V.Medinskis godina nacisma upuru piemiņu bijušajā Sobiboras nāves nometnē

Maskava piedāvā darbu Medinska dēļ atlaistajam poļu producentam

53
(atjaunots 09:52 03.02.2016)
Mareks Čunkevičs atvainojās par televīzijas kanāla vadītājas izturēšanos, kura sarunas gaitā pārtrauca Krievijas kultūras ministru Vladimiru Medinski un aprāva sarunu pēc jautājuma par Sarkano armiju.

RĪGA, 1.feb – Sputnik. Krievijas-Polijas dialoga un saskaņas centrs piedāvāja sadarbības iespējas producentam Marekam Čunkevičam, kurš tika atlaists no darba Polijas televīzijas kanālā TVP par to, ka atvainojās KF kultūras ministra Vladimira Medinska priekšā, — ziņo centra direktors Jurijs Bondarenko.

"Mēs izteicām piedāvājumu, viņš piekrita, taču uz viņu tiek izdarīts spiediens no poļu plašsaziņas līdzekļu puses. Viņš ir pasludināts par dzimtenes nodevēju. Pašlaik galvenais uzdevums – morāli tikt pāri šīm apsūdzībām," – pastāstīja Bondarenko.

Medinskis apmeklēja Poliju Starptautiskā holokausta upuru piemiņas dienas pasākumu ietvaros (1945.gada 27.janvārī Sarkanā armija atbrīvoja Osvencimu – nacistisko nāves nometni). Intervijas laikā televīzijas kanālam TVP raidījuma vadītāja Marija Pšelomeca vairākkārt pārtrauca ministru, nedeva viņam iespēju atbildēt uz jautājumiem un krasi aprāva sarunu par Sarkano armiju, neļaujot Medinskim noslēgt atbildi.

Pēc intervijas iznākšanas Čunkevičs nosūtīja Krievijas vēstniecībai Polijā vēstuli ar atvainošanās vārdiem. Rzeczpospolita, atsaucoties uz TVP  vadības teikto, ziņo, ka šī vēstule ir bijusi producenta personiskā iniciatīva un neatspoguļo TVP "oficiālo pozīciju". Pēc tam televīzijas kanāla vadītāji pieņēma lēmumu lauzt līgumu ar Čunkeviču.

J. Bondarenko norāda, ka pašlaik centrs vēl nav nolēmis, kādu darbu Čunkevičs veiks centrā. Centra direktors pastāstīja, ka Čunkevičs ir nosūtījis viņam īsziņu ar šādiem vārdiem: "Uzskatu, ka manas zināšanas var palīdzēt tuvināt mūsu valstis."

"Mareka Čunkeviča zināšanas gribētos izmantot atbilstošiem mērķiem, viņš taču ir televīzijas producents. Man šķiet, īpaši produktīvs būtu Čunkeviča darbs televīzijas vai kino projektos. Mums ir izveidojušies plaši sakari dažādās poļu sabiedrības aprindās. Centrs bieži organizē no valsts plašsaziņas līdzekļiem neatkarīgus žurnālistu un blogeru braucienus pa Krieviju, izdodam dažādas grāmatas krievu un poļu valodās. Man šķiet, eksperts no Varšavas varētu mums palīdzēt orientēties un veidot sakarus ar mūsu partneriem," – paskaidroja aģentūras sarunu biedrs.

53
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

26
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

26
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

10
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

10
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas

0
(atjaunots 14:08 28.09.2020)
ES valstu vēstnieki Baltkrievijā var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.

"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

0
Tagi:
vēstnieks, Baltkrievija, Latvija, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju