Tilti, meži, saule, pludmale: Carnikava no putna lidojuma augstuma

58
(atjaunots 12:24 24.05.2019)
Neliels ceļojums pa Carnikavu neierastā rakursā.

Skaisto drona filmu par Carnikavu YouTube publicēja lietotājs +FRAME.

Neierastais rakurss ļauj ar jaunu ieskatu aplūkot visierastākās ainas.

Carnikava ir Vidzemes ciems jūras piekrastē, apmēram 30 kilometru attālumā no Rīgas. Vasarā iedzīvotāju skaits šeit dubultojas, jo šeit pieaug atpūtnieku skaits, kam patīk pavadīt laiku pie jūras.

Carnikavas teritorijai cauri plūst Gauja, kura šeit ietek Rīgas jūras līcī.

Tieši Carnikavā iegūst nēģus – tas ir pirmais Latvijas produkts, kam ir piešķirta aizsargājama ģeogrāfiskā norāde.

58

Atdarināšanas cienīgs piemērs: bebrs Liepājā mazgā ķepas un ievēro distanci

120
(atjaunots 14:42 11.04.2020)
Kāds liepājnieks pamanījis jūras krastā bebru un ieteicis visiem ņemt piemēru, kā pareizi izturēties Lieldienās.

Liepājnieks Aigars nofilmējis jūras krastā bebru, kurš visiem māca, kā pareizi izturēties koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Liepājā sikspārņus, suņus un citus kustonīšus zupās nemēdz vārīt, tāpēc šorīt pludmalē bebrs jutās droši un uzskatāmi demonstrēja divas svarīgākās lietas, ko mums visiem jādara arī Lieldienās - ķepu mazgāšana un distancēšanās turpināšana.

Ja būsim tikpat apzinīgi kā tagad, Ķīnas vīruss pavisam drīz būs uzvarēts," Aigars piezīmēja savā lapā Facebook.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele aicināja visus mazgāt rokas ar ziepēm, sēdēt mājās un ievērot sociālo distanci 2 metru attālumā pat Lieldienu brīvdienās.

120
Tagi:
Latvija, dzīvnieki

Trīs roņu mazuļi iznākuši krastā: aizkustinoša multiplikācija par ronēnu likteni

167
(atjaunots 11:38 08.03.2020)
Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi īsu pamācošu animācijas filmu par briesmām, kas apdraud ronēnus krastā, un vēlreiz atgādināja, kā rīkoties, ja gadījies sastapt roņu mazuli.

Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi savā lapā Facebook video ierakstu, kas veltīts triju krastā iznākušu ronēnu liktenim.

Animācija stāsta, cik viegli ievainojami ir roņu mazuļi. Vienu no tiem sakoda suns, otru cilvēki padzina jūrā, pirms viņš bija paspējis atvilkt elpu pludmalē.

Tikai trešajam mazulim izdevās mierīgi atgūt spēkus krastā un sagaidīt mammu, kas viņu paēdināja.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādināja: ja redzat krastā roņa mazuli, lieciet viņu mierā, netuvojieties dzīvniekam.

Ja ronēns izskatās ievainots, jādod ziņa pārvaldei pa sekojošiem tālruņa numuriem: Kurzemē: 27878099, Pierīgā: 26424972, Vidzemē: 26329412.

167
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju