savienība nodrošina priekšrocības un īpašas iespējas kinematogrāfistu sadarbības jomā?

— Protams. Pirmkārt, tās ir no padomju laikiem mantotās tradīcijas, otrkārt, jaunas attiecības, kas veidojas jaunās paaudzes pārstāvju vidū. Ir kinematogrāfistu biedrība, ir kopējas intereses, taču rodas arī konfliktsituācijas, kas skar ne tikai attiecības starp valstīm.

Piemēram, Krievijas Kinematogrāfistu savienībā attiecībās starp kritiķiem un kinematogrāfistiem ir tikpat lielas problēmas kā bijušās Padomju Savienības valstīs.

- Un tagad mazliet novērsīsimies no tēmas. Savu viedokli par "Cilvēku, kurš izdzīvoja", manuprāt, jau izteikuši visi, taču jūsējais ir īpaši interesants. Kā jums patīk filma? Vai tā ir attaisnojusi cerības?

— Man filma šķiet ļoti interesanta. Nezinu, vai tā iegūs Oskaru par labāko filmu, taču es ceru, ka Leonardo di Kaprio beidzot saņems statueti par labāko lomu! (smejas)

76
Pēc temata
Andrejs Žagars: mēs ar Ilzi Liepu bijām lielisks pāris
Andrejs Žagars: Maskavā gribējām iestudēt vienu operu, bet iestudējām citu
Bravo, maestro! Andrejs Žagars Maskavā iestudējis "Manonu"
"Oskars -2016": pavisam balts, pavisam karsts
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

8
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
8
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli