Latgales sirds: Rēzekne gaida viesus

314
(atjaunots 18:15 08.08.2019)
Pilsdrupas, baznīcas un omulīgas ielas – vasarīgā Rēzekne ainavām bagātajā video.

Rēzekne ir viens no svarīgākajiem Latvijas transporta mezgliem, tas ir Latgales ekonomikas un kultūras centrs. Iedzīvotāju skaita ziņā Rēzekne atrodas septītajā vietā Latvijas pilsētu vidū.

Apskates vietu vidū ir Livonijas ordeņa Rozitenes pilsdrupas, kuru tālajā 13. gadsimtā lika uzbūvēt Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs. Daudzu uzbrukumu dēļ 17. gadsimtā labi nostiprinātā pils izrādījās tik ļoti sabrukusi, ka to nolēma neatjaunot.

Vērts ienākt Latgales Kultūras un vēstures muzejā un uzzināt vairāk par reģiona vēsturi.

Svarīga kultūrvēsturiska nozīme ir Rēzeknes reliģiskajam arhitektūras mantojumam: šeit var ieraudzīt dažādu laikmetu un reliģijas kopienu tempļus: no pareizticīgo katedrāles līdz koka sinagogai.

Vasarīgās Rēzeknes saulainos kadrus publicēja YouTube kanāls Towntravel.

314

"Slikti ceļi? Mums tie nav vajadzīgi!" Video par fermu uz Marsa uzspridzināja internetu

37
(atjaunots 19:28 23.11.2020)
"Friendly team and big ambitions!" Četras minūtes ilgs video ieraksts par vienkārša Krievijas fermera dzīvi Marsa kiberfermā savaldzinājis tūkstošiem interneta lietotāju un pat "Roskosmos" vadītāju Dmitriju Rogozinu.

Krievijas fermeris jau uz Marsa! Šis video "uzspridzināja" internetu un iekaroja "Roskosmos". Īsmetrāžas filmas par Krievijas kiberfermu uz Sarkanās planētas režisors un scenārists ir Sergejs Vasiļjevs. Galvenajā lomā - Sergejs Čihačovs.

"Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins nosauca filmu par meistarīgu un paziņoja, ka tās galvenais vēstījums ir ļoti pareizs.

"Šajā gadījumā tēze par Krievijas ekspansiju kosmosā un labvēlīgas vides radīšanu cilvēka ekspedīciju nodrošināšanai uz citām planētām atbilst mūsu mērķu un uzdevumu izpratnei. Tāpēc šī meistarīgā īsfilma teicami ataino krievu raksturu, kas paradoksāli apvieno kāri pēc mūsdienīgām tehnoloģijām un viduslaiku dzīvesveida saglabāšanu laukos," uzrakstīja "Roskosmos" vadītājs savā Facebook lapā.

Šajā īsfilmā ir daudz atsauksmju uz reālajām lietām. Piemēram, QR kods uz govs sāna ved uz Rogozina Twitter mikroblogu. Tāpat filmā redzams plakāts ar Rogozina fotogrāfiju un aicinājumu: "Padarīsim Sarkano planētu zaļu".

Robots pie šķūņa, kas parādās filmas vidū, atgādina Krievijas robotu kosmonautu "Fjodoru" - "Roskosmos" prečzīmi.

37
Tagi:
Krievija, Roskosmos
Pēc temata
NASA atklājusi iespējamās dzīvības pazīmes uz Marsa
Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc Marss kļuvis nepiemērots dzīvībai
Ilons Masks nodemonstrējis automašīnu, kas lidos uz Marsu
10 gadus orbītā: kā izskatās Mars

Aizrauj elpu: piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem no putna lidojuma augstuma

102
(atjaunots 12:10 06.11.2020)
Par godu pieminekļa Atbrīvotājiem 35. jubilejai piedāvājam apskatīt to no neierasta rakursa, kas palīdz daudz labāk saskatīt visas lielā monumenta detaļas.

Jau 35 gadus virs Latvijas galvaspilsētas slejas Piemineklis padomju karavīriem – Rīgas un Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem.

Katru gadu Uzvaras dienā šeit pulcējas 150-200 tūkstoši cilvēku, lai pagodinātu padomju tautas varoņdarbu, kura spēja atvairīt nacistiskās Vācijas uzbrukumu.

Monumenta kompozīcija ir neparasta – tās centrā ir 79 metrus augsta kolonna, kura attēlo salūtu par godu Uzvaras dienai. Sānos izvietotas Dzimtenes-Mātes un Karavīru-Atbrīvotāju figūras.

Vislabāk apskatīt pieminekli var no putna lidojuma augstuma. Šādu iespēju sniedz YouTube kanālā 1945 LV publicētais video.

102
Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis
Pēc temata
Kādēļ Latvija nav latviska, piemineklis Atbrīvotājiem stāv un valstī ir daudz imigrantu
Valsts policija ir uzsākusi krimināllietu par pieminekļa Atbrīvotājiem apgānīšanu
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Mitrofanovs: vandāļi pārbauda, vai Latvija ir gatava pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanai
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs