Aizrauj elpu: piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem no putna lidojuma augstuma

136
(atjaunots 12:10 06.11.2020)
Par godu pieminekļa Atbrīvotājiem 35. jubilejai piedāvājam apskatīt to no neierasta rakursa, kas palīdz daudz labāk saskatīt visas lielā monumenta detaļas.

Jau 35 gadus virs Latvijas galvaspilsētas slejas Piemineklis padomju karavīriem – Rīgas un Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem.

Katru gadu Uzvaras dienā šeit pulcējas 150-200 tūkstoši cilvēku, lai pagodinātu padomju tautas varoņdarbu, kura spēja atvairīt nacistiskās Vācijas uzbrukumu.

Monumenta kompozīcija ir neparasta – tās centrā ir 79 metrus augsta kolonna, kura attēlo salūtu par godu Uzvaras dienai. Sānos izvietotas Dzimtenes-Mātes un Karavīru-Atbrīvotāju figūras.

Vislabāk apskatīt pieminekli var no putna lidojuma augstuma. Šādu iespēju sniedz YouTube kanālā 1945 LV publicētais video.

136
Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis
Pēc temata
Kādēļ Latvija nav latviska, piemineklis Atbrīvotājiem stāv un valstī ir daudz imigrantu
Valsts policija ir uzsākusi krimināllietu par pieminekļa Atbrīvotājiem apgānīšanu
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Mitrofanovs: vandāļi pārbauda, vai Latvija ir gatava pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanai

"Slikti ceļi? Mums tie nav vajadzīgi!" Video par fermu uz Marsa uzspridzināja internetu

80
(atjaunots 19:28 23.11.2020)
"Friendly team and big ambitions!" Četras minūtes ilgs video ieraksts par vienkārša Krievijas fermera dzīvi Marsa kiberfermā savaldzinājis tūkstošiem interneta lietotāju un pat "Roskosmos" vadītāju Dmitriju Rogozinu.

Krievijas fermeris jau uz Marsa! Šis video "uzspridzināja" internetu un iekaroja "Roskosmos". Īsmetrāžas filmas par Krievijas kiberfermu uz Sarkanās planētas režisors un scenārists ir Sergejs Vasiļjevs. Galvenajā lomā - Sergejs Čihačovs.

"Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins nosauca filmu par meistarīgu un paziņoja, ka tās galvenais vēstījums ir ļoti pareizs.

"Šajā gadījumā tēze par Krievijas ekspansiju kosmosā un labvēlīgas vides radīšanu cilvēka ekspedīciju nodrošināšanai uz citām planētām atbilst mūsu mērķu un uzdevumu izpratnei. Tāpēc šī meistarīgā īsfilma teicami ataino krievu raksturu, kas paradoksāli apvieno kāri pēc mūsdienīgām tehnoloģijām un viduslaiku dzīvesveida saglabāšanu laukos," uzrakstīja "Roskosmos" vadītājs savā Facebook lapā.

Šajā īsfilmā ir daudz atsauksmju uz reālajām lietām. Piemēram, QR kods uz govs sāna ved uz Rogozina Twitter mikroblogu. Tāpat filmā redzams plakāts ar Rogozina fotogrāfiju un aicinājumu: "Padarīsim Sarkano planētu zaļu".

Robots pie šķūņa, kas parādās filmas vidū, atgādina Krievijas robotu kosmonautu "Fjodoru" - "Roskosmos" prečzīmi.

80
Tagi:
Krievija, Roskosmos
Pēc temata
NASA atklājusi iespējamās dzīvības pazīmes uz Marsa
Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc Marss kļuvis nepiemērots dzīvībai
Ilons Masks nodemonstrējis automašīnu, kas lidos uz Marsu
10 gadus orbītā: kā izskatās Mars

Unikāli kadri ar Putina tīģeri

593
(atjaunots 10:13 10.07.2020)
Amūras tīģeris, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats personīgi izlaida brīvībā pēc rehabilitācijas, pielāgojās dzīvei savvaļā un kārtējo reizi kļuva par tēvu.

Šajos kadros redzams Amūras tīģeris Boriss, tīģeriene Svetlaja un viņu tīģerēni.

Videoieraksts ar kadriem par to, kā savvaļā dzīvo Amūras tīģeri, pats par sevi ir unikāls. Taču šie kadri ir īpaši arī tāpēc, ka tīģeri Borisu 2014. gadā brīvībā pēc rehabilitācijas palaida Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tagad Boriss dzīvo savvaļā Krievijas Piejūras novadā, kur jau ir paspējis četras reizes kļūt par tīģerēnu tēvu.

593
Tagi:
dzīvnieki
Pēc temata
Unikāls notikums: Krimā piedzimuši balti Bengālijas tīģerēni
Mātes maigums: Amūras tīģeriene ar mazuļiem parkā "Tajgans"
Kas te ūsās ņaud: Krimas parkā "Tajgans" piedzimst Amūras tīģerēni
Strīpainie trīnīši: Krimas safari parkā pasaulē nākuši Amūras tīģerēni
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

0
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

0
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi