RĪGA, 10.feb — Sputnik. Pirms divas dienas ilgās apspriedes NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja: Maskava "uzskata par iespējamu mainīt valstu robežas Eiropā, piemēram, Ukrainā un Gruzijā", tātad alianses pienākums ir paplašināt aizsardzību pret tās radītajiem "hibrīddraudiem".
Viņš kritizēja arī KF militāro operāciju pret "Islāma valsti": "Šī operācija bremzē konflikta politiska risinājuma meklējumus, noved pie bezgalīgām vietējo iedzīvotāju ciešanām un palielina bēgļu plūsmu. Krievija bombardē Aleppo rajonu un Sīrijas ziemeļrietumu rajonus. Tur "Islāma valsts" nav, tur ir tikai karaspēki, kas cīnās pret Bašaru Asadu."
Jens Stoltenbergs pasvītroja: pastiprinot NATO kontingentu Austrumeiropā un Turcija, alianse neplāno nekādus uzbrukumus; tā "demonstrē, ka jebkura agresija no ārienes izmaksās ļoti dārgi." Viņš norādīja uz NATO Reaģēšanas spēku skaita trīskārtējo pieaugumu: "Mēs esam palielinājuši klātbūtni austrumu flangā. Pieaudzis ir lidmašīnu skaits, gaisa un jūras patruļu skaits Baltijas jūras rajonā, kā arī mācību apjoms."
Atgādināsim, ka saskaņā ar 2015.gada oktobrī pieņemto NRS doktrīnu, grupējuma skaits no 13 tūkstošiem ir palielinājies līdz aptuveni 40 tūkstošiem cilvēku. Saskaņā ar alianses ģenerālsekretāra vārdiem, grupējumu iespējams izvērst 2-7 dienu laikā. 2014. gadā NRS ietvaros tika izveidota Ātrās reaģēšanas spēku triecienvienība ar apmēram 5000 karavīriem.
Sniegta informācija arī par to, ka ASV četrkārt palielinās izdevumus "saistību nodrošināšanas pasākumiem" Eiropā. 2017. finanšu gada budžeta projektā ASV ir iekļāvušas 4,3 miljardus dolāru "Krievijas agresijas slāpēšanai" – teikts Baltā nama tīmekļa vietnē. "Budžetā paredzēts 4,3 miljardus dolāru veltīt politiskai, ekonomiskai, diplomātiskai un militārai palīdzībai partneriem NATO un sabiedrotajiem Eiropā, Eirāzijā un Centrālajā Āzijā stabilitātes uzturēšanai un Krievijas agresijas slāpēšanai," – norādīts projekta paskaidrojumā.
3,4 miljardi no šīs summas paredzēti Pentagona "Eiropas drošības iniciatīvas" realizācijai. "Līdzekļi tiks veltīti demokrātijas un pārvaldes kvalitātes celšanai, aizsardzības pastiprināšanai, likuma varas paplašināšanai un pret korupciju vērstu pasākumu realizācijai, kā arī Eiropas integrācijai, tirdzniecības diversifikācijai un enerģētiskās drošības pasākumiem līdz ar darbībām, kuru mērķis ir pastiprināt pretošanās iespējas Krievijas agresijai visā reģionā, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainai, Gruzijai un Moldovai," – teikts budžeta projektā.
ASV Valsts departamenta pārstāvis norādīja, ka Valsts departamentam un Starptautiskās attīstības aģentūrai (USAID) "darbam pret Krievijas agresiju" tiks piešķirti 952 miljoni dolāru. Šie līdzekļi galvenokārt tiks veltīti "Ukrainai, Gruzijai un Moldovai", kā arī Centrālās Āzijas valstīm.
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā avīzei "Moskovskij komsomoļec" norādīja, ka NATO un vairāku Eiropas valstu vadība izpūš mītu par draudiem no Krievijas puses.
Viņš teica: "NATO, kā arī vairāku Eiropas valstu, it īpaši Lielbritānijas, skandināvu, mūsu kaimiņu – Baltijas valstu, Polijas, Rumānijas un vairāku citu valstu vadība histēriski izpūš mītu par Krievijas draudiem, par to, ka mēs plānojam ar kodolieročiem apdraudēt Zviedrijas un Baltijas valstu drošību."
Ministrs atzīmēja, ka, neskatoties uz to, Krievija jūt atbalstu no lielākās daļas pasaules valstu puses: "Mēs tomēr jūtam, ka mūs atbalsta lielākā daļa pasaules valstu. Rodas iespaids, ka esam kļuvuši gandrīz vai par galveno starptautisko attiecību problēmu, jo pašlaik dominē masu mediji, kas izplata rietumvalstu viedokli."
Krievijas "agresija" var novest pie jauna "aukstā kara starp Maskavu un Vašingtonu", nesen paziņoja ASV nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers. "Šķiet, mēs varam nonākt pie jauna "aukstā kara" Krievijas agresīvās rīcības dēļ," – viņš norādīja ASV senātā.
Klepera interpretācijā "Krievija izjūt īstu paranoju attiecībā pret NATO. Viņi uztraucas par to, ka tiek apturēti, kā arī jautājumā par PRA."
"Neskatoties uz Krievijas ekonomikas palēnināšanos, Kremlis vēl joprojām plāno 2016. gadā realizēt pārliecinošu militāro politiku. Valstis Krievijas perifērijā, arī mūsu sabiedrotos NATO uztrauc tas, ka Krievija neizslēdz bruņoto spēku un kareivju slēptu izmantošanu kaimiņvalstīs," – paziņoja Klepers.
