Happy New Year 2019: Jauno gadu sagaidīja pasaules valstu pilsētas

67
(atjaunots 12:26 03.01.2019)
Maskava, Parīze, Sidneja – visas galvaspilsētas uz pasaules Jaungada naktī apvienoja neatkārtojamā svētku atmosfēra.

Salūts, iluminācija un simtiem tūkstošu smaidošu cilvēku ielās – tik līdzīgi un atšķirīgi Jauno gadu sagaidīja dažādu valstu galvaspilsētās dažādās pasaules malās.

67
Pēc temata
Jaunais gads bez apstāšanās: Ķīnas Iū pilsētā ražo svētku rotājumus
Rīgā ienāk pasaka: Doma laukumā iededzināta Ziemassvētku egle
Kā sagaidīja Jauno gadu dažādās pasaules pilsētās
Vācijā uzstādīta Ziemassvētku egle no zelta monētām

Atdarināšanas cienīgs piemērs: bebrs Liepājā mazgā ķepas un ievēro distanci

263
(atjaunots 14:42 11.04.2020)
Kāds liepājnieks pamanījis jūras krastā bebru un ieteicis visiem ņemt piemēru, kā pareizi izturēties Lieldienās.

Liepājnieks Aigars nofilmējis jūras krastā bebru, kurš visiem māca, kā pareizi izturēties koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Liepājā sikspārņus, suņus un citus kustonīšus zupās nemēdz vārīt, tāpēc šorīt pludmalē bebrs jutās droši un uzskatāmi demonstrēja divas svarīgākās lietas, ko mums visiem jādara arī Lieldienās - ķepu mazgāšana un distancēšanās turpināšana.

Ja būsim tikpat apzinīgi kā tagad, Ķīnas vīruss pavisam drīz būs uzvarēts," Aigars piezīmēja savā lapā Facebook.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele aicināja visus mazgāt rokas ar ziepēm, sēdēt mājās un ievērot sociālo distanci 2 metru attālumā pat Lieldienu brīvdienās.

263
Tagi:
Latvija, dzīvnieki

Trīs roņu mazuļi iznākuši krastā: aizkustinoša multiplikācija par ronēnu likteni

307
(atjaunots 11:38 08.03.2020)
Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi īsu pamācošu animācijas filmu par briesmām, kas apdraud ronēnus krastā, un vēlreiz atgādināja, kā rīkoties, ja gadījies sastapt roņu mazuli.

Dabas aizsardzības pārvalde publicējusi savā lapā Facebook video ierakstu, kas veltīts triju krastā iznākušu ronēnu liktenim.

Animācija stāsta, cik viegli ievainojami ir roņu mazuļi. Vienu no tiem sakoda suns, otru cilvēki padzina jūrā, pirms viņš bija paspējis atvilkt elpu pludmalē.

Tikai trešajam mazulim izdevās mierīgi atgūt spēkus krastā un sagaidīt mammu, kas viņu paēdināja.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādināja: ja redzat krastā roņa mazuli, lieciet viņu mierā, netuvojieties dzīvniekam.

Ja ronēns izskatās ievainots, jādod ziņa pārvaldei pa sekojošiem tālruņa numuriem: Kurzemē: 27878099, Pierīgā: 26424972, Vidzemē: 26329412.

307
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

0
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

0
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā