Tas snaudis sešus tūkstošus gadu: Fagradalsfjadla izvirdums
(atjaunots 00:51 24.03.2021)
Paskatieties, kā pamodies vulkāns Fagradalsfjadls Islandē. Tas gulējis vairāk nekā sešus tūkstošus gadu.Vulkāns Fagradalsfjadls Islandē galvaspilsētas Reikjavīkas tuvumā turpina izvirdumu pēc vairākas nedēļas ilgas seismiskās aktivitātes.
Video ierakstā, kas uzņemts no putna lidojuma augstuma, redzams, kā lava izplūst no krātera un tek pa Fagradalsfjadla sānu nogāzēm.
Sakarā ar vulkāna izvirdumu Keflavīkas starptautiskā lidosta bija slēgta. Visā pussalā darbojas sarkanais briesmu līmenis aviācijai.
Seismologi vēsta, ka vulkāns jau sācis pamazām noklust, stāsta ВВС.
Vulkāna Fagradalsfjadla izvirdums bija sagaidāms, jo kopš 24. februāra reģistrēti vismaz 40 tūkstoši nelielu zemestrīču.
Vulkāns, kurš, saskaņā ar dažiem datiem, snaudis 6 tūkstošus gadu, atrodas 40 kilometru attālumā no Reikjavīkas. Jau vairāk nekā 780 gadus šajā pussalā nav reģistrēts neviens vulkāna izvirdums.
Paskatieties, kā vulkāns Fagradalsfjadls izskatījās nedēļas nogalē.
Tagi:
"Kura izlūkdienesta labā strādājat?": Krimas vadītājs pajokoja par jaunajām ASV sankcijām
(atjaunots 08:13 20.04.2021)
"Kura izlūkdienesta labā" strādā tie, kuri netika iekļauti ASV sankciju sarakstā? Krimas Republikas prezidents Sergejs Aksjonovs ironiski izteicās par kārtējiem amerikāņu ierobežojumiem.ASV pret Krieviju vērstās sankcijas Ķīnā nosauca par "hegemona pasākumiem". Pekinā atzīmēja, ka tas nav tikai Ķīnas, bet arī pasaules kopienas viedoklis. Tāpat aicināja Krieviju un Ameriku sarunāties, nevis apmainīties ar ierobežojumiem. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija jau ir atbildējusi Vašingtonai. "Kuras izlūkdienesta labā" ir jāstrādā, lai netiktu iekļautam ASV sankciju sarakstā? Un ko Baidens piedāvāja Putinam apspriest šovasar?
Nepatīkamos – uz kāķa: kā Latvijā žņaudz alternatīvu viedokli
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Marija Butina pateicās Latvijas krievvalodīgajiem žurnālistiem par vīrišķību pārbaudījumos, ar ko viņi spiesti saskarties šķietami brīvā un demokrātiskā valstī.Latvijas varasiestāžu attieksmi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem var nosaukt vienīgi par represijām, konstatēja Sabiedriskās palātas locekle, projekta "Savējos nepametam" dibinātāja Marija Butina intervijā Sputnik.
"Latvijas varasiestādes ierobežo žurnālistu tiesības paust valdības domām alternatīvu viedokli. Šajā konkrētajā gadījumā cilvēki nav pārkāpuši nekādu likumu, jo mediju holdings "Rossija segodņa" nav nevienā sankciju sarakstā, bet sadarbība ar Krievijas medijiem nav noziegums. Tomēr Latvijas valdība brīvi traktē likumu, un cilvēki, kuri pauž tai nepatīkamu viedokli, saskaras ar spiedienu – kriminālvajāšanu," norādīja Butina.
Viņa atzīmēja, ka labi pazīstama ar tādu situāciju: vakar tevi pārmeklēja, šodien var iemest cietumā.
"Saskaņā ar uzrādīto pantu, žurnālistiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem. Tas ir krimināls sods, tas ir ļoti nopietni. Vispirms runa bija par septiņu žurnālistu grupu, tagad tās pašas lietas ietvaros parādās jauni "figuranti". Bail pat iedomāties, kas tagad notiek šo cilvēku dzīvē," viņa uzsvēra.
Butina apliecināja, ka vēlas no sirds pateikties Latvijas krievvalodīgajiem žurnālistiem par vīrišķību pārbaudījumos, ar ko viņi spiesti saskarties šķietami brīvā un demokrātiskā valstī.
Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.
Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.
Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.
"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.
Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.
"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.
Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.
Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.