Latgales sirds: Rēzekne gaida viesus

311
(atjaunots 18:15 08.08.2019)
Pilsdrupas, baznīcas un omulīgas ielas – vasarīgā Rēzekne ainavām bagātajā video.

Rēzekne ir viens no svarīgākajiem Latvijas transporta mezgliem, tas ir Latgales ekonomikas un kultūras centrs. Iedzīvotāju skaita ziņā Rēzekne atrodas septītajā vietā Latvijas pilsētu vidū.

Apskates vietu vidū ir Livonijas ordeņa Rozitenes pilsdrupas, kuru tālajā 13. gadsimtā lika uzbūvēt Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs. Daudzu uzbrukumu dēļ 17. gadsimtā labi nostiprinātā pils izrādījās tik ļoti sabrukusi, ka to nolēma neatjaunot.

Vērts ienākt Latgales Kultūras un vēstures muzejā un uzzināt vairāk par reģiona vēsturi.

Svarīga kultūrvēsturiska nozīme ir Rēzeknes reliģiskajam arhitektūras mantojumam: šeit var ieraudzīt dažādu laikmetu un reliģijas kopienu tempļus: no pareizticīgo katedrāles līdz koka sinagogai.

Vasarīgās Rēzeknes saulainos kadrus publicēja YouTube kanāls Towntravel.

311

Atdarināšanas cienīgs piemērs: bebrs Liepājā mazgā ķepas un ievēro distanci

134
(atjaunots 14:42 11.04.2020)
Kāds liepājnieks pamanījis jūras krastā bebru un ieteicis visiem ņemt piemēru, kā pareizi izturēties Lieldienās.

Liepājnieks Aigars nofilmējis jūras krastā bebru, kurš visiem māca, kā pareizi izturēties koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Liepājā sikspārņus, suņus un citus kustonīšus zupās nemēdz vārīt, tāpēc šorīt pludmalē bebrs jutās droši un uzskatāmi demonstrēja divas svarīgākās lietas, ko mums visiem jādara arī Lieldienās - ķepu mazgāšana un distancēšanās turpināšana.

Ja būsim tikpat apzinīgi kā tagad, Ķīnas vīruss pavisam drīz būs uzvarēts," Aigars piezīmēja savā lapā Facebook.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele aicināja visus mazgāt rokas ar ziepēm, sēdēt mājās un ievērot sociālo distanci 2 metru attālumā pat Lieldienu brīvdienās.

134
Tagi:
Latvija, dzīvnieki

Trīs roņu mazuļi iznākuši krastā: aizkustinoša multiplikācija par ronēnu likteni

181
(atjaunots 11:38 08.03.2020)
Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi īsu pamācošu animācijas filmu par briesmām, kas apdraud ronēnus krastā, un vēlreiz atgādināja, kā rīkoties, ja gadījies sastapt roņu mazuli.

Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi savā lapā Facebook video ierakstu, kas veltīts triju krastā iznākušu ronēnu liktenim.

Animācija stāsta, cik viegli ievainojami ir roņu mazuļi. Vienu no tiem sakoda suns, otru cilvēki padzina jūrā, pirms viņš bija paspējis atvilkt elpu pludmalē.

Tikai trešajam mazulim izdevās mierīgi atgūt spēkus krastā un sagaidīt mammu, kas viņu paēdināja.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādināja: ja redzat krastā roņa mazuli, lieciet viņu mierā, netuvojieties dzīvniekam.

Ja ronēns izskatās ievainots, jādod ziņa pārvaldei pa sekojošiem tālruņa numuriem: Kurzemē: 27878099, Pierīgā: 26424972, Vidzemē: 26329412.

181
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

0
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

0
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu